Bētlemes zvaigzne
Betlēmes zvaigzne, saukta arī par Ziemassvētku zvaigzni, Bībelē un kristīgajā tradīcijā ir zvaigzne, kas ļāva ķēniņiem uzzināt, ka Jēzus ir piedzimis, un vēlāk palīdzēja viņiem doties uz Betlēmi. Saskaņā ar Mateja evaņģēliju zvaigzne lika ķēniņiem doties uz Jeruzalemi. Tur viņi satikās ar Jūdejas ķēniņu Hērodu un jautāja, kur ir dzimis jūdu ķēniņš. Hēroda padomnieki teica, ka Mesija piedzims Betlēmē, netālu esošā ciematā, jo Mihas grāmatā ir pravietojums. Kamēr magi devās uz Bētlemi, viņi atkal ieraudzīja zvaigzni. Zvaigzne apstājās virs vietas, kur piedzima Jēzus. Tur magi ieraudzīja Jēzu kopā ar Viņa māti, pielūdza Viņu un dāvināja Viņam dārgas dāvanas. Pēc tam viņi atgriezās savā "zemē".
Kristieši parasti uzskata, ka zvaigzne ir brīnumaina zīme, kas liecina par Kristus piedzimšanu. Astronomi ir izdomājuši daudz dažādu šīs zvaigznes skaidrojumu. Ir izteikti pieņēmumi, ka tā ir nova, planēta, komēta, okultācija un konjunkcija (planētu saplūšana).
Daži zinātnieki apgalvo, ka šis stāsts nav vēsturiski pareizs un ka zvaigzne nav bijusi īsta.
Betlēmes zvaigzne ir iecienīta tēma planetārija izrādēs Ziemassvētku laikā, taču Bībele liek domāt, ka burvji apmeklēja Jēzu vismaz vairākus mēnešus pēc viņa dzimšanas. Rietumu kristietībā šo apmeklējumu parasti atzīmē Epifānijas dienā (6. janvārī), bet Austrumu kristietībā - Ziemassvētkos (25. decembrī).
Florences gleznotāja Džoto di Bondones (Giotto di Bondone, 1267-1337) "Ķēniņu godināšana". Betlēmes zvaigzne ir attēlota kā komēta virs bērna. Džoto bija liecinieks Haleja komētas parādīšanai 1301. gadā.
Bībeles stāsts
Mateja evaņģēlijā teikts, ka magi (parasti tulko kā "gudrie vīri", bet šeit, iespējams, nozīmē "astronoms" vai "astrologs") ieradās Hēroda tiesā Jeruzalemē un pastāstīja ķēniņam par zvaigzni, kas iezīmēja jūdu ķēniņa piedzimšanu:
Bet pēc tam, kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda dienās, lūk, gudrie vīri no austrumiem nāca uz Jeruzalemi un sacīja: Kur ir tas, kas dzimis jūdu ķēniņš? Jo mēs esam redzējuši Viņa zvaigzni austrumos [vai tai uzlecot] un esam nākuši Viņu pielūgt. To dzirdēdams, ķēniņš Hērods satraucās un ar viņu visa Jeruzaleme. Un, sapulcinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš tos izjautāja (jautāja), kur Kristus būs piedzimis.
Hērods bija "satraukts" - nevis par zvaigzni, bet gan par to, ka bija piedzimis "jūdu ķēniņš". Viņš saprata, ka tas nozīmē Mesiju. Mesija bija jūdu tautas vadonis, par kuru bija runāts Vecās Derības pravietojumos. Tāpēc viņš jautāja saviem palīgiem, kur Mesija varētu piedzimt. Viņi atbildēja, ka Mesija piedzims Betlēmē, vietā, kur dzimis ķēniņš Dāvids, atceroties pravieša Mihas teikto. Ķēniņš to pastāstīja magiem.
Tad Hērods, slepus izsaucis gudros, noskaidroja no viņiem, kurā laikā parādījās zvaigzne. Un viņš sūtīja viņus uz Bētlemi un sacīja: "Ejiet un uzmanīgi meklējiet Bērniņu, un, kad jūs Viņu atradīsiet, atnesiet man ziņu, lai arī es atnāku un pielūdzu Viņu. Kad tie, dzirdēdami ķēniņu, aizgāja (aizgāja), un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumos, gāja tiem pa priekšu, līdz tā nonāca un nostājās virs vietas, kur bija Bērniņš. Kad viņi ieraudzīja zvaigzni, viņi priecājās ar ārkārtīgi (ļoti) lielu prieku.
Saskaņā ar Mateja evaņģēliju burvji pēc zvaigznes zināja, ka "jūdu ķēniņš" jau bija piedzimis, vēl pirms viņi ieradās Jeruzalemē. Viņi dāvināja Jēzum zeltu, vīraku un mirru. Magiem sapnī tika teikts, lai viņi neatgriežas Jeruzalemē. Tāpēc viņi "devās uz savu zemi pa citu ceļu". Kad Hērods uzzināja, ka ir ticis apmānīts, viņš pavēlēja nogalināt visus Betlēmes bērnus vīriešu dzimuma, kuriem bija divi gadi vai mazāk. Jāzeps sapnī tika brīdināts bēgt. Viņš aizveda savu ģimeni uz Ēģipti, lai būtu drošībā. Evaņģēlijs šo bēgšanu saista ar kādu pantu no Vecās Derības, kas tiek uzskatīts par pravietojumu: "No Ēģiptes Es aicināju Savu Dēlu." Vecās Derības pants bija par to, kā ebreji aizgāja no Ēģiptes Mozus vadībā. Šī iemesla dēļ šis citāts, šķiet, liek domāt, ka Matejs uzskatīja, ka Jēzus dzīve bija līdzīga jūdu tautas stāstam. Jūdaja varēja simbolizēt Ēģipti, un Hērods simbolizēja faraonu. Pēc Hēroda nāves Dievs aicināja Jāzepu un viņa ģimeni atgriezties no Ēģiptes, un viņi apmetās uz dzīvi Nācaretē, Galilejā.
Jēzus dzimšanas gada atklāšana
Viens no veidiem, kā interpretēt Betlēmes zvaigzni, ir atrast gadu, kurā Jēzus piedzima. Matejs raksta, ka Jēzus piedzima, kad ķēniņš bija Hērods. Saskaņā ar Jāzepa Jāzepa teikto Hērods nomira neilgi pēc Mēness aptumsuma. Par šo Mēness aptumsumu bieži vien uzskata 13. marta aptumsumu 4. gadā pirms mūsu ēras. Tie, kas valdīja pēc Hēroda, izmantoja monētas, kas liecināja, ka viņu valdīšanas sākums ir 4. gads pirms mūsu ēras. Tāpēc lielākoties tiek uzskatīts, ka Hērods nomira tajā gadā. Tomēr daži joprojām nepiekrīt šai idejai.
Paskaidrojumi
Pravietojuma piepildīšanās
Jau izsenis daudzi cilvēki ticēja, ka zvaigžņu kustība ir saistīta ar notikumiem uz zemes. Bieži vien tika uzskatīts, ka brīnumi notiek tajā pašā laikā, kad piedzimst svarīgi cilvēki.
Betlēmes zvaigzne tradicionāli tiek saistīta ar Zvaigznes pravietojumu no Skaitāmpantu grāmatas:
Es Viņu redzu, bet ne tagad;
Es redzu Viņu, bet ne tuvu;
Zvaigzne nāks no Jēkaba;
Scepteris celsies no Israēla,
Un uzspiediet uz Moaba pieres,
Un iznīcināt visus nemiera dēlus.
Laikā, kad tika uzrakstīti evaņģēliji, daudzi cilvēki domāja, ka runa ir par Mesijas atnākšanu. Piemēram, Jāzeps to citēja (lai gan viņš domāja, ka runa ir par imperatoru Vespasiānu).
Mākslā
Gleznās un citos mākslas darbos, kas stāsta par ķēniņu vizīti, var būt attēlota zvaigzne. Džoto di Bondones freskā tā ir komētas formā. Edvarda Burna-Džonsa (Edward Burne-Jones) veidotajā gobelēnā par ķēniņiem zvaigzni tur eņģelis.
Ziemassvētku dziesmas
Ziemassvētku dziesmās bieži tiek aprakstīta Betlēmes zvaigzne. Piemēram, dziesmā "Mēs, trīs karaļi" ir šādi vārdi:
Ak, brīnumainā zvaigznīte, gaismas zvaigznīte,
zvaigznīte ar karalisko skaistumu spoža,
uz rietumiem vedoša, joprojām turpinoša,
ved mūs uz Tavu perfektu gaismu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Betlēmes zvaigzne?
A: Betlēmes zvaigzne, saukta arī par Ziemassvētku zvaigzni, ir Bībeles un kristīgajā tradīcijā minēta zvaigzne, kas ļāva Magiem uzzināt, ka Jēzus ir piedzimis, un vēlāk palīdzēja viņiem doties uz Betlēmi.
J: Ko teica ķēniņa Hēroda padomnieki par to, kur Mesija piedzims?
A: Ķēniņa Hēroda padomnieki teica, ka Mesija piedzims Betlēmē, netālu esošā ciematā, jo Mihas grāmatā ir pravietojums.
J: Kā kristieši parasti domāja par zvaigzni?
A: Kristieši parasti domā par zvaigzni kā par brīnumainu zīmi, kas liecina par Kristus piedzimšanu.
J: Ko astronomi ir ierosinājuši kā izskaidrojumu tam, kas notika ar Betlēmes zvaigzni?
A: Astronomi ir piedāvājuši daudz dažādu skaidrojumu tam, kas notika ar Betlēmes zvaigzni, piemēram, kā jaunzvaigzne, planēta, komēta, oklūcija vai konjunkcija (planētu saplūšana).
J: Kad Rietumu kristieši svin šo notikumu?
A: Rietumu kristieši šo notikumu parasti svin Epifānijas dienā (6. janvārī).
J: Kad Austrumu kristieši svin šo notikumu?
A: Austrumu kristieši šo notikumu parasti svin Ziemassvētkos (25. decembrī).
J: Vai daži zinātnieki uzskata, ka šajā stāstā nav bijusi iesaistīta īsta zvaigzne?
A: Jā, daži zinātnieki uzskata, ka šajā stāstā nebija īstas zvaigznes.
