Grozījums par dižciltīgo tituliem ir ierosinātais grozījums Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā, kuru 1810. gada 1. maijā apstiprināja 11. Kongress, un kuru pēc tam nodeva štatu likumdevējiem ratificēšanai. Grozījuma būtība ir skaidra: tam paredzēts atņemt Amerikas Savienoto Valstu pilsonību ikvienam pilsonim, kurš pieņem, pieprasa, saņem vai saglabā jebkādu ārvalsts dižciltīgo titulu. Tas būtu paplašinājums jau esošajiem konstitucionālajiem ierobežojumiem pret dižciltības piešķiršanu un pieņemšanu (salīdzinoši ar Titulu dižciltības klauzulām Konstitūcijā), taču ar kardinālu atšķirību — sankcijai paredzēta pilsonības zaudēšana.
Vēsturiskais konteksts
Grozījums tika iesniegts laikā, kad jaunā republika bija sevišķi piesardzīga pret aristokrātijas ietekmi un iespējamām ārvalstu ietekmēm. Napoleona kari un Eiropas monarhiju ietekme veicināja bažas par to, ka ASV pilsoņi, pieņemot dižciltību no ārzemju valdniekiem vai kuriem saglabājas saites ar ārvalstīm, varētu izrādīt lojālitāti ārpus Savienotajām Valstīm. Grozījums būtu juridisks mehānisms, lai šādas saites sodītu ar pilsonības zaudēšanu.
Ratifikācijas process un pašreizējais statuss
Kongress nosūtīja grozījumu štatu likumdevējām, lai tās izlemtu par ratifikāciju. Kongress šim grozījumam nebija noteicis termiņu tā ratifikācijai, tādēļ formāli tas joprojām tiek izskatīts štatos un šo iniciatīvu sauc par "nekad nenoteikto" vai "aizvien atvērto" grozījumu. Tā kā ASV tagad ir 50 štati, konstitucionāla grozījuma pieņemšanai saskaņā ar pašreizējo prasību būtu nepieciešama trimdaļa — trīs ceturtdaļas — štatu ratifikācija. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams noteikts štatu skaits kopumā (pie 50 štatiem — 38 ratifikācijas). Precīzs nepieciešamo ratifikāciju skaits ir atkarīgs no tā, cik valstis jau oficiāli un derīgi ir ratificējušas grozījumu un vai kādas ratifikācijas ir atceltas vai apstrīdētas; šajos jautājumos pastāv juridiskas diskusijas un pretrunas.
Juridiskas un politiskas sekas
Ja grozījums kādreiz tiktu pieņemts, sekas būtu būtiskas: pilsoņi, kuri pieņemtu ārvalstu dižciltības titulus, risinātu ne tikai simbolisku vai ceremonālu jautājumu, bet zaudētu ASV pilsonību. Tas radītu sarežģījumus demisijas, personas statusa, imigrācijas un starptautisko attiecību jomās. Tāpat pastāv debates par grozījuma saskanību ar citām konstitucionālām garantijām un par to, kā šādas sankcijas tiktu piemērotas praksē.
Publiskais interešu un mītu aspekts
Grozījums ilgstoši ir piesaistījis gan nopietnu konstitucionālu diskusiju, gan arī dažādu neoficiālu vai sazvērestību teoriju interesi. Dažas grupas reizēm atsaucas uz šo grozījumu, lai pamatotu specifiskas interpretācijas par pilsonību vai valsts suverenitāti. Tomēr no juridiskā viedokļa grozījuma statuss paliek nepierādīts — bez skaidras, nerunātas un plaši atzītas ratifikāciju summas tas nav iekļauts Konstitūcijā.
Kopumā Grozījums par dižciltīgo tituliem ir interesants piemērs tam, kā vēsturiskas bailes no ārvalstu ietekmes un republikānisma ideāli varēja ietekmēt konstitucionālo iniciatīvu, taču tā praktiskā piemērojamība un likumīgā ietekme joprojām ir neatrisināta, kamēr nav skaidri leģitīvas un nevainojamas štatu ratifikācijas rezultāta.