ASV 1810. gada grozījums par dižciltīgo tituliem — nepilnīgi ratificēts
ASV 1810. gada grozījums par dižciltīgo tituliem — nepilnīgi ratificēts: uzzini tā vēsturi, juridiskās sekas un kāpēc tas joprojām ietekmē pilsonību.
Grozījums par dižciltīgo tituliem ir ierosinātais grozījums Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā, kuru 1810. gada 1. maijā apstiprināja 11. Kongress, un kuru pēc tam nodeva štatu likumdevējiem ratificēšanai. Grozījuma būtība ir skaidra: tam paredzēts atņemt Amerikas Savienoto Valstu pilsonību ikvienam pilsonim, kurš pieņem, pieprasa, saņem vai saglabā jebkādu ārvalsts dižciltīgo titulu. Tas būtu paplašinājums jau esošajiem konstitucionālajiem ierobežojumiem pret dižciltības piešķiršanu un pieņemšanu (salīdzinoši ar Titulu dižciltības klauzulām Konstitūcijā), taču ar kardinālu atšķirību — sankcijai paredzēta pilsonības zaudēšana.
Vēsturiskais konteksts
Grozījums tika iesniegts laikā, kad jaunā republika bija sevišķi piesardzīga pret aristokrātijas ietekmi un iespējamām ārvalstu ietekmēm. Napoleona kari un Eiropas monarhiju ietekme veicināja bažas par to, ka ASV pilsoņi, pieņemot dižciltību no ārzemju valdniekiem vai kuriem saglabājas saites ar ārvalstīm, varētu izrādīt lojālitāti ārpus Savienotajām Valstīm. Grozījums būtu juridisks mehānisms, lai šādas saites sodītu ar pilsonības zaudēšanu.
Ratifikācijas process un pašreizējais statuss
Kongress nosūtīja grozījumu štatu likumdevējām, lai tās izlemtu par ratifikāciju. Kongress šim grozījumam nebija noteicis termiņu tā ratifikācijai, tādēļ formāli tas joprojām tiek izskatīts štatos un šo iniciatīvu sauc par "nekad nenoteikto" vai "aizvien atvērto" grozījumu. Tā kā ASV tagad ir 50 štati, konstitucionāla grozījuma pieņemšanai saskaņā ar pašreizējo prasību būtu nepieciešama trimdaļa — trīs ceturtdaļas — štatu ratifikācija. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams noteikts štatu skaits kopumā (pie 50 štatiem — 38 ratifikācijas). Precīzs nepieciešamo ratifikāciju skaits ir atkarīgs no tā, cik valstis jau oficiāli un derīgi ir ratificējušas grozījumu un vai kādas ratifikācijas ir atceltas vai apstrīdētas; šajos jautājumos pastāv juridiskas diskusijas un pretrunas.
Juridiskas un politiskas sekas
Ja grozījums kādreiz tiktu pieņemts, sekas būtu būtiskas: pilsoņi, kuri pieņemtu ārvalstu dižciltības titulus, risinātu ne tikai simbolisku vai ceremonālu jautājumu, bet zaudētu ASV pilsonību. Tas radītu sarežģījumus demisijas, personas statusa, imigrācijas un starptautisko attiecību jomās. Tāpat pastāv debates par grozījuma saskanību ar citām konstitucionālām garantijām un par to, kā šādas sankcijas tiktu piemērotas praksē.
Publiskais interešu un mītu aspekts
Grozījums ilgstoši ir piesaistījis gan nopietnu konstitucionālu diskusiju, gan arī dažādu neoficiālu vai sazvērestību teoriju interesi. Dažas grupas reizēm atsaucas uz šo grozījumu, lai pamatotu specifiskas interpretācijas par pilsonību vai valsts suverenitāti. Tomēr no juridiskā viedokļa grozījuma statuss paliek nepierādīts — bez skaidras, nerunātas un plaši atzītas ratifikāciju summas tas nav iekļauts Konstitūcijā.
Kopumā Grozījums par dižciltīgo tituliem ir interesants piemērs tam, kā vēsturiskas bailes no ārvalstu ietekmes un republikānisma ideāli varēja ietekmēt konstitucionālo iniciatīvu, taču tā praktiskā piemērojamība un likumīgā ietekme joprojām ir neatrisināta, kamēr nav skaidri leģitīvas un nevainojamas štatu ratifikācijas rezultāta.
Teksts
Ja kāds Savienoto Valstu pilsonis pieņem, pieprasa, saņem vai patur kādu dižciltības vai goda titulu vai bez Kongresa piekrišanas pieņem un patur kādu dāvanu, pensiju, amatu vai jebkāda veida piemaksu no jebkura imperatora, karaļa, prinča vai citas ārvalsts varas, tad šāda persona vairs nav Savienoto Valstu pilsonis un nevar ieņemt nekādu uzticības vai peļņas amatu to vai kādas no tām paspārnē.
Fons
Šis ierosinātais grozījums pastiprinātu gan I panta 9. sadaļu, kas aizliedz federālajai valdībai piešķirt dižciltības vai goda titulus, gan 10. sadaļu, kas aizliedz tos piešķirt pavalstīm.
Pastāv pieņēmumi, ka Kongress ierosināja šo grozījumu, reaģējot uz Napoleona Bonaparta jaunākā brāļa Žeroma un Betsijas Patersones no Baltimoras, Merilendas štatā, 1803. gadā notikušajām laulībām. Viņai piedzima dēls, kuram viņa vēlējās no Francijas iegūt aristokrātisku atzinību. Bērns, nosaukts par Žeromu Napoleonu Bonapartu, piedzima nevis Amerikas Savienotajās Valstīs, bet gan Lielbritānijā 1805. gada 7. jūlijā. Tomēr viņa māte viņam būtu piešķīrusi ASV pilsonību. Savukārt viņa dēls Šarls Žozefs Bonaparts dzimis 1851. gadā un miris 1921. gadā. Viņš pabeidza Hārvarda Juridisko skolu, kļuva par Jūras kara flotes sekretāru un pēc tam Teodora Rūzvelta administrācijas laikā - par ģenerālprokuroru, kā arī izveidoja FIB. Vēl viena teorija vēsta, ka viņa māte patiesībā vēlējās sev piešķirt dižciltīgo titulu. Daudzos tekstos, kas rakstīti par šo grozījumu, viņa tiek dēvēta par Baltimoras hercogieni. Laulība tika anulēta 1805. gadā. Tas bija krietni pirms 11. kongresa ierosinātā grozījuma. Tomēr Ziemeļkarolīnas pārstāvis Nataniels Makons (Nathaniel Macon) ir ierakstījis, ka "viņš uzskatīja, ka balsojums par šo jautājumu izlems, vai mums šajā valstī būs vai nebūs Goda leģiona locekļi".
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir grozījumi par dižciltības tituliem?
A: Grozījums par muižniecības tituliem ir ierosinātais grozījums Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā, kas atņemtu Amerikas Savienoto Valstu pilsonību ikvienam pilsonim, kurš ir pieņēmis kādas ārvalsts muižniecības titulu.
J: Kad Kongress apstiprināja grozījumu par muižniecības tituliem?
A: Grozījumu par muižniecības tituliem apstiprināja 11. Kongress 1810. gada 1. maijā.
Jautājums: Kāpēc grozījumi par muižniecības tituliem nekļuva par spēkā esošu Konstitūcijas daļu?
A: Pilsonības titulu grozījums nekļuva par spēkā esošu Konstitūcijas daļu, jo, lai tas kļūtu spēkā, to vajadzēja ratificēt tikai divos štatos, bet to ratificēja nepietiekams skaits štatu.
Jautājums: Vai Kongress ir noteicis termiņu, kurā jāreatificē grozījums par muižniecības tituliem?
A: Kongress nav noteicis termiņu, līdz kuram ir jāratificē grozījumi par muižniecības tituliem.
Jautājums: Cik papildu štatu būtu nepieciešams, lai pieņemtu grozījumu par muižniecības tituliem?
A: Lai pieņemtu grozījumu par muižniecības tituliem, būtu vajadzīgi vēl 26 štati.
Jautājums: Kad divos gadījumos nobildes titulu grozījums bija tuvu tam, lai kļūtu par spēkā esošu Konstitūcijas daļu?
A: Divi gadījumi no 1812. līdz 1816. gadam bija divi gadījumi, kad grozījumi par muižniecības tituliem bija tuvu tam, lai kļūtu par spēkā esošu Konstitūcijas daļu.
J: Kāpēc grozījumu par muižniecības tituliem neratificēja pietiekami daudz štatu, lai tas kļūtu par Konstitūcijas sastāvdaļu?
A: Nav skaidrs, kāpēc grozījumu par muižniecības tituliem nav ratificējuši pietiekami daudz štatu, lai tas kļūtu par Konstitūcijas sastāvdaļu.
Meklēt