1275

Saturs

· 1 Notikumi

o 1.1 Eiropa

§ 1.1.1 Karš un politika

§ 1.1.2 Kultūra, reliģija un zinātne

o 1.2 Āzija

· 2 Laikmeti un iedzīvotāju skaita aplēses

· 3 dzimšanas gadījumi

· 4 nāves gadījumi

22. aprīlis - Anglijas parlaments pieņem pirmos Vestminsteres statūtus, kas 51 pantā nosaka virkni likumu, tostarp vienlīdzīgu attieksmi pret bagātajiem un nabadzīgajiem, brīvas un godīgas vēlēšanas, kā arī definē sodāmus un nesodāmus pārkāpumus.
Eleonoru de Montfortu sagūst Anglijas Edvarda I pirāti, lai novērstu viņas laulības ar Velsas princi Līvelīnu Pēdējo; turpmākajos gados viņa tiek izmantota kā atslēga Edvarda mēģinājumos pakļaut Līvelīnu un Velsu.
Skotijas spēki izšķirošā kaujā sakauj Menas salas mančus, stingri nostiprinot Skotijas varu salā.
Trešais mongoļu Zelta ordas uzbrukums Lietuvai.

Žans de Meuns pabeidz franču alegorisko daiļliteratūras darbu "Roman de la Rose" ar otro daļu; pirmo daļu 1230. gadā sarakstīja Gijoms de Loriss.
Tiek izgudrots (precīzs gads nav zināms) vienkāršs pulksteņos izmantojams bīdes mehānisms.
Ramons Lulls Maljorkā izveido skolu, lai mācītu arābu valodu sludinātājiem, tādējādi mēģinot veicināt mauru prozelītismu. Viņš arī atklāj dietilēteri.
Tiek pabeigta pirmā galvenā Hundred Rolls - Anglijas tautas skaitīšanas, kas tika uzskatīta par turpinājumu 1086. gadā pabeigtajai Domesday Book, - apsekošana; tā sākās 1274. gadā.

Marts - 200 000 mongoļu vadītās Juaņu dinastijas daudznacionālo karaspēka vienību, ko vada turku komandieris Bajans, stājas pretī Ķīnas Song dinastijas 130 000 cilvēku lielajai armijai, kuru vada Song kanclers Dzja Sidao. Rezultāts ir izšķiroša Juaņu dinastijas uzvara, un drīz pēc tam, kad Songas galma izsūtīja viņu trimdā uz Fudzjaņu, ļoti nicinātajam Jia Sidao atņem rangu un titulu, un viņu nogalina viens no viņa paša sargiem.
Mongoļu iebrucēju spēki ieņem Ķīnas pilsētu Sudžou.
Marko Polo it kā apmeklē Ksanadu, Kublajhana vasaras galvaspilsētu Mongoļu impērijā.
Kunmingas pilsēta ir mongoļu Juaņu dinastijas Juaņu provinces Juņnanas provinces galvaspilsēta.
Nestoriāņu mūks rabans Bar Sauma uzsāk svētceļojumu no Ķīnas uz Jeruzalemi.
Ķīnas astronomi 4. martā Ķīnā novēro pilnīgu Saules aptumsumu.

27. septembris - Jānis II, Brabantes hercogs (miris 1312. gadā)
Viljams no Alnvikas, franciskāņu teologs (aptuvens datums; miris 1333. gadā)
Bartolomejs de Badlesmērs, 1. lords Badlesmērs (miris 1322)
Valters V no Brienes, Atēnu hercogs (aptuvens datums; miris 1311. gadā)
Edvards Brūss, skotu muižnieks (aptuvens datums; miris 1318. gadā)
Dnjanešvars, hinduistu svētais un dzejnieks (miris 1296. gadā)
Gedimins, Lietuvas hercogs (aptuvens datums; miris 1341. gadā)
Henrihs VII, Svētās Romas impērijas imperators (aptuvens datums; miris 1313. gadā)
Mondino de Liuci, itāļu ārsts un anatoms (miris 1326. gadā)
Džons Menteits, skotu muižnieks (aptuvens datums; miris 1323. gadā)
Džovanni Villani, florenciešu rakstnieks (aptuvens datums; miris 1348. gadā)
Džovanni d'Andrea, itāļu jurists

13. aprīlis - Eleonora Anglijas (dzimusi 1215. gadā)
24. septembris - Humfrijs de Bohuns, otrais Hēfordas grāfs, Anglijas konstebls (dzimis 1208. gadā)
Antiohijas Bohemunds VI (dzimis 1237. gadā)
Ferdinands de la Cerda, Kastīlijas infants, Kastīlijas kroņprincis