2011. gada uzbrukumi Norvēģijā notika 2011. gada 22. jūlijā un sastāvēja no diviem saistītiem teroraktiem Norvēģijā. Pirmais bija automašīnas sprādziens valdības kvartālā Oslo, otrais — masveida apšaude jauniešu nometnē uz salas uz Tyrifjorden netālu no Oslo. Kopējā upuru skaitā bija 77 bojāgājušie — no tiem 55 bija pusaudži, un vēl 96 cilvēki tika ievainoti. Auto sprādziens izsita logus un radīja plašus postījumus ēkām valdības kvartālā Oslo centrā.
Notikumu gaita
Sprādziens Oslo notika agrā pēcpusdienā: atsevišķs transportlīdzeklis ar sprāgstvielām uzsprāga netālu no premjerministra Jensa Stoltenberga biroja. Sprādziens nogalināja astoņus cilvēkus un izraisīja lielu materiālo postu valdības iestāžu ēkām un apkārtnei. Aptuveni 90 minūtes vēlāk notika otrais, daudz asiņainākais uzbrukums — uzbrukums Norvēģijas Darba partijas (AP) jauniešu grupas (AUF) jauniešu nometnei uz Utøya salas Tyrifjorden, Buskerudā. Uzbrucējs, tērpies policista formas apģērbā, nokļuva salā un atklāja uguni uz nometnes dalībniekiem; aizdomājoties un slēpjoties, viņš nogalināja 69 cilvēkus nometnē.
Pārbaudes, aizturēšana un identitāte
Policija uzreiz arestēja vairākus aizdomās turamos, tomēr daudzi no viņiem drīz tika atbrīvoti, kad izrādījās, ka tie nav saistīti ar uzbrukumiem. Galvenais vainīgais bija identificēts kā Anderss Bērings Breiviks, 32 gadus vecs Norvēģijas pilsonis. Viņš tika arestēts uz Utøya salas un vēlāk tika turēts aizdomās un apsūdzēts abos uzbrukumos. Ieraksti un materiāli, kas atrasti pēc aresta, liecināja, ka Breiviks bija plānojis uzbrukumus gadiem ilgi, izstrādājis manifestu un publicējis savu ideoloģiju tiešsaistē.
Motīvs un ideoloģija
Breiviks publiski pauda pretimigrācijas, nacionālisma un spēcīgas kritikas pret ideoloģiju, ko viņš uzskatīja par apdraudošu norvēģu kultūrai, tostarp pret multikulturālismu. Viņa motivācija tika raksturota kā labēji ekstrēmistiska un rasistiski noskaņota. Pirms uzbrukumiem viņš bija publicējis ilgus tekstus un video, kuros centās pamatot savu rīcību ar politiskiem un ideoloģiskiem argumentiem.
Tiesas process un sods
Pēc aresta pret Breiviku tika izvirzītas apsūdzības par terorismu un slepkavībām. Tiesa izskatīja pierādījumus, ieskaitot viņa publiskotos materiālus un psihiatru ekspertīzes. Par viņu tika veikti vairāki psihiatriski novērtējumi, kuros secinājumi atšķīrās; galīgajā tiesas spriedumā Breiviks tika atzīts par sodāmu un vainīgu beigās notiesāts. Viņam tika piespriests bargākais iespējamais sods Norvēģijā — pagaidu aizsardzības soda forma, kas ļauj ilgstošu apcietinājumu ar iespēju pagarināt sankcijas, ja persona tiek uzskatīta par sabiedrībai bīstamu.
Reakcijas un sekas
Uzbrukumi izraisīja plašu starptautisku nosodījumu. Eiropas Savienība, NATO un valstis visā pasaulē pauda atbalstu Norvēģijai un nosodīja šos noziegumus. Norvēģijas sabiedrībā sekoja dziļa skumja, nacionāla sēras un politiskas diskusijas par drošību, ekstrēmismu, policijas reaģēšanas laiku un tiešsaistes radikalizācijas riskiem. Daudzas institūcijas un organizācijas, tostarp politiskās partijas un jauniešu grupas, rīkoja piemiņas pasākumus un izrādīja solidaritāti ar upuriem un viņu ģimenēm.
Ilgtermiņa ietekme
Uzbrukumi mainīja Norvēģijas drošības un politiskās diskusijas: tika stiprināta uzmanība uz ekstrēmismu, uzlabota policijas koordinācija un kritiski izvērtēta valsts gatavība reaģēt uz šāda veida incidentiem. Sabiedriskajā līmenī notika sarunas par to, kā saglabāt demokrātiskas vērtības, atvērtību un toleranci, vienlaikus meklējot efektīvākus veidus, kā novērst vardarbības radikalizāciju.
Atmiņai par upuriem ir veltīti memoriāli un ikgadēji piemiņas pasākumi, un šie notikumi palikuši kā traģiska atgādinājums par vardarbības sekām, kā arī par nepieciešamību kopienu līmenī cīnīties pret naida ideoloģijām un radikalizāciju.
