2011. gada uzbrukumi Norvēģijā

Oslo bombardēšana

2011. gada 22. jūlijā pulksten 15:26 (CEST) netālu no Norvēģijas premjerministra biroja (H-blokka) un vairākām citām valdības ēkām, piemēram, Naftas un enerģētikas ministrijas (R4) un Finanšu ministrijas, atskanēja spēcīgs sprādziens. (Skatīt karti)

Pēc sprādziena netālu esošā iela bija piepildīta ar stiklu un atlūzām. Pie vienas no cietušajām ēkām tika pamanītas automašīnas atlūzas. Bija redzams milzīgs baltu dūmu mākonis, jo pie Naftas ministrijas dega ugunsgrēks. Sprādziens bija dzirdams vismaz septiņu kilometru attālumā.

Pēc sprādziena policija attīrīja teritoriju un meklēja, vai nav vēl sprāgstvielu. Policija lūdza cilvēkus pamest Oslo centru.

Bojāgājušie

Ir zināms, ka sprādzienā gāja bojā astoņi cilvēki, bet piecpadsmit guva ievainojumus, no kuriem vienpadsmit bija smagi. Oslo Universitātes slimnīcas ārsts teica, ka slimnīcas personāls ārstē galvas, krūškurvja un vēdera traumas.

Premjerministrs Jenss Stoltenbergs sprādzienā necieta. Norvēģijas finanšu ministrs Sigbjērns Johnsens tobrīd atradās atvaļinājumā Dānijā.

Tā kā jūlijā Norvēģijā ir galvenās brīvdienas un uzbrukumi notika nedēļas nogalē, šajā teritorijā nebija tik daudz cilvēku kā parasti, kas, iespējams, glāba daudzu cilvēku dzīvības.

Ietekme uz transportu

Visi ceļi uz Oslo centru tika slēgti, jo policija pārvietoja cilvēkus no rajona un brīdināja Oslo iedzīvotājus, lai tie neatrodas pilsētas centrā. Viņiem tika arī norādīts ierobežot mobilo tālruņu lietošanu, ņemot vērā bažas par iespējamu vēl vienu teroristu uzbrukumu. Sabiedriskais transports uz pilsētu un no tās tika apturēts. Policija pārbaudīja automašīnas uz ceļa uz Oslo lidostu, kas palika atvērta, jo policija veica kratīšanas automašīnās notikuma vietā.

Gardermoen dzelzceļa līnija starp Lillestrēmu un Oslo lidostu tika slēgta pēc tam, kad netālu no sliedēm tika atrasts aizdomīgs sūtījums. Tas pats notika arī TV 2 birojos, kas tika evakuēti pēc tam, kad pie ēkas tika atrasts aizdomīgs iepakojums.

Sprādziena vietas karte. Sarkanā ēka: Valdības ēka. Oranžā zona: Oranžā zona: bojāgājušās automašīnas atrašanās vieta. Zilā ēka: Naftas ministrijas ēka.


Norvēģijas premjerministra birojs ar izsistiem logiem īsi pēc sprādziena.


Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrija neilgi pēc eksplikācijas

Utøya šaušana

Aptuveni 90 minūtes pēc sprādziena Oslo aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Oslo uz prāmja iekāpa policista uniformā tērpies bruņots vīrietis, kas, domājams, bija Anderss Bērings Breiviks. Prāmis devās uz Utojas salu Tīrifjordena ezerā. Salā notika ikgadējā Darba partijas Darbaļaužu jaunatnes līgas (AUF) jauniešu vasaras nometne. Nonācis uz salas, bruņotais vīrietis sāka šaut uz nometnes dalībniekiem, galvenokārt pusaudžiem, līdz beidzot tika notverts.

Šāvējs bija ģērbies kā policists un apgalvoja, ka ieradies uz kārtējo pārbaudi pēc Oslo notikušā sprādziena. Viņš signalizēja un aicināja cilvēkus pulcēties ap viņu, pēc tam izšāva no ieročiem, nogalinot un ievainojot daudzus cilvēkus. Vispirms viņš nošāva cilvēkus uz salas, bet vēlāk sāka šaut uz cilvēkiem, kuri mēģināja glābties, peldot pāri ezeram. Policija ziņoja, ka lielākā daļa upuru bija 15 un 16 gadus veci jaunieši. Tika ziņots, ka cilvēki uz salas bija paslēpušies tualetēs vai zemsedzē un sazinājušies ar īsziņu palīdzību, lai šāvējam neizpaustu savu atrašanās vietu.

Šaušana esot ilgusi 90 minūtes. Policija par šaušanu tika informēta plkst. 17:27, un plkst. 18:27 šāvējs tika aizturēts. Kad policija ieradās notikuma vietā, viņus sagaidīja izdzīvojušie, kas lūdza policistus izmest ieročus. Viņi baidījās, ka vīrieši uniformās atkal atklās uz viņiem uguni.

2011. gada 23. jūlijā ap plkst. 03.50 (pēc Viduseiropas laika) valsts policijas komisārs Oisteins Mēlands (Øystein Mæland) uzskatīja, ka bojāgājušo skaits Utojā ir "vismaz 80", un paredzams, ka to skaits pieaugs. Sešdesmit deviņi cilvēki gāja bojā.

Likumpārkāpējs

Uzbrucējs ir Anderss Bērings Breivīks. Viņš tika arestēts Utojā par apšaudi un saistīts arī ar Oslo notikušajiem sprādzieniem. Viņš ir apsūdzēts un notiesāts par abu uzbrukumu veikšanu. Viņš atrodas cietumā.

Politiskie uzskati

Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Sveinungs Sponheims sacīja, ka aizdomās turētā šāvēja interneta ieraksti "liecina, ka viņam ir dažas politiskas iezīmes, kas vērstas uz labējiem un pret musulmaņiem vērstiem uzskatiem, taču vēl nav noskaidrots, vai tas bija motivācija faktiskajam aktam". Policija Breiviku raksturoja kā labējā spārna ekstrēmistu. Breiviks sevi raksturoja kā konservatīvu nacionālistu. Ziņu avoti viņu raksturo kā kristīgo fundamentālistu. Tiek ziņots, ka viņš rakstījis daudzus ierakstus tīmekļa vietnē "document.no", kuru laikraksts "Aftenposten" raksturo kā "islāmu kritizējošu un Izraēlai draudzīgu". Viņš apmeklēja ar tīmekļa vietni saistītās organizācijas "Documents venner" (Dokumenta draugi) sanāksmes. Savulaik viņš ir bijis arī labējās Progresa partijas (FrP) un tās jauniešu spārna FpU biedrs. FpU līderis Ove Vanebo sacīja, ka Breivīks aktīvi darbojās 2000. gadu sākumā, bet, kad viņa uzskati kļuva ekstrēmāki, viņš izstājās no partijas.

Mediji ziņo, ka Breivīks internetā publicējis komentārus, kuros norādījis, ka viņš ir Vinstona Čērčila un Maksa Manusa, kā arī Nīderlandes politiķa Ģerta Vildersa cienītājs. Breivīks sacīja, ka Vildersa partija "Par brīvību" ir "vienīgā īstā konservatīvo partija". Breiviks ir teicis, ka viņš ir "par gejiem un Izraēlu". Tviterī viņš parafrāzēja utilitārisma filozofu Džonu Stjuartu Milu: "Viens cilvēks ar pārliecību ir līdzvērtīgs 100 000 cilvēku spēkam, kuriem ir tikai intereses." Norvēģijas raidsabiedrība (NRK) paziņoja, ka Breivīks uzbrukumu dienā publicēja 1516 lappušu garu manifestu par savu pret multikulturālismu un labējo kaujinieku ideoloģiju.

Pārliecība, ka ir bijis cits(-i) vainīgais(-i)

Vairāki liecinieki jauniešu nometnē uzskata (2011. gada 23. jūlijā), ka šāvējs bija vairāk nekā viens. Policija ir saņēmusi aprakstu par otru šāvēju un pašlaik pārbauda šo informāciju. Ņemot vērā neskaidrības saistībā ar šo liecinieku aprakstiem un notikumu haotisko raksturu, policija piesardzības nolūkā vēl nav sniegusi oficiālu komentāru par šo jautājumu. Policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Sveinungs Sponheims ir paziņojis, ka "šobrīd ir ļoti grūti pateikt, vai viņš darbojās viens vai arī viņš darbojās kā daļa no lielāka tīkla".

Reakcijas

Mājas

Preses konferencē nākamajā rītā pēc uzbrukumiem premjerministrs Jenss Stoltenbergs nosauca uzbrukumu par "nacionālu traģēdiju" un smagāko zvērību kopš Otrā pasaules kara. Stoltenbergs sacīja, ka uzbrukums nekaitēs Norvēģijas demokrātijai, un norādīja, ka pareizā atbilde uz vardarbību ir "vairāk demokrātijas, vairāk atvērtības, bet ne naivitātes".

Eskils Pedersens no Strādnieku jaunatnes līgas apsolīja "atgriezties Utojā" un aicināja Norvēģiju turpināt tās atvērtības un iecietības tradīcijas.

Karalis Haralds izteica līdzjūtību upuriem un viņu ģimenēm un aicināja uz vienotību.

Emeritētais profesors Sveins Osteruds (Svein Østerud, Nr.:) teica, ka pirms mēs varam analizēt nācijas traumu, mums ir jāatzīst, ka Breiviks un [daži] citi teroristi ir jaunieši, kas, ejot cauri iestādēm, ir pazaudējuši savu ceļu... cīnoties par savu identitāti un vienlaikus (un ikdienā) spiesti ievērot skolas, vecāku un sociālo tīklu noteiktās normas.

Starptautiskais

Eiropas Savienība, NATO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome, valdības un vadītāji no visas pasaules pauda nosodījumu par uzbrukumu, izteica līdzjūtību un solidaritāti Norvēģijai.

Dienu pēc uzbrukumiem Oslo katedrāles priekšā nolikti ziedi

Piemiņas vietas

Utojā piemiņas vietu sauc par ["izcirtumu"] "Lysninga"; daļa no tās ir ["gredzens"] "Ringen" - "tērauda gredzens, [kas] karājas starp kokiem, un šeit ir iegravēti lielākās daļas no 69 nogalināto vārdi un vecums"; "tas atrodas salas augstākajā punktā"; tas tika atklāts 2015. gada vasarā. Hegnhuset tika atklāts 2016. gadā.

Pagaidu valsts piemineklis Oslo tika atklāts 2016. gada 22. jūlijā.

Katrā pašvaldībā ir viens monolīts.

53 [vietās] Norvēģijā ir izvietotas Niko Viderberga skulptūras, kas tapušas par anonīmu finansējumu.

Viens monolīts tika novietots pie Utsikten - ceļmalas atpūtas vietā ar skatu uz Utoju; tas atrodas uz E16 pie Nes in Hole (pašvaldība).

Nacionālais memoriāls Hole pašvaldībā

2017. gada jūnijā valdība nolēma, ka viens no nacionālajiem memoriāliem būtu jāizvieto Utojā-kajā, Hole pašvaldībā; memoriāls nebūs [mākslas darbs vai] ar māksliniecisku izteiksmi. Kultūras ministrijas pakļautībā esošā aģentūra KORO vairs nebūs formāli saistīta ar procesu saistībā ar memoriālu Hole.

Populārajā kultūrā

Jans Kjērstads (Jan Kjærstad) 2017. gadā publicēja romānu "Berge", kas stāsta par uzbrukumiem un trīskāršu slepkavību 1999. gadā Norvēģijā (en).