Zviedrijas Kristīgie demokrāti (Kristdemokraterna) — partija, vēsture, līderi

Zviedrijas Kristīgie demokrāti (KD) — partijas vēsture, ideoloģija, līderi (Ebba Busch Thor), politiskie mērķi, sociālā aprūpe un ietekme zviedru politikā.

Kristīgie demokrāti (zviedru: Kristdemokraterna, KD) ir Zviedrijas kristīgo demokrātu politiskā partija. Partija dibināta 1964. gadā. Tā iekļuva parlamentā tikai 1985. gadā, vēlēšanu laikā sadarbojoties ar Centra partiju. Pēc pašu Kristīgo demokrātu iniciatīvas tā iekļuva 1991. gadā. Kopš 2015. gada 25. aprīļa tās vadītāja ir Ebba Buša Tora (Ebba Busch Thor). Viņa nomainīja Gēranu Hēgglundu (Göran Hägglund), kurš bija partijas vadītājs kopš 2004. gada. Partijas četri svarīgākie jautājumi ir šādi:

• Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes uzlabošana
• izvēles brīvība ģimenēm ar bērniem, izvēloties bērnu aprūpes iestādi.
• Uzņēmumiem piemērojamo noteikumu samazināšana
• Nodokļu samazināšana, lai veicinātu izaugsmi un cīnītos pret bezdarbu

Partijas nosaukums ilgu laiku tika saīsināts KDS līdz 1996. gadam, kad jaunais saīsinājums kļuva KD. Tas notika tāpēc, ka nosaukums no Kristīgi demokrātiskās vienotības tika mainīts uz Kristīgie demokrāti.

Kristīgie demokrāti bija maznozīmīga partija premjerministra Fredrika Reinfelta vadītajā centriski labējās alianses koalīcijas valdībā līdz viņa atkāpšanai no amata 2014. gadā.

Vēsture un attīstība

Partija dibināta 1964. gadā kā kristīgi orientēta politiska kustība, kuras mērķis bija aizstāvēt tradicionālās ģimenes vērtības, sociālo atbildību un spēcīgu vietējo aprūpi. Pirmajos gados KD cīnījās par vietu parlamentā, to panākot 1985. gadā, kad izveidojās sadarbība ar Centra partiju. No 1991. gada partija nostiprināja savu pozīciju patstāvīgi un kļuva par regulāru dalībnieci Riksdagā.

Laika gaitā partijas profils ir mainījies — no stingri tradicionālas kristīgās platformas uz plašāku centru‑labējas politikas spektru, kurā apvienojas sociālā atbildība ar tirgus orientētu ekonomikas politiku. Partija ir izaugusi no mazpartijas līdz stabilam koalīcijas partnerim, kas spēj ietekmēt veselības, sociālās aprūpes un ģimenes politikas lēmumus.

Ideoloģija un galvenās politiskās prioritātes

KD pārstāv kristīgas demokrātijas ideju kombināciju ar centra‑labēju ekonomikas redzējumu. Galvenās prioritātes, kuras partija uzsver savā programmā, ietver:

• uzlabotu veselības aprūpi un kvalitatīvu veco cilvēku aprūpi, pēdējos gados arvien vairāk uzsverot mājas aprūpes un ģimenes atbalsta pakalpojumus;
• vecāku izvēles brīvību attiecībā uz bērnudārzu un izglītības pakalpojumu izmantošanu, tostarp jautājumus par valsts un privāto pakalpojumu līdzsvaru;
• regulas atvieglošanu uzņēmējdarbībai, lai veicinātu nodarbinātību un mazo uzņēmumu izaugsmi;
• nodokļu politiku, kas stimulē ekonomiku un palīdz samazināt bezdarbu, vienlaikus cenšoties saglabāt sociālās drošības tīklu;
• uzsvaru uz ģimenes vērtībām, bērnu aizsardzību un sabiedrības drošību; daži partijas līderi ir arī pieņēmuši stingrāku nostāju imigrācijas un integrācijas jautājumos.

Vadītāji un organizācija

Lielākā daļa KD atpazīstama pēc vairākām spēcīgām līderībā — ilggadējais vadītājs Alfs Svenssons (Alf Svensson) nostiprināja partiju 1970.–1990. gados, pēc tam partiju vadīja Gērans Hēgglunds (Göran Hägglund) no 2004. līdz 2015. gadam, bet kopš 2015. gada vadītāja ir Ebba Buša Tora (Ebba Busch Thor). Partijai ir arī aktīvas jauniešu organizācijas (piem., Kristdemokraternas Ungdomsförbund — KDU) un reģionālas nodaļas visā valstī.

Loma valdībā un koalīcijās

KD bieži piedalījās centriski labējās koalīcijās. No 2006. līdz 2014. gadam partija bija daļa no valdības, kuras vadītājs bija Fredriks Reinfeldts; tajā laikā partija ieņēma ministru amatus veselības un sociālās aprūpes nozarēs (piem., Göran Hägglund bija veselības un sociālo lietu ministrs). Pēc 2014. gada vēlēšanām KD uz laiku atgriezās opozīcijā, bet saglabāja ietekmi diskusijās par ģimenes un aprūpes politiku.

Vēlēšanu rezultāti un vēlētāju bāze

KD atbalsta vēlētāji, kuri prioritizē ģimenes vērtības, stabilu aprūpes sistēmu un kristīgu morāles skatījumu sabiedriskajos jautājumos. Partijas vēlētāju bāze parasti ir koncentrēta maztā iedzīvotāju, baznīcas aktīvistu un vidēja vecuma vai vecāka gadagājuma pilsoņu rindās, kā arī reģionos ar spēcīgāku konservatīvo noslieci. Partijas atbalsts vēlēšanās var būt svārstīgs, bet tā bieži kļūst par nozīmīgu koalīcijas partneri, ja nepieciešama centriskā un ģimenēm draudzīgā politikas līnija.

Kritika un izaicinājumi

Kā mazāka centriskā‑labējā partija KD ir saskārusies ar kritiku gan no liberāļiem par uzskatu konservatīvajiem elementiem, gan no konservatīvajiem neatbalstot pietiekami stingru restauratīvo politiku. Partijai jābalansē starp tradicionālajām kristīgajām vērtībām un moderno vēlētāju gaidām, tostarp jautājumos par dzimumu līdztiesību, sekulārismu un migrāciju.

Turpmākajos gados KD izaicinājums būs saglabāt savu atpazīstamību un ietekmi, konkurējot ar lielākām centru‑labējām partijām un reaģējot uz mainīgām sabiedrības vajadzībām, īpaši aprūpes, veselības un nodarbinātības jomā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Kristīgie demokrāti (KD)?

Q: Kad partija tika dibināta?

J: Kā partija iekļuva parlamentā?

J: Kas ir pašreizējais Kristīgo demokrātu līderis?

J: Kādi ir daži no šīs politiskās partijas svarīgākajiem jautājumiem?

J: Kāds bija šīs politiskās partijas saīsinājums pirms 1996. gada?

J: Vai Fredriks Reinfelds bija šīs politiskās alianses valdības sastāvā?

Meklēt pēc burta