Kristīgie labējie ASV — kas ir reliģiskie labējie? Definīcija un vēsture
Uzzini, kas ir kristīgie (reliģiskie) labējie ASV — definīcija, vēsture, ietekme politikā, kultūras kari, statistika un nozīmīgākie līderi.
Kristīgie labējie (ASV pazīstami kā reliģiskie labējie) ir labējo kristiešu politisko un sociālo kustību nosaukums. Lai gan tās pastāv arī citās valstīs, piemēram, Kanādā, visbiežāk to lieto, runājot par Amerikas Savienotajām Valstīm. Šīm grupām raksturīgs spēcīgs atbalsts konservatīvām sociālām un politiskām vērtībām. Parasti tas izriet no pārliecības, ka Amerikas Savienotās Valstis ir dibinātas, stingri ticot Dievam, un ka Amerikas likumiem un politikai būtu jābalstās uz Bībelē rakstīto. Lai gan labējo kristiešu piederīgie var būt no jebkura kristietības atzara, tostarp katolicisma, apzīmējums reliģiskie labējie visbiežāk tiek lietots saistībā ar evaņģēliskiem kristiešiem, fundamentālistiem (piemēram, dzimušajiem ticīgajiem) un mormoņiem. Dažādos pētījumos un aptaujās daļa respondentu norāda, ka pie reliģiskajiem labējiem vai kristīgajiem konservatīvajiem pieder aptuveni 10–20 % amerikāņu; precīzs skaitlis atkarīgs no definīcijas un aptaujas metodes.
Amerikas Savienotajās Valstīs jau simtiem gadu ir dzīvojuši cilvēki, kas savas reliģijas dēļ ir bijuši konservatīvi. Piemēram, cilvēkus, kas tiesāja Džonu Skopesu, varētu saukt par reliģisko labējo uzskatu pārstāvjiem. Tomēr pirmo reizi šo terminu sāka lietot pagājušā gadsimta 70. gados, kad to lietoja Džerijs Falvels. Viņš un citi uzskatīja, ka valsti un tās iestādes (piemēram, skolas un koledžas) vada kreisie intelektuāļi, kuri netic Dievam, un ka patiesībā lielākā daļa cilvēku tic Dievam un kreisie intelektuāļi viņiem ir vienaldzīgi. Cīņu starp kreisajiem intelektuāļiem un reliģiskajiem labējiem bieži dēvē par "kultūras kariem".
Kas raksturo reliģiskos labējos?
Vērtību kopums. Reliģiskie labējie aizstāv tradicionālas ģimenes vērtības, šķietamu kristīgu morāli sabiedrībā un bieži pretstājas likumdošanai, kas atbalsta abortus, plašu LGBTQ tiesību paplašināšanu vai dažas sekulāras izglītības prakses (piem., evolūcijas mācīšanai bez alternatīvām).
Politiskā aktivitāte. Kustība izmanto baznīcas, reliģiskos medijus, politiskās organizācijas un baznīcu tīklojumu, lai mobilizētu vēlētājus, lobētu par likumiem un ietekmētu tiesas izvirzījumus. Reliģiskie labējie aktīvi piedalījās vēlēšanu kampaņās kopš 1970. gadiem, kad radās organizēta kustība.
Bez vienotas hierarhijas. Tā nav vienota organizācija ar centralizētu vadību — tajā ietilpst dažādas grupas, kopienas un līderi ar atšķirīgām stratēģijām un akcentiem.
Politiskā ietekme un organizācijas
Reliģiskie labējie ir bijuši nozīmīgs konservatīvo politisko partiju atbalsts, īpaši Republikāniskajai partijai, palīdzot iebilst pret reliģijai nepietiekami draudzīgām politikām un veicinot konservatīvu tiesnešu nominēšanu. Organizācijas un līderi, kas spēlē vai spēlējuši nozīmīgu lomu, ietver tādas kustības kā Moral Majority (Džerijs Falvels), Christian Coalition (Ralph Reed), Focus on the Family (James Dobson), Family Research Council un advokātu grupas, kas lobē tiesvedībās un publiskajā telpā. Šīs organizācijas bieži nodarbojas gan ar politisku mobilizāciju, gan ar izglītošanu un labdarību.
Galvenie politiskie jautājumi
- Aborti: pastāvīgs centrs — aizliedz vai ierobežo abortus un atbalsta tiesu lēmumus, kas vērsti uz tiesību ierobežošanu.
- LGBTQ tiesības: bieži pretdarbība attiecībā uz laulības definīciju, transpersonu tiesībām publiskajā jomā un skolu politikām.
- Skolas un reliģija: atbalsts skolēnu lūgšanām, reliģiskai brīvībai skolas vidē, kā arī skeptiska attieksme pret noteiktām sekulārām mācībām.
- Tiesu sistēma: liela nozīme konservatīvu tiesnešu nominācijai, jo tiesas lēmumi ilgtermiņā ietekmē kultūras jautājumus.
Vēsture un attīstība
Reliģisko labējo ietekme pieauga no 1970. gadiem, kad konservatīvas reliģiskas organizācijas sāka aktīvi iesaistīties partijā politikā, izmantojot vēlētāju mobilizāciju, lobēšanu un medijus. 1980. gadu sākumā, pateicoties atbalstam no ievērojamiem reliģiskajiem līderiem, Ronalds Reigans guva plašu atbalstu šajā segmentā. 2000. gadā Džordžs Bušs (Jr.) tika uzskatīts par kandidātu, kurš vispārliecinošāk atspoguļo reliģisko labējo intereses; viņa administrācija veicināja konservatīvu nomināciju virknē tiesnešu un veicināja vairākus tradicionālo vērtību jautājumus.
Kritika un iekšējās spriedzes
Reliģiskajiem labējiem ir bijusi arī plaša kritika. Pretinieki norāda uz to, ka aktīva reliģijas un valsts sakļaušana var apdraudēt reliģisko brīvību tiem, kuri domā citādi, un ierobežot minoritāšu tiesības. Iekšēji kustībā pastāv strīdi par stratēģiju, prioritātēm un atbalstu konkrētiem politiķiem — piemēram, debates par to, cik kompromisā jāiet ar politiskajiem partneriem vai kā attiekties pret ētiskām dilemmas mūsdienu sabiedrībā.
Pašreizējā nozīme
Reliģisko labējo ietekme ASV joprojām ir nozīmīga, taču tā mainās — mainās demogrāfija, sekojot jaunāku paaudžu uzskatiem, pieaug kultūras daudzveidība un politiskā ainava kļūst sarežģītāka. Daļa ticību kopienu saglabā spēcīgu politisku ietekmi, īpaši štatos un kopienās ar lielu tradicionālo kristīgo iedzīvotāju īpatsvaru. Kustība turpina pielāgoties jauniem izaicinājumiem un reizēm sadarboties ar citām konservatīvām grupām, vienlaikus saglabājot savu centrālo uzsvaru uz reliģiski motivētām vērtībām.
Līdzās kristīgajiem labējiem ir arī kristīgie kreisie, taču tie nav tik labi pazīstami un spēcīgi. Diskusijas par reliģijas lomu politikā turpinās, un reliģisko labējo attīstība būs atkarīga no tā, kā šī grupa spēs piesaistīt jaunas paaudzes un pielāgoties mainīgajai sabiedrībai.
Jautājumi
|
| Šajā sadaļā nav avotu. (2010. gada augusts) |
Lūk, daži jautājumi, par kuriem labējie kristieši ir pārliecināti:
Aborts
Kristīgie labējie lielā mērā atdzima 20. gadsimta 70. gados Falvela vadībā abortu dēļ, reaģējot uz ASV Augstākās tiesas pieņemto lēmumu lietā Roe v. Wade. Lielākā daļa kristīgo labējo uzskata, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža, augļa nogalināšana ir slepkavība, un tāpēc abortiem jābūt nelikumīgiem vairumā vai visos gadījumos. To sauc par "par dzīvību". Lai gan labējiem nav izdevies atbrīvoties no Roe likuma (un lielākā daļa tiesnešu to tagad uzskata par precedentu), viņiem ir izdevies apgrūtināt abortu veikšanu dažos štatos.
Seksualitāte
Daudzi labējie kristieši uzskata, ka Bībele saka, ka būt homoseksuālam (gejam vai lesbietei) ir slikti. Agrāk viņi atbalstīja likumus par sodomiju. Šodien viņi lielākoties ir pret geju laulību atļaušanu. Viņi ir panākuši, ka tiek pieņemti daudzi likumi un iniciatīvas, lai neļautu gejiem precēties (piemēram, Kalifornijas 8. priekšlikums), bet daži no tiem tiesās ir atzīti par antikonstitucionāliem. Lai geju laulību apturēšanu padarītu konstitucionālu, daudzi ir pieprasījuši grozījumus ASV konstitūcijā, kas aizliedz geju laulības.
Evolution
Daudzi labējie kristieši netic evolūcijai, jo tā ir pretrunā ar Bībeles radīšanas stāstu. Tā vietā viņi dod priekšroku kreacionismam vai inteliģentajam dizainam. Lielākā daļa biologu uzskata, ka evolūcija ir patiesa un ka argumenti pret evolūciju ir vāji. Dažās vietās viņiem ir izdevies panākt, ka valsts skolās līdztekus evolūcijai tiek mācīts arī inteliģentais dizains.
Lūgšana skolās
Daudzi kristīgie labējie vēlas atļaut lūgšanu valsts skolās un ar Kristu saistītu lietu izstādīšanu sabiedriskās vai valsts iestādēs. Līdzīgi kā geju laulību gadījumā, tas ir ticis apšaubīts tiesās, parasti saistībā ar reliģijas brīvības klauzulu Pirmajā grozījumā.
Džerijs Falvels, kura dibinātā Morālā vairākuma organizācija bija viens no galvenajiem soļiem "jauno kristīgo labējo" veidošanā.
Meklēt