Kristīgās tiesības
Kristīgie labējie (ASV pazīstami kā reliģiskie labējie) ir labējo kristiešu politisko un sociālo kustību nosaukums. Lai gan tās pastāv arī citās valstīs, piemēram, Kanādā, visbiežāk to lieto, runājot par Amerikas Savienotajām Valstīm. Šīm grupām raksturīgs spēcīgs atbalsts konservatīvām sociālām un politiskām vērtībām. Parasti tas izriet no pārliecības, ka Amerikas Savienotās Valstis ir dibinātas, stingri ticot Dievam, un ka Amerikas likumiem un politikai būtu jābalstās uz Bībelē rakstīto. Lai gan labējo kristiešu piederīgie var būt no jebkura kristietības atzara, tostarp katolicisma, apzīmējums reliģiskie labējie visbiežāk tiek lietots saistībā ar evaņģēliskiem kristiešiem, fundamentālistiem (piemēram, dzimušajiem ticīgajiem) un mormoņiem. Aptuveni 15 % amerikāņu apgalvo, ka viņi pieder pie kristīgajiem vai reliģiskajiem labējiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs jau simtiem gadu ir dzīvojuši cilvēki, kas savas reliģijas dēļ ir bijuši konservatīvi. Piemēram, cilvēkus, kas tiesāja Džonu Skopesu, varētu saukt par reliģisko labējo uzskatu pārstāvjiem. Tomēr pirmo reizi šo terminu sāka lietot pagājušā gadsimta 70. gados, kad to lietoja Džerijs Falvels. Viņš un citi uzskatīja, ka valsti un tās iestādes (piemēram, skolas un koledžas) vada kreisie intelektuāļi, kuri netic Dievam, un ka patiesībā lielākā daļa cilvēku tic Dievam un kreisie intelektuāļi viņiem ir vienaldzīgi. Cīņu starp kreisajiem intelektuāļiem un reliģiskajiem labējiem bieži dēvē par "kultūras kariem".
Lai gan prezidenti Ronalds Reigans un Džordžs Bušs tika ievēlēti, daļēji pateicoties reliģisko labējo spēku atbalstam, vienīgais prezidents, kurš bija reliģisko labējo spēku pārstāvis, bija Džordžs Bušs.
Līdzās kristīgajiem labējiem ir arī kristīgie kreisie, taču tie nav tik labi pazīstami un spēcīgi.
Jautājumi
|
| Šajā sadaļā nav avotu. (2010. gada augusts) |
Lūk, daži jautājumi, par kuriem labējie kristieši ir pārliecināti:
Aborts
Kristīgie labējie lielā mērā atdzima 20. gadsimta 70. gados Falvela vadībā abortu dēļ, reaģējot uz ASV Augstākās tiesas pieņemto lēmumu lietā Roe v. Wade. Lielākā daļa kristīgo labējo uzskata, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža, augļa nogalināšana ir slepkavība, un tāpēc abortiem jābūt nelikumīgiem vairumā vai visos gadījumos. To sauc par "par dzīvību". Lai gan labējiem nav izdevies atbrīvoties no Roe likuma (un lielākā daļa tiesnešu to tagad uzskata par precedentu), viņiem ir izdevies apgrūtināt abortu veikšanu dažos štatos.
Seksualitāte
Daudzi labējie kristieši uzskata, ka Bībele saka, ka būt homoseksuālam (gejam vai lesbietei) ir slikti. Agrāk viņi atbalstīja likumus par sodomiju. Šodien viņi lielākoties ir pret geju laulību atļaušanu. Viņi ir panākuši, ka tiek pieņemti daudzi likumi un iniciatīvas, lai neļautu gejiem precēties (piemēram, Kalifornijas 8. priekšlikums), bet daži no tiem tiesās ir atzīti par antikonstitucionāliem. Lai geju laulību apturēšanu padarītu konstitucionālu, daudzi ir pieprasījuši grozījumus ASV konstitūcijā, kas aizliedz geju laulības.
Evolution
Daudzi labējie kristieši netic evolūcijai, jo tā ir pretrunā ar Bībeles radīšanas stāstu. Tā vietā viņi dod priekšroku kreacionismam vai inteliģentajam dizainam. Lielākā daļa biologu uzskata, ka evolūcija ir patiesa un ka argumenti pret evolūciju ir vāji. Dažās vietās viņiem ir izdevies panākt, ka valsts skolās līdztekus evolūcijai tiek mācīts arī inteliģentais dizains.
Lūgšana skolās
Daudzi kristīgie labējie vēlas atļaut lūgšanu valsts skolās un ar Kristu saistītu lietu izstādīšanu sabiedriskās vai valsts iestādēs. Līdzīgi kā geju laulību gadījumā, tas ir ticis apšaubīts tiesās, parasti saistībā ar reliģijas brīvības klauzulu Pirmajā grozījumā.
Džerijs Falvels, kura dibinātā Morālā vairākuma organizācija bija viens no galvenajiem soļiem "jauno kristīgo labējo" veidošanā.
