Korakls (coracle) — tradicionāla maza laiva: izcelsme, vēsture un izmantošana

Korikli ir ovālas formas un izskatās kā puse valrieksta čaumalas. Tās izgatavo no šķeltiem vītolu zariem, kas savīti kopā un sasieti ar vītolu mizu. Sākotnēji ārējo slāni veidoja zirga vai vērša āda. Šīs ādas pārklāja ar plānu darvas kārtiņu, lai tās noturētu ūdeni. Mūsdienās koraķus izgatavo no kaliko vai audekla, kas pārklāts ar darvu, vai vienkārši no stikla šķiedras. Āzijas koraķus izgatavo citādi. Tajā izmanto bambusu, un ūdeni aiztur sveķu un kokosriekstu eļļas kārta. Koraklim nav ķīļa. Plakanais dibens ļauj vienmērīgi sadalīt laivas svaru un tās kravu. Tas nozīmē, ka tai nav nepieciešams daudz ūdens, lai peldētu - tikai daži centimetri, tāpēc tā ir ideāli piemērota izmantošanai upēs.

Korakulām ir atšķirīgs dizains, jo tās ir veidotas atbilstoši upes apstākļiem, kur tās tiek būvētas un izmantotas. Teifi koraķe ir ar plakanu dibenu, jo tā ir paredzēta izmantošanai seklās krācēs, kas vasarā ir bieži sastopamas šajā upē. Karmārtenas koraklis ir apaļāks un dziļāks, jo to izmanto Tywi plūdmaiņu ūdeņos, kur nav krāču. Teifi korakaļi ir izgatavoti no vietējās koksnes. Laivas korpusam, ko sauc par lats, izmanto vītolu. Virsū ap laivas malu, ko velsiešu valodā sauc par Y bleth, izmanto lazdu. Tīvī koraķus jau ilgu laiku izgatavo no zāģēta oša. Mūsdienās darba laivas izgatavo no stikla šķiedras. Teifi korakaklos neizmanto naglas. Latu savijums kopā padara tās izturīgas. Karmarthenas korakulās izmanto vara naglas, un tās nav savītas kopā.

Koraļļi ir piemēroti makšķerēšanai, jo tie netraucē ūdenim un zivīm. Tos var viegli vadīt ar vienu roku, kamēr ar otru roku tiek vadīts tīkls; divi koraķeļi pie viena tīkla. Koraklu pārvieto, izmantojot airi ar platu lāpstiņu. Arī to dizains dažādās upēs ir atšķirīgs. Tas tiek izmantots, lai to velcētu. Lāpstiņa ūdenī veido astoņu figūru rakstu. Airis tiek izmantots virzienā uz korakla priekšpusi, velkot laivu uz priekšu, un airētājs ir vērsts braukšanas virzienā.

Velsas koraklu var nēsāt uz muguras. "Llwyth dyn ei gorwgl" - cilvēka krava ir viņa koraklis. (velsiešu sakāmvārds).

Korakli bija paredzēts izmantošanai strauji plūstošajās Velsas un dažu pārējo Lielbritānijas un Īrijas reģionu straumēm. Korakļi ir ļoti seni, Jūlijs Cēzars tos redzēja Lielbritānijā 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Arheologi uzskata, ka bronzas laikmeta kapā Barns Farm netālu no Dalgety Bay ir atraduši korakaļu atliekas. Citas ir atrastas Korbridžā un netālu no Ferribijas.

Korakulas ir tik vieglas, ka tās var viegli nēsāt uz zvejnieka pleciem. Makšķerēšanu ar koraļļiem veic divi koraļļi. Tīklu izstiepj pāri upei starp abām koraķelēm. Tos airē ar vienu roku, un ar otru roku tīklu velk lejup pa upi. Kad ir noķerta zivs, katrs zvejnieks velk vienu tīkla galu uz augšu, līdz abas korakulas pietuvojas, un zivs tiek satverta un ielikta laivā.

Šodien

Mūsdienās koraķus maz izmanto. Tos var redzēt tūrisma apvidos Rietumvelsā un dažkārt Šropšīrā uz Severnas upes. Šrūsberijā, Sundornā, Šrūsberijā, ir publiskais nams ar nosaukumu "The Coracle". Uz tās ir izkārtne, kurā attēlots vīrs, kas izmanto korakli uz upes. Velsas upes Teifi un Tywi ir labākās vietas, kur Velsā atrast korakļus. Teifi upē tās parasti redzamas starp Cenarth, Cilgerran un Llechryd.

1974. gadā Bernards Tomass no Llechrīdas 13,5 stundās ar koraciklu šķērsoja Lamanša šaurumu uz Franciju. Ceļojums parādīja, kā Ziemeļdakotas indiāņu mandanu buļļu laivas varētu būt atdarinātas no kņaza Madoga 12. gadsimtā ieviestajām koraķelēm.

Ilgus gadus līdz 1979. gadam Šrūsberijas korķeļa ražotājs Freds Deiviss kļuva slavens futbola līdzjutēju vidū. Šrūsberijas pilsētas futbola kluba (Shrewsbury Town FC) mājas spēļu laikā Gejas pļavā viņš sēdēja savā korakulā un vāca futbola bumbas, kas nokļuva Severnas upē. Lai gan Deiviss nomira 1994. gadā, viņa leģenda joprojām ir saistīta ar klubu.

Korakļu biedrība ir Apvienotajā Karalistē bāzēta organizācija, ko 1990. gadā dibināja tās prezidents sers Pīters Badžs. Biedrība vēlējās:

• Padziļināt zināšanas par koraciļiem, kērračiem un līdzīgām laivām, to izgatavošanu un izmantošanu, kā arī to izpēti un kolekcionēšanu,
• Atbalstīt zvejniecību, kurā izmanto koraļļus, un veicināt koraļļu regat un sacensību rīkošanu,
• Lai izdrukātu biļetenu,
• Lai atrastu materiālu krājumus koraciklu būvēšanai, un
• Palielināt demonstrāciju, kursu, izstāžu, diskusiju un lekciju skaitu saistībā ar koraļļiem.

Visā valstī ir daudz biedrības biedru, kuri rāda korakli pasākumos un/vai vada korakļu būves kursus. Terijs Kenijs, pašreizējais biedrības priekšsēdētājs, katru gadu rīko vairākus kursus Green Wood centrā. Daži no šā gada pasākumiem ir uzskaitīti oficiālajā Korakļu biedrības tīmekļa vietnē.

Biedrība piedalījās 2005. gada Šrūsberijas upju festivālā, kur uz Severnas upes bija izvietoti dažādi korāļi. Katru gadu augusta svētku pirmdienā Ironbridžā notiek arī ikgadējā Korakļu regate. To organizē Green Wood Centre. Pasākumā var piedalīties ikviens, kam ir korakle. Katru gadu jauni cilvēki ierodas ar korakļiem, kurus viņi ir izgatavojuši Bank Holiday nedēļas nogalē Green Wood centrā kopā ar vietējo korakļu izgatavotāju Terry Kenny.

2009. gada 19. maijā Šrūsberijā notika trešais "Coracle Challenge", kurā tika vākti līdzekļi Macmillan Cancer Support atbalstam.

Korakle ir nestabils kuģis. Tā kā tas atrodas "uz" ūdens, nevis "ūdenī", kuģi var viegli nest straumes un vējš. Korakļu biedrība ir izstrādājusi rokasgrāmatu par korakļu drošu lietošanu.

Senākās instrukcijas par korakaļu būvēšanu ir atrodamas uz 4000 gadu senas klinšu rakstības māla plāksnītes. To Mezopotāmijas dievs Enki diktēja Atra-Hasisam, kā uzbūvēt apaļu "šķirstu". Šī plāksnīte ir aptuveni 2250 gadus vecāka par plūdu mītiem, no kuriem neviens nesatur šādas detaļas. Agrākā zināmā rakstiskā liecība par koraka tipa laivu (quffa), kas joprojām tiek lietota, ir atrodama Bībelē, 2. Mozus 2:3.

Īru curach (arī currach vai curragh) ir līdzīgs, bet lielāks kuģis, ko izmanto arī mūsdienās. Curach izmantoja arī Skotijas rietumos:

"Kurahs jeb laiva no ādas un klūgām mūsdienās var šķist ļoti nedrošs transportlīdzeklis, ko uzticēt vētrainai jūrai, tomēr mūsu senči bezbailīgi nodevās ar šiem vieglajiem transportlīdzekļiem visnežēlīgāko laikapstākļu nežēlastībai. Kādreiz tos plaši izmantoja Skotijas rietumu salās, un joprojām tos var atrast Velsā. Šādu karkasu [galiešu valodā] sauc par crannghail, un šis vārds tagad tiek lietots Uistā, lai apzīmētu trauslu laivu."

Spejas upes currachs bija ļoti līdzīgas velsiešu coracles. Citi radniecīgi kuģi ir:

• Indijā - parisal
• Irāka - gufa, guffa vai quffa
• Amerikas pamatiedzīvotāju biedrības - bull boat
• Tibeta - ku-dru un kova
• Vjetnama - thung-chai