Dickinsonia — diskveida agrīna pirmskambrijas daudzšūnu dzīvība
Dickinsonia ir agrīns pirmskambrijas dzīvības tips, kas bieži tiek minēts kā viens no pirmajiem plašāk diferenciētajiem daudzšūnu organismu piemēriem. Tas izceļas ar raksturīgu diska vai elipses veida ķermeņa formu un atšķirīgu segmentāciju: centrāla gara rieva ar vairākām paralēlām, ribveida šķautnēm uz abām pusēm. Pamatojoties uz fosilijām, atrastās vienībās izmēri svārstās no dažiem milimetriem līdz 1,4 metriem, bet ķermeņa biezums parasti bija tikai daži milimetri. Organisma virsējā struktūra liecina par organizētu sadalījumu, un tā uzbūve ir simetrisks, taču simetrijas veids atšķiras no tipiskās divpusējās simetrijas, ko redzam mūsdienu dzīvniekos.
Izskats un anatomija
Dickinsonia ķermenis bija plakans, elipsveida vai apļveida ar skaidri redzamām škiedrām vai segmentiem, kas izkliedēti ap ilgstošu centrālu asu. Segmenti reizēm šķiet mazliet pārklājoši un nereti ir nedaudz pārvietoti attiecībā pret pretējo pusi — šo tipu simetrijai dažviet raksturo kā „glide reflection” (slīdošās atspoguļošanas) simetriju. Fossilijas parāda, ka iekšējas cietas struktūras trūka: nav kaulu vai čaulveidīgu elementu, tādēļ saglabājušās vienīgi bedres, nospiedumi vai zemā reljefa atliekas nogulumos.
Dzīvesveids un barošanās
Par Dickinsonia dzīvesveidu pastāv dažādas hipotēzes. Daļa pētnieku uzskata, ka tie bija pārsvarā mazkustīgi un uzturējās tuvāk okeānu dibenam, atkarīgi no straumēm, lai tos viegli pārvietotu, vai izmantojot pieķeršanās mehānismus pie substrāta. Citi dati liecina, ka daži eksemplāri varēja lēnām pārvietoties un atstāja barošanās pēdas — hobotnes vai izlaušanās takas mikrobisku paklāju virsmā.
Iespējams barošanās veids bija plakanzoju līdzīgs: Dickinsonia, visticamāk, absorbēja barības vielas no planktona vai no organiskā materiāla un mikrobu paklājiem zem sevis, izmantojot osmotrofu vai ārējas ķīmiskas sagremošanas mehānismus. Fosiliju izpēte norāda uz mijiedarbību ar slāņainām mikrobu kopienām — dažkārt redzamas barošanās pēdas, kurās substrāts ir izmainīts vai daļēji izēsts organismam pārvietojoties pa to.
Fosilijas, saglabāšanās un izplatība
Dickinsonia saglabājušās galvenokārt kā negatīvi nospiedumi vai reljefa atstāti nospiedumi smilšakmenī un mālainā nogulumā. Tās ir atrastas plašos Ediakāra nogulumos, īpaši Austrālijā (Flinders Ranges), Ziemeļrietumu Krastā/Rīgas jūras piekrastē (White Sea reģionsā) un citās vietās ar senām pirmskambrijas sedimentācijas liecībām. Fosiliju morfoloģija un izmēru skalas ļauj noteikt vairākas sugas un izsekot dzīves cikla variācijām — piemēram, iespējamu augšanu, sadalīšanos vai segmentu pieaugumu.
Klasifikācija un zinātniskās diskusijas
Dickinsonia klasifikācija ilgstoši bija strīdīga. To ir mēģināts pieskaitīt dažādām grupām: primitīviem dzīvniekiem (metazoa), īpašai izmirušai grupai (piem., Vendobionta vai Proarticulata), reizēm pat sēnēm vai lipīgām aļģēm. Molekulāri un ķīmiskie pierādījumi, kas iegūti no dažu specimenu orgāniskajām atliekām, sniedza atbalstu hipotēzei par dzīvnieku (metazoju) tuvāku radniecību, taču diskusijas turpinās — nav viennozīmīgu anatomisku pazīmju, kas tieši atbilst mūsdienu dzīvnieku ķermeņa plāniem.
Nozīme
Dickinsonia pārstāv nozīmīgu posmu dzīvības evolūcijā, jo tas liecina par sarežģītāku, daudzšūnu organisma attīstību vēl pirms Kambrijas eksplozijas. Pētījumi par šiem fosiliju atklājumiem palīdz saprast, kā varēja veidoties agrīnie ekosistēmas, kā attīstījās barošanās stratēģijas un kādas struktūras bija pieejamas pirms cietu skeletu parādīšanās.
Svarīgi punkti:
- Dzīvoja Ediakāra periodā (pirms aptuveni 635–541 miljoniem gadu).
- Ķermenis diska/elipses formā, segmentēts ar centrālu rieviņu.
- Izmēri no dažiem milimetriem līdz aptuveni 1,4 metriem; tikai daži milimetri biezs.
- Barošanās, visticamāk, notika, absorbējot organisko vielu no mikrobu paklājiem vai substrāta; kustība bijusi lēna vai ierobežota.
- Klasifikācija joprojām ir diskutabla, taču Dickinsonia ir viens no nozīmīgākajiem līdz šim zināmajiem pirmskambrijas daudzšūnu dzīvības piemēriem.
Klasifikācijas problēmas
Tās tika salīdzinātas arī ar mūsdienu Cnidarians, Polychaetes un Turbellaria. Izceltās centrālās daļas dēļ tie tika uzskatīti arī par hordātiem. Barošanās paradumu dēļ tos klasificēja kā līdzīgus Placozoa. Tika izteikts pieņēmums, ka tie dzīvoja simbiozē ar organismiem, kas veica fotosintēzi, un, iespējams, bija pielīdzināmi mūsdienu ķērpjiem; ja mehānisms darbotos tāpat kā mūsdienu ķērpjiem, tie būtu sēnes.
Dickinsonia ir dzīvnieki
Pētījums publicēts 2018, ir pierādīts Dickinsonia bija dzīvnieki.
"Fosilijas saturēja gandrīz tikai holesteroīdus - marķieri, kas sastopami tikai dzīvniekiem... Tādējādi Dickinsonia bija bazālie dzīvnieki. Tas apstiprina ideju, ka ediakāra biota, iespējams, bija priekšvēstnesis dzīvnieku formu sprādzienam, kas vēlāk, apmēram pirms 500 miljoniem gadu, tika novērots kembrijā".
Ārpus parauga, apkārtējā iezarā, tika atrasts ļoti maz holesterīna. Ediacara biota (pirms 571 miljona līdz 541 miljonam gadu) ir pirmie sarežģītie organismi ģeoloģiskajos ierakstos, kas ir pietiekami lieli, lai tos varētu redzēt bez palielinājuma.
Atklājuma vēsture
Pirmās fosilijas tika atrastas Flindersa grēdās, Austrālijā, pagājušā gadsimta 40. gados. Paleontologs Reginalds Spriggs 1947. gadā publicēja pirmo Dickinsonia zinātnisko pētījumu. Sprigs sugu nosauca Bena Dikinsona vārdā, kurš tolaik bija Dienvidaustrālijas raktuvju direktors. Pētījumā Sprigs uzskatīja, ka ir atradis medūzas fosiliju. Haringtons un Mūrs 1956. gadā klasificēja Dickinsonia kā Cnidarians. 1966. gadā tās tika klasificētas kā Annelids. Lielākā daļa Annelid fosiliju ir diezgan atšķirīgas no Dickinsonia fosilijām, taču tās atgādina dažas fosilizētas jūras tārpenes. S. Mantons 1967. gadā noliedza šo interpretāciju. Šo neskaidrību dēļ diskusija par Dickinsonia klasifikāciju joprojām turpinās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dikinsonija?
A: Dickinsonia ir agrīns pirmskambrijas dzīvības veids un viena no pirmajām daudzšūnu organismu formām.
J: Kā veidojās Dickinsonia ķermeņi?
A: Dickinsonia ķermeņi bija diska formas un tikai dažus milimetrus biezi.
J: Cik liela varēja būt Dickinsonia?
A: Pamatojoties uz fosilijām, Dickinsonia varēja būt no četriem milimetriem līdz 1,4 metriem liela.
J: Kā Dickinsonia ķermenis bija segmentēts?
A: Dickinsonia ķermenis bija segmentēts ar lielu centrālo rievu un mazākām rievām ap organisma ķermeni.
J: Kā Dickinsonia pārvietojās okeānā?
A: Domājams, ka Dickinsonia izmantoja okeāna straumes, lai peldētu, un, iespējams, tiem bija veids, kā pieķerties okeāna dibenam.
J: Kā tika klasificētas Dickinsonia sugas?
A: Dickinsonia sugas tika klasificētas, pamatojoties uz atrasto fosiliju formu un izmēru.
J: Kāda bija Dickinsonia barošanās?
A: Dickinsonia barošanās, iespējams, atgādināja plakanzoju barošanos.
