Dickinsonia ir agrīns pirmskambrijas dzīvības tips, kas bieži tiek minēts kā viens no pirmajiem plašāk diferenciētajiem daudzšūnu organismu piemēriem. Tas izceļas ar raksturīgu diska vai elipses veida ķermeņa formu un atšķirīgu segmentāciju: centrāla gara rieva ar vairākām paralēlām, ribveida šķautnēm uz abām pusēm. Pamatojoties uz fosilijām, atrastās vienībās izmēri svārstās no dažiem milimetriem līdz 1,4 metriem, bet ķermeņa biezums parasti bija tikai daži milimetri. Organisma virsējā struktūra liecina par organizētu sadalījumu, un tā uzbūve ir simetrisks, taču simetrijas veids atšķiras no tipiskās divpusējās simetrijas, ko redzam mūsdienu dzīvniekos.

Izskats un anatomija

Dickinsonia ķermenis bija plakans, elipsveida vai apļveida ar skaidri redzamām škiedrām vai segmentiem, kas izkliedēti ap ilgstošu centrālu asu. Segmenti reizēm šķiet mazliet pārklājoši un nereti ir nedaudz pārvietoti attiecībā pret pretējo pusi — šo tipu simetrijai dažviet raksturo kā „glide reflection” (slīdošās atspoguļošanas) simetriju. Fossilijas parāda, ka iekšējas cietas struktūras trūka: nav kaulu vai čaulveidīgu elementu, tādēļ saglabājušās vienīgi bedres, nospiedumi vai zemā reljefa atliekas nogulumos.

Dzīvesveids un barošanās

Par Dickinsonia dzīvesveidu pastāv dažādas hipotēzes. Daļa pētnieku uzskata, ka tie bija pārsvarā mazkustīgi un uzturējās tuvāk okeānu dibenam, atkarīgi no straumēm, lai tos viegli pārvietotu, vai izmantojot pieķeršanās mehānismus pie substrāta. Citi dati liecina, ka daži eksemplāri varēja lēnām pārvietoties un atstāja barošanās pēdas — hobotnes vai izlaušanās takas mikrobisku paklāju virsmā.

Iespējams barošanās veids bija plakanzoju līdzīgs: Dickinsonia, visticamāk, absorbēja barības vielas no planktona vai no organiskā materiāla un mikrobu paklājiem zem sevis, izmantojot osmotrofu vai ārējas ķīmiskas sagremošanas mehānismus. Fosiliju izpēte norāda uz mijiedarbību ar slāņainām mikrobu kopienām — dažkārt redzamas barošanās pēdas, kurās substrāts ir izmainīts vai daļēji izēsts organismam pārvietojoties pa to.

Fosilijas, saglabāšanās un izplatība

Dickinsonia saglabājušās galvenokārt kā negatīvi nospiedumi vai reljefa atstāti nospiedumi smilšakmenī un mālainā nogulumā. Tās ir atrastas plašos Ediakāra nogulumos, īpaši Austrālijā (Flinders Ranges), Ziemeļrietumu Krastā/Rīgas jūras piekrastē (White Sea reģionsā) un citās vietās ar senām pirmskambrijas sedimentācijas liecībām. Fosiliju morfoloģija un izmēru skalas ļauj noteikt vairākas sugas un izsekot dzīves cikla variācijām — piemēram, iespējamu augšanu, sadalīšanos vai segmentu pieaugumu.

Klasifikācija un zinātniskās diskusijas

Dickinsonia klasifikācija ilgstoši bija strīdīga. To ir mēģināts pieskaitīt dažādām grupām: primitīviem dzīvniekiem (metazoa), īpašai izmirušai grupai (piem., Vendobionta vai Proarticulata), reizēm pat sēnēm vai lipīgām aļģēm. Molekulāri un ķīmiskie pierādījumi, kas iegūti no dažu specimenu orgāniskajām atliekām, sniedza atbalstu hipotēzei par dzīvnieku (metazoju) tuvāku radniecību, taču diskusijas turpinās — nav viennozīmīgu anatomisku pazīmju, kas tieši atbilst mūsdienu dzīvnieku ķermeņa plāniem.

Nozīme

Dickinsonia pārstāv nozīmīgu posmu dzīvības evolūcijā, jo tas liecina par sarežģītāku, daudzšūnu organisma attīstību vēl pirms Kambrijas eksplozijas. Pētījumi par šiem fosiliju atklājumiem palīdz saprast, kā varēja veidoties agrīnie ekosistēmas, kā attīstījās barošanās stratēģijas un kādas struktūras bija pieejamas pirms cietu skeletu parādīšanās.

Svarīgi punkti:

  • Dzīvoja Ediakāra periodā (pirms aptuveni 635–541 miljoniem gadu).
  • Ķermenis diska/elipses formā, segmentēts ar centrālu rieviņu.
  • Izmēri no dažiem milimetriem līdz aptuveni 1,4 metriem; tikai daži milimetri biezs.
  • Barošanās, visticamāk, notika, absorbējot organisko vielu no mikrobu paklājiem vai substrāta; kustība bijusi lēna vai ierobežota.
  • Klasifikācija joprojām ir diskutabla, taču Dickinsonia ir viens no nozīmīgākajiem līdz šim zināmajiem pirmskambrijas daudzšūnu dzīvības piemēriem.