Doo-wop: 1950. gadu vokālās harmonijas R&B — definīcija un vēsture
Doo-wop: 1950. gadu vokālās harmonijas R&B vēsture — atklāj žanra skanējumu, bezjēdzīgās zilbes, ietekmi uz soul, popu un rokenrolu, un tā kultūras mantojumu.
Doo-wop ir mūzikas žanrs, kas radies afroamerikāņu kopienās ASV un attīstījās galvenokārt 20. gadsimta 40.–50. gados. Tas balstās uz tuvām vokālajām harmonijām, vienkāršām melodijām un bieži vien romantisku, nostalģisku noskaņu. Doo-wop guva plašu popularitāti 20. gadsimta 50. gados un 60. gadu sākumā, kļūstot par vienu no populārākajiem R&B virzieniem, kas orientējās arī uz plašāku popmūzikas auditoriju.
Izcelsme un sociālais konteksts
Žanra saknes meklējamas pilsētu kvartālos, kur jaunie vokālie ansambļi — bieži vien pusaudži — dziedāja uz ielas stūriem, skolu koridoros un pie kino. Doo-wop grupas radīja a cappella vai minimāli instrumentētu mūziku, izmantojot balsu spēku, lai aizpildītu aranžējumu. Šī kustība bija cieši saistīta ar afroamerikāņu kopienu kultūru, taču 1950. gadu beigās un sākumā tajā aktīvi iekļāvās arī etniski jauktas un itāļu izcelsmes amerikāņu grupas.
Muzikālās īpašības
Doo-wop raksturo:
- vokālā harmonija — blakus līnijām bieži tiek lietota cieša, četru vai piecu balsu sistēma, kas rada bagātu, siltu skanējumu; šī īpašība atbilst klasiskajam harmonija,
- bezjēdzīgas zilbes — fonētiskas balsu partijas, piemēram, "doo-wop", "sha‑na‑na" vai citas zilbes, kuras kalpo ritma un harmonijas pastiprināšanai;
- vienkāršs ritms — skanējumā dominē skaidrs, bieži svingam līdzīgs impulss un ritms, reizēm ar uzsvaru uz off‑beat;
- ierobežota instrumentācija — daudzos ierakstos instrumenti ir minimāli vai to instrumentācijas tās vispār nav, jo harmoniju vietā darbojas pašu balsis;
- vienkārši mūzikas un vārdu risinājumi — melodijas un teksti bieži vien ir tieši saprotami un viegli iegaumējami, kas padarīja doo‑wop dziesmas viegli pārdodamas radio un singlu formātā.
Struktūra un tehnika
Tipiski doo‑wop gabali izmanto vienkāršas akordu progresijas (piemēram, I–vi–IV–V variācijas), precīzu ritma izjūtu un uzsvērtu melodijas līniju, ko vada viena vai pāris balsis. Dziedātāju Bilu Keniju (Bill Kenny, 1914–1978) bieži dēvē par "doo‑wop krusttēvu" — viņa ietekme nāca no grupas The Ink Spots stila un noformējuma, kur tika ieviests tā sauktais "top and bottom" formāts, kurā galvenais dziedātājs bija augsts tenors, bet basģitārists dziesmas vidū deklamēja dziesmas tekstu. (Šeit jāatzīmē, ka termins basģitārists bieži tika lietots pārnestā nozīmē — domāts bija basa vokālists, nevis instruments.)
Vēsturiski svarīgi ieraksti un izpildītāji
Pirmie plašāk zināmie ieraksti, kas veidoja doo‑wop kanonu, radās 1950. gados; vienu no pirmajiem piemin tieši grupas Turbans 1955. gada hits "When You Dance", kur tika izmantotas zilbes "doo‑wop". Termins "doo‑wop" parādījās drukātā veidā tikai 1961. gadā. Starp nozīmīgākajām grupām un izpildītājiem ir The Platters, The Drifters, The Penguins, The Five Satins, The Flamingos, Frankie Lymon & the Teenagers, The Orioles, Dion & the Belmonts u. c., kuru ieraksti veido klasikas lomu mūsdienu popmūzikā.
Ietekme un attīstība
Doo‑wop ietekmēja daudzus mūzikas žanrus: tā signālu var saskatīt 60. gadu soul, popmūzikas un roka attīstībā. Tā kā doo‑wop komponēja harmoniskos un vokālos principus, tas bija priekšgājējs daudziem afroamerikāņu mūzikas stiliem vēlāk — ietekme vērojama arī Džeza un blūza evolūcijā. Daudzas rokenrola un popgrupas, kas noteica 20. gadsimta vēlākās desmitgades, aizguva vokālās tehniskās zināšanas un aranžējumus tieši no doo‑wop tradīcijas. Doo‑wop ir ikonisks ar svingam līdzīgajiem ritmiem un off‑beat izmantošanu, lai noturētu laiku, un tas lika pamatus daudziem mūzikas jauninājumiem, piemēram, R&B.
Atdzimšanas un mūsdienu piemēri
Doo‑wop bieži piedzīvoja atdzimšanu: 1970., 80. un 90. gados retro interešu dēļ parādījās gan koncertturnejas, gan jauni ieraksti ar doo‑wop elementiem. Mūsdienu popmūzikā šo žanru reizēm atdzīvina mākslinieki, kuri apzināti izmanto retro vokālos aranžējumus; piemēram, Meghan Trainor dažkārt raksturo kā mūsdienu popmūziķi, kas izmanto stilistikas elementus no doo‑wop un padara dziesmas ar šīm iezīmēm.
Mantojums
Doo‑wop mantojums ir divkāršs: no vienas puses, tas popularizēja vokālās harmonijas un melodisko vienkāršību, kas padara dziesmas pieejamas plašai publikai; no otras, tas kalpoja par skatuvi dažādiem sociālajiem un etniskiem strāvojumiem, ļaujot jaunajiem mūziķiem veidot grupas un sasniegt radio un plāksnīšu tirgu. Pateicoties doo‑wop, daudzi R&B, soul un pop elementi kļuva par stabiliem mūsdienu mūzikas valodas komponentiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir doo-wop?
A: Doo-wop ir mūzikas žanrs, kas radies afroamerikāņu kopienās ASV. Tas aizsākās 20. gadsimta 40. gados un plašu popularitāti ieguva 20. gadsimta 50. gados un 60. gadu sākumā. Tam raksturīga vokālo grupu harmonija, bezjēdzīgas zilbes, vienkāršs ritms, dažkārt maz vai vispār nav instrumentu, kā arī vienkārša mūzika un vārdi.
J: Kas ir Bils Kenijs?
A: Bill Kenny (1914-1978) bieži tiek dēvēts par "Doo-wop krusttēvu". Viņš ieviesa "top and bottom" formātu, kurā galvenais dziedātājs bija augstais tenors, bet dziesmas vidū basģitārists deklamēja dziesmas tekstu.
J: Kad doo-wop dziesmas pirmo reizi parādījās presē?
A: Termins "doo-wop" pirmo reizi drukātā veidā parādījās 1961. gadā.
J: Kādi citi mūzikas stili ietekmēja doo-wop?
A: Doo-wop bija džeza un blūza evolūcija, kas ietekmēja arī daudzas no lielākajām rokenrola grupām, kuras noteica 20. gadsimta vēlākās desmitgades.
J: Kā doo-wop dziedāja laiku?
A: Doo-wop ir slavens ar svingam līdzīgajiem ritmiem un offbeat izmantošanu, lai noturētu laiku.
J: Kurš mākslinieks nesen ir atdzīvinājis šo žanru?
A: Megana Treinora (Meghan Trainor) parasti rada dziesmas, kas atbilst šim žanram, un nesen to atdzīvināja.
Meklēt