Ēģiptes armija (Ēģiptes bruņotie spēki): vēsture un kaujas

Ēģiptes armija — vēsture un kaujas: no Muhameda Ali Pašas modernizācijas līdz 20. gs. kariem, Suecas krīzei un Tuksneša vētrai. Stratēģija, misijas un spējas.

Ēģiptes armija ir lielākā Ēģiptes bruņoto spēku dienesta nozare. Mūsdienu armiju sāka veidot un modernizēt Muhameds Ali Paša (valdīja 1805–1849) — bieži dēvēts par modernās Ēģiptes dibinātāju. Viņš ieviesa regulāru ložu ieņemšanas sistēmu, organizēja mūsdienīgas kājnieku, artilērijas un loģistikas vienības, sūtīja jaunus virsniekus mācībās uz Eiropu un izmantoja armiju, lai paplašinātu valsts ietekmi Reģionā (piem., Sudāna un Levanta reģions).

Vēsture un svarīgākās kaujas

20. gadsimtā nozīmīgākās Ēģiptes armijas kaujas bija piecos kariem ar Izraēlas valsti: 1948. gada Arābu‑izraēlu karā, 1956. gada Suecas krīzē, 1967. gada Sešu dienu karā, 1967.–1970. gada Noturības (War of Attrition) posmā un 1973. gada Oktobra karā (bieži saukts arī par Jom Kipur kara). Vienā no šiem konfliktiem — 1956. gada Suecas krīzē — Ēģiptes armija cīnījās pret Lielbritānijas un Francijas spēkiem.

Papildus konfliktam ar Izraēlu Ēģiptes armija iesaistījās Ziemeļ‑jemenas pilsoņu karā (1960. gadu iejaukšanās), īsākā 1977. gada Lībijas un Ēģiptes sadursmē, kā arī sniedza ievērojamu militāro atbalstu sabiedrotajiem Persijas līča karam 1991. gadā: tās pēdējā lielā starptautiskā iesaistīšanās bija operācija "Tuksneša vētra" - Kuveitas atbrīvošana no Irākas okupācijas 1991. gadā; šajā operācijā Ēģiptes armija bija viena no lielākajām ārvalstu kontingentiem.

Politiskā loma un iekšējā drošība

Ēģiptes armija tradicionāli ir bijusi nozīmīgs politisko procesu dalībnieks. Piemēram, 1952. gada Bruņoto spēku pārvaldes (Free Officers) kustība gāja bojā monarhiju, un armijas vadoņi ilgu laiku ietekmēja valsts politiku. Pēc 2011. gada revolūcijas armija īslaicīgi pārņēma valsts pārvaldi, un arī turpmāk — it īpaši pēc 2013. gada — bruņotie spēki saglabāja lielu ietekmi valsts iekšlietu un drošības politikā.

Visbeidzot, pēdējā desmitgadē armija spēlē nozīmīgu lomu cīņā ar terorismu un organizēto noziedzību, īpaši Sinajas pussalā, kur ilgstošas operācijas pret islāmistu grupējumiem un drošības incidentu apkarošana ir kļuvusi par vienu no primārajiem uzdevumiem.

Organizācija un spēka struktūra

Ēģiptes armija ir daudznozaru spēks, kura pamatstruktūrvienības ir tanku (bruņoto vienību) brigādes, mehānizētās kājnieku vienības, artilērija, pretgaisa aizsardzība, inženieru pavēlniecība, sakari un loģistika. Tā ietver arī speciālos spēkus (īpašas operācijas), Republikānās gvardes vienības (aizsardzībai pret iespējamām draudēm režīmam) un rezerves formējumus, kas iesaistās mobilizācijā krīzes gadījumā.

Ģenerālštābs koordinē mācības, mobilizāciju un sadarbību ar citām drošības struktūrām. Armija bieži veic arī civilo infrastruktūras būvniecības un attīstības projektus, sadarbojoties ar valsts institūcijām un uzņēmumiem.

Personāls, piesaiste un apmācība

2014. gadā armijā bija aptuveni 310 000 karavīru, no kuriem aptuveni 90 000–120 000 bija profesionālā personāla, bet pārējie — dienestā iesauktie. Militārā obligātā dienesta ilgums pēc izglītības un specialitātes variē, bet tradicionāli sastāda no 12 līdz 36 mēnešiem. Rezerves sistēma ļauj ātri palielināt spēkus krīzes situācijā.

Karavīru apmācība notiek vairākās akadēmijās un mācību centros — gan pamata karavīru sagatavošanai, gan virspavēlniecības līmeņa kursiem un speciālistu apmācībām sadarbībā ar ārvalstu partneriem.

Karaspēka aprīkojums un modernizācija

Ēģiptes armijas ekipējums ir kombinācija no padomju/krievu, rietumu (īpaši ASV) un Eiropas tehnikas, kā arī vietēji ražotu vai modernizētu sistēmu. Svarīgākās kategorijas ietver galvenās kaujas tankus, bruņutransportierus un mehānizētās kājnieku vienības, dažādas artilērijas sistēmas un raķešu palīgunits, pretgaisa aizsardzības līdzekļus, kā arī specializētas inženierijas un sakaru vienības.

Nozīmīgs solis modernizācijā bija ASV piegādātie M1A1 Abrams galvenie kaujas tanki un citi rietumu bruņojuma elementi, kā arī dažādas apmācību un uzturēšanas programmas. Vienlaikus Ēģipte ir investējusi arī vietējā aizsardzības rūpniecībā — gan ražošanā, gan remontā un modernizācijā, lai samazinātu atkarību no ārvalstu piegādēm.

Starptautiskā sadarbība un misijas

Ēģiptes armija piedalās starptautiskajās mācībās un operācijās kopā ar NATO dalībvalstīm, Abu Dabi un arābu valstīm, kā arī sniedz ieguldījumu ANO miera uzturēšanas operācijās (piem., Āfrikā un citos reģionos). Ēģipte ir ilgstošs ASV militārās palīdzības saņēmējs, un sadarbība ietver gan apmācību, gan ekipējuma piegādes un remontu.

Nākotnes izaicinājumi

Galvenie izaicinājumi Ēģiptes armijai ietver pretterorisma operāciju efektivitātes uzlabošanu, spēju modernizēt aprīkojumu ierobežota budžeta apstākļos, profesionālās karaspēka palielināšanu un tehnoloģiju integrēšanu (drošības sistēmas, izlūkošana, bezpilota sistēmas). Liela nozīme ir arī sabiedrības uzticības un civilās pārvaldes līdzsvaram attiecībā uz militārajiem un ekonomiskajiem projektiem.

Kopsavilkumā: Ēģiptes armija ir reģiona nozīmīgs spēks ar garu vēsturi, plašu pieredzi lielos konfliktos un ātriem reaģēšanas kapacitātes līdzekļiem. Tai ir liela politiskā un sociālā ietekme iekšzemē, turklāt armija turpina modernizēt spējas, lai risinātu gan tradicionālos, gan jaunos drošības draudus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ēģiptes armija?

J: Kas Ēģiptē izveidoja mūsdienu armiju?

J: Kādas bija nozīmīgākās Ēģiptes armijas kaujas 20. gadsimtā?

J: Pret kurām valstīm Ēģiptes armija cīnījās 1956. gada Suecas krīzē?

J: Kādos citos karos, izņemot Izraēlas konfliktus, Ēģiptes armija ir piedalījusies?

J: Kāda bija Ēģiptes armijas pēdējā lielā karadarbība?

J: Cik karavīru bija armijā 2014. gadā?

Meklēt pēc burta