Senā ēģiptiešu valoda (koptu valoda): vēsture, rakstība, Rozetes akmens
Ēģiptiešu valoda bija valoda, kurā runāja Senajā Ēģiptē. Tā ir viena no senākajām rakstu valodām — tās rakstības vēsture stiepjas vairāk nekā 4000 gadu atpakaļ, un kopumā ēģiptiešu valodas attīstība aizņem aptuveni 4–5 tūkstošus gadu. Koptu valoda ir ēģiptiešu valodas vēlākais posms, kas saglabājies līdz mūsdienām kā liturģiska valoda un kā dialektu forma dažās kopienās. Mūsdienu Ēģiptē kopti, kas ir kristiešu minoritāte, to lieto reliģiskos nolūkos, un daži cilvēki joprojām var brīvi pārvaldīt koptu valodu kā runātu valodu vai liturģisku valodu. Lai gan mūsdienu koptu variants sniedza būtisku pavedienu, vecākos tekstus varēja pilnībā saprast tikai pēc 1799. gada Rozetes akmens atklāšanas — šajā akmenī ir viens un tas pats teksts trīs rakstībās, no kurām viena (grieķu) bija tajā laikā zināma un palīdzēja atšifrēt pārējās.
Vēsture un posmi
Ēģiptiešu valodas attīstība parasti tiek dalīta vairākos galvenajos posmos:
- Archaic / Old Egyptian (aptuveni 3200–2000 p.m.ē.) — senākie hieroglifu ieraksti un monumentālie uzraksti.
- Middle Egyptian (aptuveni 2000–1350 p.m.ē.) — klasiskā literārā forma, ko izmantoja literatūrā un oficiālajos tekstos.
- Late Egyptian (aptuveni 1350–700 p.m.ē.) — valodas forma, kas parādās novēlotā literatūrā un administratīvos dokumentos.
- Demotic (aptuveni 7. gadsimts p.m.ē. – 5. gadsimts m.ē.) — ļoti kursīva rakstības forma ikdienas dokumentiem.
- Coptic (koptu) (sākot no aptuveni 2. gadsimta m.ē.) — pēdējais ēģiptiešu valodas posms, pierakstīts galvenokārt ar modificētu grieķu alfabētu ar dažām no demotiskās rakstības iegūtām zīmēm.
Rakstības sistēmas
Ēģiptiešu valoda tika pierakstīta ar vairākām rakstībām:
- Hieroglifi — monumentāla, attēlu rakstība, galvenokārt tempļiem un kapenēm.
- Hieratisks — kursorisks hieroglifu variants, izmantoja uz papīra (papīrisa) darbiem.
- Demotiskais — vēl vienkāršāks kursīvs variants ikdienas dokumentiem un biznesam.
- Kopts — lieto grieķu alfabētu ar dažām demotiskām atzīmēm, tā nodrošināja labāku pārraidi pie dzīvās fonētikas un daudzējādā ziņā atviegloja valodas pēdējā posma saglabāšanu.
Koptu valoda un tās loma
Koptu valoda ir tiešā ēģiptiešu valodas pēctece, ko galvenokārt lietoja kristiešu kopienas Ēģiptē. Tā kļuva par liturģisku valodu kristiešu baznīcās un saglabājās kā rituālā un literārā valoda pat pēc tam, kad ikdienas runā to aizstāja ar arābu dialektiem. Mūsdienu Ēģiptē kopti saglabā koptu rituālos tekstus un mācību tradīcijas; daži kopienu locekļi vēl runā dialektos vai pārvalda koptu tekstu lasīšanu.
Rozetes akmens un hieroglifu atšifrēšana
Rozetes akmens, atrasts 1799. gadā netālu no Rosetas (arābiski Rashid), satur tajā pašā saturā trīs tekstu versijas: grieķu, demotisku un hieroglifu. Tā kā grieķu teksta valoda bija saprotama, tas deva pētniekiem atskaites punktu. Liels nopelns atšifrēšanā jāpieskaita Thomas Young un galvenokārt Jean-François Champollion, kurš 1822.–1824. gadā, izmantojot savas zināšanas par koptu valodu, spēja noteikt hieroglifu fonētisko sistēmu un tādējādi atklāt hieroglifu lasījumu principus.
Lingvistiskas iezīmes
Ēģiptiešu valoda pieder pie afroāzijas valodu saimes un tai ir raksturīgas šādas iezīmes:
- Viela konsonantu slāne (konsonantu saknes), kas formē vārdniecību un darbības vārdu bāzi.
- Dažādas verbālās formas (perfekts, imperfekts, participi u.c.), kas mainās pa laikam vai aspektiem.
- Dzimums un skaitlis locījumos, kā arī dažādas pronominu formas (ietverot sufiksus īpašumam).
Mūsdienu situācija
Po arābu iekarošanu un tās sekojošu kultūras pārstrukturēšanos, ikdienas saziņā Ēģiptē arvien vairāk izplatījās arābu valoda. Mūsdienu Ēģiptē oficiāli dominē arābu valoda: tā ir valsts valodas funkcijas pilda un vienlaikus pastāv vairākas runātvas variants, tostarp plaši lietotā kasuāla Ēģiptes arābu runa. Tomēr koptu valoda saglabā svarīgu vietu kā baznīcas valoda un kā mantojuma elements, kas ļauj saprast un pētīt senos ēģiptiešu tekstus.
Ēģiptiešu valodas ilgstošā attīstība un daudzveidīgā rakstību sistēma padara to par vienu no vērtīgākajiem avotiem vēsturiskajiem, reliģiskiem un lingvistiskiem pētījumiem par senās Tuvo Austrumu civilizācijām.
Ebersa papirusā, kas tapis aptuveni 1550. gadā p.m.ē., ir aprakstīta astmas ārstēšana. Tas ir rakstīts ēģiptiešu valodā.
3. gadsimta koptu uzraksts.
Vēsture
Ēģiptiešu valodu zinātnieki iedala sešos galvenajos hronoloģiskajos iedalījumos:
- Hieroglifu rakstība
- arhaiskā ēģiptiešu valoda (pirms 2600 p.m.ē.), agrīnā dinastiskā perioda valoda.
- Senā ēģiptiešu valoda (2686 p.m.ē. - 2181 p.m.ē.), Vecās Ēģiptes valsts valoda.
- Vidējā ēģiptiešu valoda (2055. g. p.m.ē. - 1650. g. p.m.ē.), Vidējā karaliste (2055. g. p.m.ē. - 1650. g. p.m.ē., bet ilga līdz Ēģiptes astoņpadsmitajai dinastijai: Amenhoteps III, Ahenatens un Amarnas periods (1353. g. p.m.ē.). Kā rakstu valoda tā turpināja pastāvēt līdz 4. gadsimtam pēc mūsu ēras.
- Vēlā ēģiptiešu valoda (1069. g. p.m.ē. - 700. g. p.m.ē.), Trešais starpposms (1069. g. p.m.ē. - 700. g. p.m.ē.), bet sākot agrāk ar Amarnas periodu (1353. g. p.m.ē.).
- Demotiskā rakstība
- dēmotu valoda (7. gs. p.m.ē. - 5. gs. p.m.ē., vēlais periods līdz romiešu laikiem)
- koptu valoda (1. gs. m.ē. - 17. gs. m.ē.), no agrīnajiem romiešu laikiem līdz agrīnajiem jaunajiem laikiem.
Ēģiptiešu rakstība etiķešu un zīmju veidā ir datēta ar 3200 gadu pirms mūsu ēras. Šos agrīnos tekstus parasti dēvē par "arhaisko ēģiptiešu rakstību".
1999. gadā žurnāls Archaeology Magazine ziņoja, ka senākie ēģiptiešu glifi datējami ar 3400. gadu pirms mūsu ēras, kas "... apšauba vispārpieņemto uzskatu, ka agrīnie logogrāfi - piktogrāfiski simboli, kas attēlo konkrētu vietu, priekšmetu vai daudzumu, vispirms Mezopotāmijā pārtapa sarežģītākos fonētiskos simbolos."
Vecā ēģiptiešu valodā tika runāts aptuveni 500 gadus, sākot no 2600. gada p.m.ē.. Vidējā ēģiptiešu valoda tika lietota aptuveni no 2000. gada p.m.ē. vēl 700 gadus, kad parādījās vēlīnā ēģiptiešu valoda; vidējā ēģiptiešu valoda kā rakstiskā valoda saglabājās līdz pat pirmajiem mūsu ēras gadsimtiem, līdzīgi kā viduslaikos tika lietota latīņu valoda un mūsdienās - klasiskā arābu valoda. Dēmotiskā ēģiptiešu valoda pirmo reizi parādījās ap 650. gadu p.m.ē. un kā sarunvaloda saglabājās līdz mūsu ēras 5. gadsimtam. Koptu ēģiptiešu valoda parādījās ceturtajā mūsu ēras gadsimtā un kā dzīva valoda saglabājās līdz pat sešpadsmitajam mūsu ēras gadsimtam, kad Eiropas zinātnieki Renesanses laikā devās uz Ēģipti, lai to mācītos no vietējiem iedzīvotājiem. Iespējams, ka Ēģiptes laukos tā kā sarunvaloda saglabājās vēl vairākus gadsimtus pēc tam. Ēģiptes kristīgajās baznīcās joprojām lieto koptu valodas bohairu dialektu.
Senajā, vidējā un vēlīnajā ēģiptiešu valodā rakstīja ar hieroglifiem un hieratiski. Demotic rakstīja, izmantojot rakstību, kas atvasināta no hieratiskā raksta; tā izskats ir līdzīgs mūsdienu arābu rakstībai, un to arī rakstīja no labās puses uz kreiso. Koptu rakstībā izmanto koptu alfabētu, kas ir pārveidota grieķu alfabēta forma ar vairākiem simboliem, kas aizgūti no demotijas, lai apzīmētu skaņas, kuras nav sastopamas mūsdienu grieķu valodā.
Arābu valoda kļuva par Ēģiptes politiskās pārvaldes valodu drīz pēc arābu iekarošanas 7. gadsimtā pēc mūsu ēras. Laika gaitā tā nomainīja koptu valodu, kurā runāja vienkāršie iedzīvotāji. Mūsdienās koptu valoda ir saglabājusies kā koptu pareizticīgo baznīcas un koptu katoļu baznīcas liturģiskā valoda.
Bībelē ir daži vārdi, termini un nosaukumi, kurus zinātnieki uzskata par ēģiptiešu izcelsmes vārdiem. Kā piemēru var minēt Jāzepa ebreju vārdu Zaphnath-Paaneah.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir ēģiptiešu valoda?
A: Ēģiptiešu valoda bija afroasiešu valoda, kurā runāja Senajā Ēģiptē.
Jautājums: Cik seni ir ēģiptiešu valodas raksti?
A: Ēģiptiešu valodas rakstiskie pieraksti ir 5000 gadu veci, tādējādi tā ir viena no senākajām mūsdienās zināmajām rakstiskajām valodām.
J: Kāda ir mūsdienu ēģiptiešu valodas forma?
A: Mūsdienu ēģiptiešu valodas forma ir koptu valoda.
J: Kas lieto koptu valodu reliģiskos nolūkos?
A: Kopti izmanto koptu valodu reliģiskiem mērķiem.
J: Cik daudz cilvēku joprojām brīvi pārvalda koptu valodu?
A: Tikai daži cilvēki joprojām brīvi pārvalda koptu valodu.
J: Kad tika atrasts Rozetes akmens un kas tajā ir atrodams?
A: Rozetes akmens tika atrasts 1799. gadā, un tajā ir viens un tas pats teksts trīs valodās, no kurām viena tajā laikā bija zināma.
J: Kāda ir mūsdienu Ēģiptes valsts valoda?
A: Mūsdienu Ēģiptes valsts valoda ir ēģiptiešu arābu valoda, kas gadsimtiem ilgi pēc Ēģiptes iekarošanas musulmaņu laikā nomainīja koptu valodu kā ikdienas dzīves valodu.
