Ēģiptiešu valoda bija valoda, kurā runāja Senajā Ēģiptē. Tā ir viena no senākajām rakstu valodām — tās rakstības vēsture stiepjas vairāk nekā 4000 gadu atpakaļ, un kopumā ēģiptiešu valodas attīstība aizņem aptuveni 4–5 tūkstošus gadu. Koptu valoda ir ēģiptiešu valodas vēlākais posms, kas saglabājies līdz mūsdienām kā liturģiska valoda un kā dialektu forma dažās kopienās. Mūsdienu Ēģiptē kopti, kas ir kristiešu minoritāte, to lieto reliģiskos nolūkos, un daži cilvēki joprojām var brīvi pārvaldīt koptu valodu kā runātu valodu vai liturģisku valodu. Lai gan mūsdienu koptu variants sniedza būtisku pavedienu, vecākos tekstus varēja pilnībā saprast tikai pēc 1799. gada Rozetes akmens atklāšanas — šajā akmenī ir viens un tas pats teksts trīs rakstībās, no kurām viena (grieķu) bija tajā laikā zināma un palīdzēja atšifrēt pārējās.

Vēsture un posmi

Ēģiptiešu valodas attīstība parasti tiek dalīta vairākos galvenajos posmos:

  • Archaic / Old Egyptian (aptuveni 3200–2000 p.m.ē.) — senākie hieroglifu ieraksti un monumentālie uzraksti.
  • Middle Egyptian (aptuveni 2000–1350 p.m.ē.) — klasiskā literārā forma, ko izmantoja literatūrā un oficiālajos tekstos.
  • Late Egyptian (aptuveni 1350–700 p.m.ē.) — valodas forma, kas parādās novēlotā literatūrā un administratīvos dokumentos.
  • Demotic (aptuveni 7. gadsimts p.m.ē. – 5. gadsimts m.ē.) — ļoti kursīva rakstības forma ikdienas dokumentiem.
  • Coptic (koptu) (sākot no aptuveni 2. gadsimta m.ē.) — pēdējais ēģiptiešu valodas posms, pierakstīts galvenokārt ar modificētu grieķu alfabētu ar dažām no demotiskās rakstības iegūtām zīmēm.

Rakstības sistēmas

Ēģiptiešu valoda tika pierakstīta ar vairākām rakstībām:

  • Hieroglifi — monumentāla, attēlu rakstība, galvenokārt tempļiem un kapenēm.
  • Hieratisks — kursorisks hieroglifu variants, izmantoja uz papīra (papīrisa) darbiem.
  • Demotiskais — vēl vienkāršāks kursīvs variants ikdienas dokumentiem un biznesam.
  • Kopts — lieto grieķu alfabētu ar dažām demotiskām atzīmēm, tā nodrošināja labāku pārraidi pie dzīvās fonētikas un daudzējādā ziņā atviegloja valodas pēdējā posma saglabāšanu.

Koptu valoda un tās loma

Koptu valoda ir tiešā ēģiptiešu valodas pēctece, ko galvenokārt lietoja kristiešu kopienas Ēģiptē. Tā kļuva par liturģisku valodu kristiešu baznīcās un saglabājās kā rituālā un literārā valoda pat pēc tam, kad ikdienas runā to aizstāja ar arābu dialektiem. Mūsdienu Ēģiptē kopti saglabā koptu rituālos tekstus un mācību tradīcijas; daži kopienu locekļi vēl runā dialektos vai pārvalda koptu tekstu lasīšanu.

Rozetes akmens un hieroglifu atšifrēšana

Rozetes akmens, atrasts 1799. gadā netālu no Rosetas (arābiski Rashid), satur tajā pašā saturā trīs tekstu versijas: grieķu, demotisku un hieroglifu. Tā kā grieķu teksta valoda bija saprotama, tas deva pētniekiem atskaites punktu. Liels nopelns atšifrēšanā jāpieskaita Thomas Young un galvenokārt Jean-François Champollion, kurš 1822.–1824. gadā, izmantojot savas zināšanas par koptu valodu, spēja noteikt hieroglifu fonētisko sistēmu un tādējādi atklāt hieroglifu lasījumu principus.

Lingvistiskas iezīmes

Ēģiptiešu valoda pieder pie afroāzijas valodu saimes un tai ir raksturīgas šādas iezīmes:

  • Viela konsonantu slāne (konsonantu saknes), kas formē vārdniecību un darbības vārdu bāzi.
  • Dažādas verbālās formas (perfekts, imperfekts, participi u.c.), kas mainās pa laikam vai aspektiem.
  • Dzimums un skaitlis locījumos, kā arī dažādas pronominu formas (ietverot sufiksus īpašumam).

Mūsdienu situācija

Po arābu iekarošanu un tās sekojošu kultūras pārstrukturēšanos, ikdienas saziņā Ēģiptē arvien vairāk izplatījās arābu valoda. Mūsdienu Ēģiptē oficiāli dominē arābu valoda: tā ir valsts valodas funkcijas pilda un vienlaikus pastāv vairākas runātvas variants, tostarp plaši lietotā kasuāla Ēģiptes arābu runa. Tomēr koptu valoda saglabā svarīgu vietu kā baznīcas valoda un kā mantojuma elements, kas ļauj saprast un pētīt senos ēģiptiešu tekstus.

Ēģiptiešu valodas ilgstošā attīstība un daudzveidīgā rakstību sistēma padara to par vienu no vērtīgākajiem avotiem vēsturiskajiem, reliģiskiem un lingvistiskiem pētījumiem par senās Tuvo Austrumu civilizācijām.