Abd al-Qādir Gilānī — islāma mistiķis un Qadiriyya ordeņa dibinātājs
Abd al‑Qādir Gilānī — islāma mistiķis un Qadiriyya ordeņa dibinātājs; dzīve, mācība un ietekme sufismā, vēsture un garīgais mantojums.
ʿAbd al-Qādir Gīlānī, (persiešu val: عبدالقادر گیلانی, oficiāli Muḥyī l-Dīn Abū Muḥammad b. Abū Sālih ʿAbd al-Qādir al-Gīlānī al-Ḥasanī wa'l-Ḥusaynī (arābu val: عبدالقادر الجيلاني, turk: Abdülkâdir Geylânî, kurdu: Evdilqadirê Geylanî, Sorani kurdish: Ģeildeil Geyduldıkuldan, plaši pazīstams kā عهبدوالقادری گهیلانی), plaši pazīstams kā hanbali sunnītu musulmaņu sludinātājs, orators, askēts, mistiķis, sayyid, faqīh, un teologs. Viņš bija pazīstams ar to, ka ir sufisma kustības Qadiriyya tariqa (sufiju ordeņa) dibinātājs.
Dzīve un izcelsme
Par ʿAbd al-Qādir Gīlānī dzīvi saglabājušās gan vēsturiskas ziņas, gan hagiogrāfiskas leģendas. Tiek uzskatīts, ka viņš dzimis Gīlanā (mūsdienu Irānas Gilanas provinces apvidū) ap 1077. g. un vēlāk pārcēlās uz Bagdādi, kur studēja islāma jurisprudenci, teoloģiju un sufismu. Viņš bieži tiek saukts par Muḥyī al-Dīn — “ticības atjaunotāju” — un tiek uzskatīts par pēcteci (sayyid), kam ir ciltspēks, kas saista viņu ar islāma profetu Mohamedu.
Mācības un darbība
Bagdādē ʿAbd al-Qādir kļuva pazīstams kā sprediķotājs un mācībspēks, kurš vienlaikus akcentēja stingru pieķeršanos sharia (islāma likumam) un dedzīgu mistisku praksi. Viņa pieeja apvienoja hanbali juristu stingrību ar sufisma garīgumu: uzsvērta bija grēku nožēla, askētisms, lūgšana, sirsnība un dievbijība. Viņa sprediķi bija populāri plašām auditorijām, un daudzi no tiem tika pierakstīti, saglabājot viņa mācību galvenās tēmas nākamām paaudzēm.
Qadiriyya ordeņa dibināšana un ietekme
Visvairāk viņš ir pazīstams kā Qadiriyya tariqa dibinātājs — viens no senākajiem un plašāk izplatītajiem sufiju ordeņiem. Qadiriyya uzsvēra garīgās prakses, piemēram, dhikr (Dieva vārdu atcerēšanās), garīgo skolotāju autoritāti un labdarību. Ordeņa ietekme izplatījās plaši: no Irākas un Persijas uz Anatoliju, Kurdeņu apvidiem, Ziemeļāfriku, Sub-Sahāras Afriku un Dienvidāziju. Qadiriyya grupas bieži kļuva par svarīgu sociālu un reliģisku centru vietējās kopienās.
Raksti un mantojums
Viņa mācības, sprediķi un stāsti par viņa dzīvi tika saglabāti dažādos tekstos un hronikās. Lai arī daudzās vietās ir notikusi hagiogrāfiska mītoloģizācija, ʿAbd al-Qādir ietekme uz sunnītu mistiku un tradicionālo islāma garīgumu ir nelīdzekļiem apstrīdama. Viņa apbedījuma vieta Bagdādē kļuvusi par nozīmīgu svētvietu, kuru apmeklē gan ticīgie, gan tie, kas meklē vēsturisku saikni ar Qadiriyya tradīciju. Viņam bieži piešķirti tituli kā Ghawth al-A'zam (izcilais palīdzētājs garīgajā darbā) un citi pagodinājumi, kas norāda uz viņa statusu daudzu musulmaņu sirdīs.
Ietekme mūsdienās
Qadiriyya kā ordeņa nosaukums un garīgā prakse pastāv joprojām — tā nodrošina rituālus, mācību līnijas un sociālu atbalstu dažādās pasaules daļās. ʿAbd al-Qādir Gīlānī mantojums ir svarīgs ne tikai reliģiskā, bet arī kultūras un sociālā kontekstā daudzās musulmaņu sabiedrībās, kur viņa vārds saistās ar svētumu, garīgo vadību un tradīcijas saglabāšanu.
Agrīnā dzīve
Dzimis 470. gada 29. ša'banā (ap 1077. gadu) Na'ifā, Gilan-e Gharb rajonā, Gilanā, Irānā, un miris 1166. gada 14. februārī (11. Rabi' al-Thani 561. gadā) Bagdādē, (1077-1166. gadā), bija persiešu hanbali sunnītu jurists un sufijs, kurš dzīvoja Bagdādē. Viņa vārdā nosaukta Qadiriyya tariqa. Un saka, ka viņš ir dzimis Gilan Irākā, vēsturiskā ciematā netālu no pilsētām (Al-Mada'in) 40 kilometrus uz dienvidiem no Bagdādes, kā to apliecina vēstures pētījumi akadēmisko un pieņēma Gilan ģimene Bagdādē.
Vārda izcelsme
Nosaukums Muhiyudin viņu raksturo kā "reliģijas atdzīvinātāju". Gilana (arābu al-Jilani) attiecas uz viņa dzimšanas vietu Gilanu. Tomēr Gilani bija arī epitets Baghdadi, kas attiecās uz viņa dzīvesvietu un apbedīšanu Bagdādē. Viņš tiek saukts arī par al-Hasani wa'l-Husayni, kas norāda uz apgalvojumu, ka viņš ir Hasana ibn Ali un Husajna ibn Ali, lai Allahs būtu ar viņiem apmierināts, ciltslīmenī.
Tēva mantojums
Gilani tēvs nāca no Saiida dzimtas. Tā laika ļaudis viņu cienīja kā svēto, un viņu dēvēja par Džangi Dost, "kurš mīl Dievu", tāpēc "Džangidost" bija viņa uzvārds.
Izglītība
Savu agrīno mūžu Gilani pavadīja Gilanā, savā dzimtajā pilsētā. 1095. gadā, astoņpadsmit gadu vecumā, viņš devās uz Bagdādi. Tur viņš turpināja studēt Hanbali tiesības pie Abu Saeed Mubarak Makhzoomi un ibn Aqil. Mācības par hadīsiem viņam sniedza Abu Muhameds Dža'fars al-Sarradžs (Abu Muhammad Ja'far al-Sarraj). Viņa sūfiju garīgais instruktors bija Abu'l-Khair Hammad ibn Muslim al-Dabbas. (Sīkāks apraksts par viņa dažādajiem skolotājiem un priekšmetiem ir iekļauts turpmāk). Pēc izglītības iegūšanas Gilani pameta Bagdādi. Divdesmit piecus gadus viņš pavadīja kā vientuļš klejotājs Irākas tuksnešainos reģionos.
Izglītība Bagdādē
18 gadu vecumā Gilani devās uz Bagdādi, lai studētu Hanbali fiqh skolu.
| Temats | Šeihs (skolotājs) |
| Fiqh (islāma jurisprudence) | Ibn Aqil |
| Fiqh (islāma jurisprudence) | Abu Al Hasans Muhameds ibn Qazi Abu Yala |
| Fiqh (islāma jurisprudence) | Abu Al Khatab Mahfuz Hanbali |
| Fiqh (islāma jurisprudence) | Muhameds ibn Al Huseins |
| Fiqh (islāma jurisprudence) | Abu Saeed Mubarak Makhrami |
| Tasavvufs (sufisms) | Abu Saeed Mubarak Makhrami Abu'l-Khair Hammad ibn Muslim al-Dabbas Abu Zakariya ibn Yahya ibn Ali Al Tabrezi |
| Hadith | Abu Bakr ibn Muzaffar |
| Hadith | Muhammad Ibn Al Hasan Baqalai Abu Sayeed Muhameds ibn Abdul Kareems |
| Hadith | Abu Al Ghanaem Muhammad Ibn Muhammad Ali Ibn Maymoon Al Farsi |
| Hadith | Abu Bakr Ahmad Ibn Al Muzaffar |
| Hadith | Abu Jafer Ibn Ahmad Ibn Al Hussain Al Qari |
| Hadith | Abu Al Qasim Ali Ibn Muhammad Ibn Banaan Al Karkhi |
| Hadith | Abu Talib Abdul Qadri Ibn Muhammad Yusuf |
| Hadith | Abdul Rahman Ibn Ahmad Abu Al Barkat Hibtaallah Ibn Al Mubarak |
| Hadith | Abu Al Nasr Ibn Il Mukhtar |
| Hadith | Abu Nasr Muhameds |
| Hadith | Abu Ghalib Ahmad |
| Hadith | Abu Abdullah Aulad Ali Al Bana |
| Hadith | Abu Al Hasan Al Mubarak Ibn Al Teyvari |
| Hadith | Abu Mansur Abdurahman Al Taqrar |
Vēlākā dzīve
1127. gadā Gilani atgriezās Bagdādē un sāka sludināt sabiedrībai. Viņš pievienojās sava skolotāja al-Mazkhzoomi skolas mācībspēkiem un bija populārs skolēnu vidū. No rīta viņš mācīja hadīsus un tafsiru, bet pēcpusdienās vadīja lekcijas par sirds zinātni un Korāna tikumiem. Runāja, ka viņš bijis pārliecinošs sludinātājs un pievērsis daudzus jūdus un kristiešus. Viņa stiprā puse bija sūfisma mistiskās dabas un Korāna stingrās dabas saskaņošana.
Nāve un apbedīšana
Gilani nomira 1166. gada 21. februārī, otrdienas vakarā (11. Rabi' al-thani 561. gadā pēc islāma kalendāra deviņdesmit viena gada vecumā. Viņa mirstīgās atliekas tika guldītas svētnīcā viņa medresē Babul-Šeihā, Rusafa, Tigra upes austrumu krastā Bagdādē, Irākā. Safavīdu šaha Ismaīla I valdīšanas laikā Gilani svētnīca tika iznīcināta. Tomēr 1535. gadā Osmaņu sultāns Suleimans Lieliskais lika uzbūvēt virs svētvietas turbu (kupolu), kas pastāv līdz mūsdienām.
Šeiha Abdula Kadira Gilani mošeja Bagdādē 1925. gadā
Dzimšanas un nāves gadadienas svinības
1. ramadāns tiek svinēts kā Abdul Qadir Gilani dzimšanas diena, bet nāves gadadiena ir 11 Rabi us Thani, lai gan daži zinātnieki un tradīcijas saka, ka 29 Shaban un 17 Rabi us Sani ir attiecīgi dzimšanas un nāves diena. Vēlāko dienu Subkontinentā sauc par Giyarwee Shareef jeb 11. goda dienu.
Šeiha Abduls Kadira kapenes, Bagdāde, Irāka.
Grāmatas
- Kitab Sirr al-Asrar wa Mazhar al-Anwar (Grāmata par noslēpumu noslēpumu un Gaismas manifestācija)
Skatīt arī
- Jilala
- Moinuddin Chishti
Ārējās saites
- [1] GOGHRAFI ALBAZ ALASHB, at archive.org.
- Atklāsmes par neredzēto Futuh al-Ghaib tulkojums, arhīvs.org.
- Pietiekams nodrošinājums patiesības ceļa meklētājiem Al-Ghunya Li Talibi Tariq Al-Haqq daļas tulkojums, archive.org.
- Atvērumi no Kunga Al-Fath Al-Rabbani fragmentu tulkojums, archive.org.
- Malfuzata izteikumu tulkojums, vietnē archive.org.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija ʿAbd al-Qādir Gīlānī?
A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija sunnītu musulmaņu sludinātājs, orators, askēts, mistiķis, sayyid, faqīh un teologs, kurš izveidoja Qadiriyya tariqa (sufiju ordeni).
J: Kas ir Qadiriyya tariqa?
A: Qadiriyya tariqa ir sūfiju ordenis, ko dibināja ʿAbd al-Qādir Gīlānī.
J: Kādās valodās ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija pazīstams?
A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija pazīstams vairākās valodās, tostarp persiešu, arābu, turku, kurdu un Sorani kurdu valodā.
J: Kas ir Šaika Džilani Ursas svētki?
A: Šaika Džilani Ursas svētki Indijas subkontinentā un ārzemēs tiek svinēti kā Gyarvi Sharif.
J: Ko nozīmē termins "sayyid" saistībā ar ʿAbd al-Qādir Gīlānī?
A: Termins "sayyid" saistībā ar ʿAbd al-Qādir Gīlānī nozīmē, ka viņš bija pravieša Muhameda pēcnācējs.
J: Kāds bija ʿAbd al-Qādir Gīlānī pilnais vārds?
A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī pilnais vārds bija Muḥyī l-Dīn Abū Muḥammad b. Abū Sālih ʿAbd al-Qādir al-Gīlānī al-Ḥasanī wa'l-Ḥusaynī.
J: Kāda bija ʿAbd al-Qādir Gīlānī saikne ar islāma jurisprudences Hanbali skolu?
A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija islāma jurisprudences Hanbali skolas sekotājs.
Meklēt