ʿAbd al-Qādir Gīlānī, (persiešu val: عبدالقادر گیلانی, oficiāli Muḥyī l-Dīn Abū Muḥammad b. Abū Sālih ʿAbd al-Qādir al-Gīlānī al-Ḥasanī wa'l-Ḥusaynī (arābu val: عبدالقادر الجيلاني, turk: Abdülkâdir Geylânî, kurdu: Evdilqadirê Geylanî, Sorani kurdish: Ģeildeil Geyduldıkuldan, plaši pazīstams kā عهبدوالقادری گهیلانی), plaši pazīstams kā hanbali sunnītu musulmaņu sludinātājs, orators, askēts, mistiķis, sayyid, faqīh, un teologs. Viņš bija pazīstams ar to, ka ir sufisma kustības Qadiriyya tariqa (sufiju ordeņa) dibinātājs.
Dzīve un izcelsme
Par ʿAbd al-Qādir Gīlānī dzīvi saglabājušās gan vēsturiskas ziņas, gan hagiogrāfiskas leģendas. Tiek uzskatīts, ka viņš dzimis Gīlanā (mūsdienu Irānas Gilanas provinces apvidū) ap 1077. g. un vēlāk pārcēlās uz Bagdādi, kur studēja islāma jurisprudenci, teoloģiju un sufismu. Viņš bieži tiek saukts par Muḥyī al-Dīn — “ticības atjaunotāju” — un tiek uzskatīts par pēcteci (sayyid), kam ir ciltspēks, kas saista viņu ar islāma profetu Mohamedu.
Mācības un darbība
Bagdādē ʿAbd al-Qādir kļuva pazīstams kā sprediķotājs un mācībspēks, kurš vienlaikus akcentēja stingru pieķeršanos sharia (islāma likumam) un dedzīgu mistisku praksi. Viņa pieeja apvienoja hanbali juristu stingrību ar sufisma garīgumu: uzsvērta bija grēku nožēla, askētisms, lūgšana, sirsnība un dievbijība. Viņa sprediķi bija populāri plašām auditorijām, un daudzi no tiem tika pierakstīti, saglabājot viņa mācību galvenās tēmas nākamām paaudzēm.
Qadiriyya ordeņa dibināšana un ietekme
Visvairāk viņš ir pazīstams kā Qadiriyya tariqa dibinātājs — viens no senākajiem un plašāk izplatītajiem sufiju ordeņiem. Qadiriyya uzsvēra garīgās prakses, piemēram, dhikr (Dieva vārdu atcerēšanās), garīgo skolotāju autoritāti un labdarību. Ordeņa ietekme izplatījās plaši: no Irākas un Persijas uz Anatoliju, Kurdeņu apvidiem, Ziemeļāfriku, Sub-Sahāras Afriku un Dienvidāziju. Qadiriyya grupas bieži kļuva par svarīgu sociālu un reliģisku centru vietējās kopienās.
Raksti un mantojums
Viņa mācības, sprediķi un stāsti par viņa dzīvi tika saglabāti dažādos tekstos un hronikās. Lai arī daudzās vietās ir notikusi hagiogrāfiska mītoloģizācija, ʿAbd al-Qādir ietekme uz sunnītu mistiku un tradicionālo islāma garīgumu ir nelīdzekļiem apstrīdama. Viņa apbedījuma vieta Bagdādē kļuvusi par nozīmīgu svētvietu, kuru apmeklē gan ticīgie, gan tie, kas meklē vēsturisku saikni ar Qadiriyya tradīciju. Viņam bieži piešķirti tituli kā Ghawth al-A'zam (izcilais palīdzētājs garīgajā darbā) un citi pagodinājumi, kas norāda uz viņa statusu daudzu musulmaņu sirdīs.
Ietekme mūsdienās
Qadiriyya kā ordeņa nosaukums un garīgā prakse pastāv joprojām — tā nodrošina rituālus, mācību līnijas un sociālu atbalstu dažādās pasaules daļās. ʿAbd al-Qādir Gīlānī mantojums ir svarīgs ne tikai reliģiskā, bet arī kultūras un sociālā kontekstā daudzās musulmaņu sabiedrībās, kur viņa vārds saistās ar svētumu, garīgo vadību un tradīcijas saglabāšanu.
