Abd al-Qadir al-Gillani

ʿAbd al-Qādir Gīlānī, (persiešu val: عبدالقادر گیلانی, oficiāli Muḥyī l-Dīn Abū Muḥammad b. Abū Sālih ʿAbd al-Qādir al-Gīlānī al-Ḥasanī wa'l-Ḥusaynī (arābu val: عبدالقادر الجيلاني, turk: Abdülkâdir Geylânî, kurdu: Evdilqadirê Geylanî, Sorani kurdish: Ģeildeil Geyduldıkuldan, saīsināti pazīstams kā عهبدوالقادری گهیلانی), saīsināti pazīstams kā hanbali sunnītu musulmaņu sludinātājs, orators, askēts, mistiķis, sayyid, faqīh, un teologs. Viņš bija pazīstams ar to, ka ir sufisma kustības Qadiriyya tariqa (sufiju ordeņa) dibinātājs.

Agrīnā dzīve

Dzimis 470. gada 29. ša'banā (ap 1077. gadu) Na'ifā, Gilan-e Gharb rajonā, Gilanā, Irānā, un miris 1166. gada 14. februārī (11. Rabi' al-Thani 561. gadā) Bagdādē, (1077-1166. gadā), bija persiešu hanbali sunnītu jurists un sufijs, kurš dzīvoja Bagdādē. Viņa vārdā nosaukta Qadiriyya tariqa. Un saka, ka viņš ir dzimis Gilan Irākā, vēsturiskā ciematā netālu no pilsētām (Al-Mada'in) 40 kilometrus uz dienvidiem no Bagdādes, kā to apliecina vēstures pētījumi akadēmisko un pieņēma Gilan ģimene Bagdādē.

Vārda izcelsme

Nosaukums Muhiyudin viņu raksturo kā "reliģijas atdzīvinātāju". Gilana (arābu al-Jilani) attiecas uz viņa dzimšanas vietu Gilanu. Tomēr Gilani bija arī epitets Baghdadi, kas attiecās uz viņa dzīvesvietu un apbedīšanu Bagdādē. Viņš tiek saukts arī par al-Hasani wa'l-Husayni, kas norāda uz apgalvojumu, ka viņš ir Hasana ibn Ali un Husajna ibn Ali, lai Allahs būtu ar viņiem apmierināts, ciltslīmenī.

Tēva mantojums

Gilani tēvs nāca no Saiida dzimtas. Tā laika ļaudis viņu cienīja kā svēto, un viņu dēvēja par Džangi Dost, "kurš mīl Dievu", tāpēc "Džangidost" bija viņa uzvārds.

Izglītība

Savu agrīno mūžu Gilani pavadīja Gilanā, savā dzimtajā pilsētā. 1095. gadā, astoņpadsmit gadu vecumā, viņš devās uz Bagdādi. Tur viņš turpināja studēt Hanbali tiesības pie Abu Saeed Mubarak Makhzoomi un ibn Aqil. Mācības par hadīsiem viņam sniedza Abu Muhameds Dža'fars al-Sarradžs (Abu Muhammad Ja'far al-Sarraj). Viņa sūfiju garīgais instruktors bija Abu'l-Khair Hammad ibn Muslim al-Dabbas. (Sīkāks apraksts par viņa dažādajiem skolotājiem un priekšmetiem ir iekļauts turpmāk). Pēc izglītības iegūšanas Gilani pameta Bagdādi. Divdesmit piecus gadus viņš pavadīja kā vientuļš klejotājs Irākas tuksnešainos reģionos.

Izglītība Bagdādē

18 gadu vecumā Gilani devās uz Bagdādi, lai studētu Hanbali fiqh skolu.

Temats

Šeihs (skolotājs)

Fiqh (islāma jurisprudence)

Ibn Aqil

Fiqh (islāma jurisprudence)

Abu Al Hasans Muhameds ibn Qazi Abu Yala

Fiqh (islāma jurisprudence)

Abu Al Khatab Mahfuz Hanbali

Fiqh (islāma jurisprudence)

Muhameds ibn Al Huseins

Fiqh (islāma jurisprudence)

Abu Saeed Mubarak Makhrami

Tasavvufs (sufisms)

Abu Saeed Mubarak Makhrami

Abu'l-Khair Hammad ibn Muslim al-Dabbas

Abu Zakariya ibn Yahya ibn Ali Al Tabrezi

Hadith

Abu Bakr ibn Muzaffar

Hadith

Muhammad Ibn Al Hasan Baqalai Abu Sayeed

Muhameds ibn Abdul Kareems

Hadith

Abu Al Ghanaem Muhammad Ibn Muhammad Ali Ibn Maymoon Al Farsi

Hadith

Abu Bakr Ahmad Ibn Al Muzaffar

Hadith

Abu Jafer Ibn Ahmad Ibn Al Hussain Al Qari

Hadith

Abu Al Qasim Ali Ibn Muhammad Ibn Banaan Al Karkhi

Hadith

Abu Talib Abdul Qadri Ibn Muhammad Yusuf

Hadith

Abdul Rahman Ibn Ahmad Abu Al Barkat Hibtaallah Ibn Al Mubarak

Hadith

Abu Al Nasr Ibn Il Mukhtar

Hadith

Abu Nasr Muhameds

Hadith

Abu Ghalib Ahmad

Hadith

Abu Abdullah Aulad Ali Al Bana

Hadith

Abu Al Hasan Al Mubarak Ibn Al Teyvari

Hadith

Abu Mansur Abdurahman Al Taqrar

Vēlākā dzīve

1127. gadā Gilani atgriezās Bagdādē un sāka sludināt sabiedrībai. Viņš pievienojās sava skolotāja al-Mazkhzoomi skolas mācībspēkiem un bija populārs skolēnu vidū. No rīta viņš mācīja hadīsus un tafsiru, bet pēcpusdienās vadīja lekcijas par sirds zinātni un Korāna tikumiem. Runāja, ka viņš bijis pārliecinošs sludinātājs un pievērsis daudzus jūdus un kristiešus. Viņa stiprā puse bija sūfisma mistiskās dabas un Korāna stingrās dabas saskaņošana.

Nāve un apbedīšana

Gilani nomira 1166. gada 21. februārī, otrdienas vakarā (11. Rabi' al-thani 561. gadā pēc islāma kalendāra deviņdesmit viena gada vecumā. Viņa mirstīgās atliekas tika guldītas svētnīcā viņa medresē Babul-Šeihā, Rusafa, Tigra upes austrumu krastā Bagdādē, Irākā. Safavīdu šaha Ismaīla I valdīšanas laikā Gilani svētnīca tika iznīcināta. Tomēr 1535. gadā Osmaņu sultāns Suleimans Lieliskais lika uzbūvēt virs svētvietas turbu (kupolu), kas pastāv līdz mūsdienām.

Šeiha Abdula Kadira Gilani mošeja Bagdādē 1925. gadāZoom
Šeiha Abdula Kadira Gilani mošeja Bagdādē 1925. gadā

Dzimšanas un nāves gadadienas svinības

1. ramadāns tiek svinēts kā Abdul Qadir Gilani dzimšanas diena, bet nāves gadadiena ir 11 Rabi us Thani, lai gan daži zinātnieki un tradīcijas saka, ka 29 Shaban un 17 Rabi us Sani ir attiecīgi dzimšanas un nāves diena. Vēlāko dienu Subkontinentā sauc par Giyarwee Shareef jeb 11. goda dienu.

Šeiha Abduls Kadira kapenes, Bagdāde, Irāka.Zoom
Šeiha Abduls Kadira kapenes, Bagdāde, Irāka.

Grāmatas

  • Kitab Sirr al-Asrar wa Mazhar al-Anwar (Grāmata par noslēpumu noslēpumu un Gaismas manifestācija)

Skatīt arī

  • Jilala
  • Moinuddin Chishti

Ārējās saites

  • [1] GOGHRAFI ALBAZ ALASHB, at archive.org.
  • Atklāsmes par neredzēto Futuh al-Ghaib tulkojums, arhīvs.org.
  • Pietiekams nodrošinājums patiesības ceļa meklētājiem Al-Ghunya Li Talibi Tariq Al-Haqq daļas tulkojums, archive.org.
  • Atvērumi no Kunga Al-Fath Al-Rabbani fragmentu tulkojums, archive.org.
  • Malfuzata izteikumu tulkojums, vietnē archive.org.

Iestādes kontrole Edit this at Wikidata

  • BNF: cb12223571t (dati)
  • GND: 118859315
  • ISNI: 0000 0000 9169 1521
  • LCCN: n90650670
  • NKC: mzk2003197496
  • NTA: 073451843
  • SELIBR: 175603
  • SUDOC: 030632714
  • TDVİA: abdulkadir-i-geylani
  • VIAF: 71359982
  • WorldCat Identities: lccn-n90650670

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija ʿAbd al-Qādir Gīlānī?


A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija sunnītu musulmaņu sludinātājs, orators, askēts, mistiķis, sayyid, faqīh un teologs, kurš izveidoja Qadiriyya tariqa (sufiju ordeni).

J: Kas ir Qadiriyya tariqa?


A: Qadiriyya tariqa ir sūfiju ordenis, ko dibināja ʿAbd al-Qādir Gīlānī.

J: Kādās valodās ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija pazīstams?


A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija pazīstams vairākās valodās, tostarp persiešu, arābu, turku, kurdu un Sorani kurdu valodā.

J: Kas ir Šaika Džilani Ursas svētki?


A: Šaika Džilani Ursas svētki Indijas subkontinentā un ārzemēs tiek svinēti kā Gyarvi Sharif.

J: Ko nozīmē termins "sayyid" saistībā ar ʿAbd al-Qādir Gīlānī?


A: Termins "sayyid" saistībā ar ʿAbd al-Qādir Gīlānī nozīmē, ka viņš bija pravieša Muhameda pēcnācējs.

J: Kāds bija ʿAbd al-Qādir Gīlānī pilnais vārds?


A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī pilnais vārds bija Muḥyī l-Dīn Abū Muḥammad b. Abū Sālih ʿAbd al-Qādir al-Gīlānī al-Ḥasanī wa'l-Ḥusaynī.

J: Kāda bija ʿAbd al-Qādir Gīlānī saikne ar islāma jurisprudences Hanbali skolu?


A: ʿAbd al-Qādir Gīlānī bija islāma jurisprudences Hanbali skolas sekotājs.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3