Abd al-Qadir al-Gillani

Agrīnā dzīve

Dzimis 470. gada 29. ša'banā (ap 1077. gadu) Na'ifā, Gilan-e Gharb rajonā, Gilanā, Irānā, un miris 1166. gada 14. februārī (11. Rabi' al-Thani 561. gadā) Bagdādē, (1077-1166. gadā), bija persiešu hanbali sunnītu jurists un sufijs, kurš dzīvoja Bagdādē. Viņa vārdā nosaukta Qadiriyya tariqa. Un saka, ka viņš ir dzimis Gilan Irākā, vēsturiskā ciematā netālu no pilsētām (Al-Mada'in) 40 kilometrus uz dienvidiem no Bagdādes, kā to apliecina vēstures pētījumi akadēmisko un pieņēma Gilan ģimene Bagdādē.

Vārda izcelsme

Nosaukums Muhiyudin viņu raksturo kā "reliģijas atdzīvinātāju". Gilana (arābu al-Jilani) attiecas uz viņa dzimšanas vietu Gilanu. Tomēr Gilani bija arī epitets Baghdadi, kas attiecās uz viņa dzīvesvietu un apbedīšanu Bagdādē. Viņš tiek saukts arī par al-Hasani wa'l-Husayni, kas norāda uz apgalvojumu, ka viņš ir Hasana ibn Ali un Husajna ibn Ali, lai Allahs būtu ar viņiem apmierināts, ciltslīmenī.

Tēva mantojums

Gilani tēvs nāca no Saiida dzimtas. Tā laika ļaudis viņu cienīja kā svēto, un viņu dēvēja par Džangi Dost, "kurš mīl Dievu", tāpēc "Džangidost" bija viņa uzvārds.

Izglītība

Savu agrīno mūžu Gilani pavadīja Gilanā, savā dzimtajā pilsētā. 1095. gadā, astoņpadsmit gadu vecumā, viņš devās uz Bagdādi. Tur viņš turpināja studēt Hanbali tiesības pie Abu Saeed Mubarak Makhzoomi un ibn Aqil. Mācības par hadīsiem viņam sniedza Abu Muhameds Dža'fars al-Sarradžs (Abu Muhammad Ja'far al-Sarraj). Viņa sūfiju garīgais instruktors bija Abu'l-Khair Hammad ibn Muslim al-Dabbas. (Sīkāks apraksts par viņa dažādajiem skolotājiem un priekšmetiem ir iekļauts turpmāk). Pēc izglītības iegūšanas Gilani pameta Bagdādi. Divdesmit piecus gadus viņš pavadīja kā vientuļš klejotājs Irākas tuksnešainos reģionos.

Izglītība Bagdādē

18 gadu vecumā Gilani devās uz Bagdādi, lai studētu Hanbali fiqh skolu.

Temats	Šeihs (skolotājs)
Fiqh (islāma jurisprudence)	Ibn Aqil
Fiqh (islāma jurisprudence)	Abu Al Hasans Muhameds ibn Qazi Abu Yala
Fiqh (islāma jurisprudence)	Abu Al Khatab Mahfuz Hanbali
Fiqh (islāma jurisprudence)	Muhameds ibn Al Huseins
Fiqh (islāma jurisprudence)	Abu Saeed Mubarak Makhrami
Tasavvufs (sufisms)	Abu Saeed Mubarak Makhrami Abu'l-Khair Hammad ibn Muslim al-Dabbas Abu Zakariya ibn Yahya ibn Ali Al Tabrezi
Hadith	Abu Bakr ibn Muzaffar
Hadith	Muhammad Ibn Al Hasan Baqalai Abu Sayeed Muhameds ibn Abdul Kareems
Hadith	Abu Al Ghanaem Muhammad Ibn Muhammad Ali Ibn Maymoon Al Farsi
Hadith	Abu Bakr Ahmad Ibn Al Muzaffar
Hadith	Abu Jafer Ibn Ahmad Ibn Al Hussain Al Qari
Hadith	Abu Al Qasim Ali Ibn Muhammad Ibn Banaan Al Karkhi
Hadith	Abu Talib Abdul Qadri Ibn Muhammad Yusuf
Hadith	Abdul Rahman Ibn Ahmad Abu Al Barkat Hibtaallah Ibn Al Mubarak
Hadith	Abu Al Nasr Ibn Il Mukhtar
Hadith	Abu Nasr Muhameds
Hadith	Abu Ghalib Ahmad
Hadith	Abu Abdullah Aulad Ali Al Bana
Hadith	Abu Al Hasan Al Mubarak Ibn Al Teyvari
Hadith	Abu Mansur Abdurahman Al Taqrar

Vēlākā dzīve

1127. gadā Gilani atgriezās Bagdādē un sāka sludināt sabiedrībai. Viņš pievienojās sava skolotāja al-Mazkhzoomi skolas mācībspēkiem un bija populārs skolēnu vidū. No rīta viņš mācīja hadīsus un tafsiru, bet pēcpusdienās vadīja lekcijas par sirds zinātni un Korāna tikumiem. Runāja, ka viņš bijis pārliecinošs sludinātājs un pievērsis daudzus jūdus un kristiešus. Viņa stiprā puse bija sūfisma mistiskās dabas un Korāna stingrās dabas saskaņošana.

Nāve un apbedīšana

Gilani nomira 1166. gada 21. februārī, otrdienas vakarā (11. Rabi' al-thani 561. gadā pēc islāma kalendāra deviņdesmit viena gada vecumā. Viņa mirstīgās atliekas tika guldītas svētnīcā viņa medresē Babul-Šeihā, Rusafa, Tigra upes austrumu krastā Bagdādē, Irākā. Safavīdu šaha Ismaīla I valdīšanas laikā Gilani svētnīca tika iznīcināta. Tomēr 1535. gadā Osmaņu sultāns Suleimans Lieliskais lika uzbūvēt virs svētvietas turbu (kupolu), kas pastāv līdz mūsdienām.

Šeiha Abdula Kadira Gilani mošeja Bagdādē 1925. gadā

Dzimšanas un nāves gadadienas svinības

1. ramadāns tiek svinēts kā Abdul Qadir Gilani dzimšanas diena, bet nāves gadadiena ir 11 Rabi us Thani, lai gan daži zinātnieki un tradīcijas saka, ka 29 Shaban un 17 Rabi us Sani ir attiecīgi dzimšanas un nāves diena. Vēlāko dienu Subkontinentā sauc par Giyarwee Shareef jeb 11. goda dienu.

Šeiha Abduls Kadira kapenes, Bagdāde, Irāka.

Grāmatas

• Kitab Sirr al-Asrar wa Mazhar al-Anwar (Grāmata par noslēpumu noslēpumu un Gaismas manifestācija)

Skatīt arī

• Jilala
• Moinuddin Chishti

Ārējās saites

• [1] GOGHRAFI ALBAZ ALASHB, at archive.org.
• Atklāsmes par neredzēto Futuh al-Ghaib tulkojums, arhīvs.org.
• Pietiekams nodrošinājums patiesības ceļa meklētājiem Al-Ghunya Li Talibi Tariq Al-Haqq daļas tulkojums, archive.org.
• Atvērumi no Kunga Al-Fath Al-Rabbani fragmentu tulkojums, archive.org.
• Malfuzata izteikumu tulkojums, vietnē archive.org.