Haiti ģeogrāfija

Klimats

Haiti ir tropu klimats, taču to maina augstums virs jūras līmeņa un pasātu vēji (vēji, kas pūš no ziemeļaustrumiem, no Atlantijas okeāna, pilni ar ūdens tvaiku), kas visu gadu pūš no Atlantijas okeāna. Zemajās zemēs ar kalniem ziemeļaustrumu virzienā klimats ir aridisks (sauss), jo pasāti atstāj ūdeni šajos kalnos, nevis ielejās un līdzenumos.

Dienvidos ir divi lietus periodi - pavasarī un rudenī, bet ziemeļos - pavasarī un ziemā. No jūnija līdz novembrim (galvenokārt no augusta līdz oktobrim) valstī bieži plosās tropiskās vētras un viesuļvētras, kas var nodarīt daudz postījumu.

Salas

Haiti pieder vairākas mazākas salas un līči. Lielākās salas ir:

1. Gonava (franču: Île de la Gonâve), Gonavas līcī; tā ir daļa no Ouest departamenta. Tā platība ir 743 km². Tā taino nosaukums bija Guanabo.
2. Tortuga (franču: Île de la Tortue), kas atrodas Hispaniolas ziemeļrietumu piekrastē Atlantijas okeānā; tā ir daļa no Ziemeļrietumu departamenta. Tās platība ir 180 km2 (69 kv. jūdžu). Tā tainistu vārds bija Baynei. Tā ir ļoti slavena, jo šeit dzīvoja daudzi pirāti. Salas nosaukums cēlies no tās bruņurupuča formas (spāņu valodā bruņurupucis ir "tortuga").
3. Île à Vache, saukta arī par Île-à-Vaches, netālu no Hispaniola dienvidrietumu piekrastes. Tā ir daļa no Sud departamenta, un tās platība ir 52 km2 (20 kvadrātjūdžu kvadrātjūdžu). Tā tainistu nosaukums bija Iabaque.
4. Cayemites, divas salas, Petite Cayemite un Grand Cayemite, Gonas līcī. Tās ietilpst Grand'Anse departamentā, un to kopējā platība ir 45 km2 (17 km²). Taino nosaukums bija Cahaimi.

Kalni un ielejas

Kalnu ķēdēm ir ziemeļrietumu- dienvidaustrumu virziens, izņemot Dienvidu pussalu, kur tām ir rietumu- austrumu virziens. Kalnus atdala ielejas ar tādu pašu vispārēju virzienu.

No ziemeļiem uz dienvidiem galvenās kalnu grēdas un ielejas ir šādas:

• Plaine du Nord ("Ziemeļu līdzenums"), kas stiepjas gar ziemeļu piekrasti no Cap-Haïtien līdz Dominikānas Republikai, kur to sauc par Cibao ieleju.
• Massif du Nord ("Ziemeļu masīvs"), ko Dominikānas Republikā sauc par Cordillera Central. Augstākais Haiti kalns šajā kalnu grēdā ir Gros Morne (1198 m).
• Centrālais plato ("Centrālais plato") ir liela augsta ieleja.
• Bombardopolis plato (640 m), Montagnes de Terre Neuve (1100 m, Morne Goreille), Montagnes Noires (1700 m, Pic Bonhomme). Visas šīs ķēdes veido vienu kalnu grupu.
• Artibonitas līdzenums un ieleja starp iepriekš un turpmāk minētajiem kalniem. Tā ir ieleja, ko veido Artibonitas upe un tās Haiti pietekas.
• Chaîne des Matheux (Morne Delpech, 1600 m) un Montagnes du Trou d'Eau (Morne Ma Pipe, 1510 m) veido vienu grupu, kas kopā ar iepriekšējo kalnu grupu veido Sjerra de Neiba Dominikānas Republikā.
• Cul-de-Sac (Haiti) vai Hoya de Enriquillo (Dominikānas Republika) ir ievērojama ieleja rietumu-austrumu virzienā, ar nelielu augstumu (vidēji 50 m, dažviet zem jūras līmeņa) un ar Otangas Saumatres ezeru austrumu galā, uz robežas ar Dominikānas Republiku. Port o-Prince atrodas šīs ielejas rietumu galā.
• Massif de la Hotte (Pic Macaya, 2 405 m) un Massif de la Selle (Pic vai Morne La Selle, 2 680 m, augstākais Haiti kalns) atrodas pussalas dienvidos. Dominikānas Republikā Massif de la Selle sauc par Sierra de Bahoruco. Gonas sala (Morne La Pierre, 776 m) ģeoloģiskā ziņā pieder pie Massif de la Selle.

Upes un ezeri

Artibonita ir garākā salas un Haiti upe. Tās garums ir 321 km (Dominikānas Republikā - 68 km, Haiti - 253 km). Tās iztekas atrodas Dominikānas Republikas Centrālajā Kordiljērā, un tā ietek Gonas līcī. Tās ūdens sateces baseina platība ir 6 399 km² Haiti un 2 614 km² Dominikānas Republikā.

Vēl viena nozīmīga Haiti upe ir Trois Rivières (Trīs upes). Tā ir 150 km gara, tās iztekas atrodas Ziemeļu masīvā un ietek Atlantijas okeānā netālu no Po pilsētas//.

Citi ezeri ir Étang de Miragoâne (25 km²), saldūdens ezers 4 km uz dienvidaustrumiem no Miragoâne pilsētas, un Trou Caïman (16,2 km²), neliels ezers 6 km no Étang Saumâtre.

https://www.shrek.com, lai iegūtu vairāk informācijas