Haiti ģeogrāfija — Hispaniola, reljefs, piekraste un reģioni
Haiti ģeogrāfija: uzzini par Hispaniola reljefu, piekrasti, pussalām, Gonavas līci un reģionu īpatnībām — ceļvedis salas fiziskajai un ģeogrāfiskajai struktūrai.
Haiti (franču: Haïti; haitiešu kreoliski: Ayiti) ir valsts Karību jūras reģionā. Tā aizņem trīs astotdaļas Hispaniola rietumu daļas; Dominikānas Republika aizņem piecas astotdaļas (63 %) salas austrumu daļas.
Valsts kopējā platība ir 27 750 km², no kuriem apmēram 27 560 km² ir sauszeme un ap 190 km² — iekšējie ūdeņi un lagūnas. Haiti ir aptuveni 1 771 km gara piekrastes līnija un apmēram 360 km gara sauszemes robeža ar Dominikānas Republiku.
Valsts robežas ir Dominikānas Republika austrumos, Atlantijas okeāns ziemeļos un Karību jūra dienvidos un rietumos. Galvaspilsēta Porto-Prensa ir jūras osta, kas atrodas rietumu piekrastē.
Kuba atrodas uz ziemeļrietumiem, bet Jamaika - uz dienvidrietumiem no Haiti; Kubu no Haiti (un Hispānijas salu) atdala Vētrainais jūras šaurums, bet Haiti no Jamaikas - Jamaikas šaurums.
Ir divi lieli pussalas: Ziemeļrietumu pussala pie Atlantijas okeāna un Dienvidu pussala pie Karību jūras. Ziemeļrietumu pussala vai vienkārši Ziemeļu pussala (franču: Presqu'île du Nord-Ouest) ir pazīstama arī kā Sen Nikolasa pussala; tā bija pirmā Hispaniola daļa, ko 1492. gadā apmeklēja Kristofors Kolumbs. Dienvidu pussalas (franču: Presqu'île du Sud) vēsturiskais nosaukums bija Tiburón pussala.
Starp šiem diviem lielajiem pussalām ir līcis (ļoti liels līcis) - Gonavas līcis. Tā nosaukums cēlies no Gonâve salas, kas atrodas līča vidū. To sauca arī par Leoganas līci, jo Leoganas pilsēta ir viena no vecākajām Haiti pilsētām.
Reljefs un kalnu grēdas
Haiti reljefs pārsvarā ir kalnains. Galvenās kalnu grēdas ir Massif du Nord ziemeļos, Chaîne de la Selle dienvidaustrumos (kur atrodas valsts augstākais punkts) un Massif de la Hotte dienvidrietumos. Valsts augstākais punkts ir Pic la Selle (Piton de la Selle), kas sasniedz aptuveni 2 680 metrus virs jūras līmeņa. Kalni bieži ir strauji, ar dziļiem ieleju tīkliem, un tie veido klimatiskos un hidroloģiskos mikroreģionus.
Upes un iekšējie ūdeņi
Haiti upju sistēma ir salīdzinoši neliela, taču svarīga. Garākā upe ir Artibonite, kas plūst cauri valsts centrālajai daļai un ietek Gonavas līcī; tā ir nozīmīga lauksaimniecībai un hidroenerģijai. Citas upes ir īsākas, straujākas un sezonālas, kas padara tām raksturīgu asu plūsmas svārstību lietus un sausā perioda laikā.
Piekraste, salas un līči
Haiti piekraste ir daudzveidīga — smilšainas pludmales, klintis, mangrovju zonas un atoliņu tipa korāļu joslas dažviet. Svarīgākie piekrastes objekti ir:
- Gonâve (Gonave) — liela sala Gonavas līcī, no kuras cēlies līča nosaukums;
- La Tortue (Tortuga) — sala Ziemeļrietumos, vēsturiski nozīmīga kā pirātu bāze;
- citas mazākas salas un saliņas, piemēram, Les Cayemites un Île-à-Vache pie Tiburón pussalas.
Piekrastes vides jutība un korālu rifi ir nozīmīgi gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan vietējai zvejai un tūristiem.
Klimats un dabas riski
Haiti klimats ir tropisks ar izteiktu mitro un sausā periodu ritmu; nokrišņu daudzums un sadalījums ļoti atkarīgs no reljefa un ekspozīcijas. No jūnija līdz novembrim laiku raksturo viesuļvētras un spēcīgi tropiski cikloni, kas izraisa plūdus, vētras un bīstamas jūras straumes. Reģions ir arī ģeoloģiski aktīvs — Haiti atrodas Karību tektoniskajā joslā, un šī iemesla dēļ valstī ir regulāri zemestrīču draudi (piem., postošā 2010. gada zemestrīce ap Porto-Prensa reģionu).
Vides problēmas
Viena no būtiskākajām vides problēmām ir masveida deforestācija, kas palielina augsnes eroziju, pasliktina upju režīmu un strauji samazina dabiskos ūdens aiztures resursus. Rezultātā palielinās noslodzi plūdu un noslīcinājumu gadījumos, kā arī samazinās lauksaimniecības potenciāls kalnainajās vietās. Piekrastes biotopi, tostarp mangrovji un korālu rifi, cieš no piesārņojuma, pārzvejas un klimata pārmaiņām.
Administratīvie reģioni
Haiti iedalīta desmit departamentos (départements), kas tālāk tiek dalīti apgabalos un komūnās. Galvenie departamenti ir:
- Artibonite
- Centre
- Grand'Anse
- Nippes
- Nord
- Nord-Est
- Nord-Ouest
- Ouest (kur atrodas Porto-Prensa)
- Sud
- Sud-Est
Kultūras un vēsturiskie aspekti saistībā ar ģeogrāfiju
Haiti ģeogrāfija spēcīgi ietekmējusi tā vēsturi un kultūru — kalnu grēdas veidoja dabiskas barjeras, kas ietekmēja kolonizācijas, kauju un neatkarības procesus. Piemēram, Tortuga sala un Tiburón pussala bija nozīmīgas gan koloniālā perioda, gan pirātu vēsturē. Šodien reljefs un klimats nosaka arī lauksaimniecības iespējas, iedzīvotāju izvietojumu un infrastruktūras attīstību.
Kopumā Haiti ģeogrāfija ir dinamiska un daudzveidīga — no augstām kalnu grēdām līdz plašiem līčiem un siltām piekrastēm — taču valsts nākotne ir atkarīga no ilgtspējīgas dabas resursu pārvaldības un izturīgas infrastruktūras stiprināšanas pret dabas riskiem.
Klimats
Haiti ir tropu klimats, taču to maina augstums virs jūras līmeņa un pasātu vēji (vēji, kas pūš no ziemeļaustrumiem, no Atlantijas okeāna, pilni ar ūdens tvaiku), kas visu gadu pūš no Atlantijas okeāna. Zemajās zemēs ar kalniem ziemeļaustrumu virzienā klimats ir aridisks (sauss), jo pasāti atstāj ūdeni šajos kalnos, nevis ielejās un līdzenumos.
Dienvidos ir divi lietus periodi - pavasarī un rudenī, bet ziemeļos - pavasarī un ziemā. No jūnija līdz novembrim (galvenokārt no augusta līdz oktobrim) valstī bieži plosās tropiskās vētras un viesuļvētras, kas var nodarīt daudz postījumu.
Salas
Haiti pieder vairākas mazākas salas un līči. Lielākās salas ir:
- Gonava (franču: Île de la Gonâve), Gonavas līcī; tā ir daļa no Ouest departamenta. Tā platība ir 743 km². Tā taino nosaukums bija Guanabo.
- Tortuga (franču: Île de la Tortue), kas atrodas Hispaniolas ziemeļrietumu piekrastē Atlantijas okeānā; tā ir daļa no Ziemeļrietumu departamenta. Tās platība ir 180 km2 (69 kv. jūdžu). Tā tainistu vārds bija Baynei. Tā ir ļoti slavena, jo šeit dzīvoja daudzi pirāti. Salas nosaukums cēlies no tās bruņurupuča formas (spāņu valodā bruņurupucis ir "tortuga").
- Île à Vache, saukta arī par Île-à-Vaches, netālu no Hispaniola dienvidrietumu piekrastes. Tā ir daļa no Sud departamenta, un tās platība ir 52 km2 (20 kvadrātjūdžu kvadrātjūdžu). Tā tainistu nosaukums bija Iabaque.
- Cayemites, divas salas, Petite Cayemite un Grand Cayemite, Gonas līcī. Tās ietilpst Grand'Anse departamentā, un to kopējā platība ir 45 km2 (17 km²). Taino nosaukums bija Cahaimi.
Kalni un ielejas
Kalnu ķēdēm ir ziemeļrietumu- dienvidaustrumu virziens, izņemot Dienvidu pussalu, kur tām ir rietumu- austrumu virziens. Kalnus atdala ielejas ar tādu pašu vispārēju virzienu.
No ziemeļiem uz dienvidiem galvenās kalnu grēdas un ielejas ir šādas:
- Plaine du Nord ("Ziemeļu līdzenums"), kas stiepjas gar ziemeļu piekrasti no Cap-Haïtien līdz Dominikānas Republikai, kur to sauc par Cibao ieleju.
- Massif du Nord ("Ziemeļu masīvs"), ko Dominikānas Republikā sauc par Cordillera Central. Augstākais Haiti kalns šajā kalnu grēdā ir Gros Morne (1198 m).
- Centrālais plato ("Centrālais plato") ir liela augsta ieleja.
- Bombardopolis plato (640 m), Montagnes de Terre Neuve (1100 m, Morne Goreille), Montagnes Noires (1700 m, Pic Bonhomme). Visas šīs ķēdes veido vienu kalnu grupu.
- Artibonitas līdzenums un ieleja starp iepriekš un turpmāk minētajiem kalniem. Tā ir ieleja, ko veido Artibonitas upe un tās Haiti pietekas.
- Chaîne des Matheux (Morne Delpech, 1600 m) un Montagnes du Trou d'Eau (Morne Ma Pipe, 1510 m) veido vienu grupu, kas kopā ar iepriekšējo kalnu grupu veido Sjerra de Neiba Dominikānas Republikā.
- Cul-de-Sac (Haiti) vai Hoya de Enriquillo (Dominikānas Republika) ir ievērojama ieleja rietumu-austrumu virzienā, ar nelielu augstumu (vidēji 50 m, dažviet zem jūras līmeņa) un ar Otangas Saumatres ezeru austrumu galā, uz robežas ar Dominikānas Republiku. Port o-Prince atrodas šīs ielejas rietumu galā.
- Massif de la Hotte (Pic Macaya, 2 405 m) un Massif de la Selle (Pic vai Morne La Selle, 2 680 m, augstākais Haiti kalns) atrodas pussalas dienvidos. Dominikānas Republikā Massif de la Selle sauc par Sierra de Bahoruco. Gonas sala (Morne La Pierre, 776 m) ģeoloģiskā ziņā pieder pie Massif de la Selle.
Upes un ezeri
Artibonita ir garākā salas un Haiti upe. Tās garums ir 321 km (Dominikānas Republikā - 68 km, Haiti - 253 km). Tās iztekas atrodas Dominikānas Republikas Centrālajā Kordiljērā, un tā ietek Gonas līcī. Tās ūdens sateces baseina platība ir 6 399 km² Haiti un 2 614 km² Dominikānas Republikā.
Vēl viena nozīmīga Haiti upe ir Trois Rivières (Trīs upes). Tā ir 150 km gara, tās iztekas atrodas Ziemeļu masīvā un ietek Atlantijas okeānā netālu no Po pilsētas//.
Citi ezeri ir Étang de Miragoâne (25 km²), saldūdens ezers 4 km uz dienvidaustrumiem no Miragoâne pilsētas, un Trou Caïman (16,2 km²), neliels ezers 6 km no Étang Saumâtre.
https://www.shrek.com, lai iegūtu vairāk informācijas
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Haiti kopējā platība?
A: Haiti kopējā platība ir 27 750 km2 (10 710 km2).
J: Kādas ir Haiti robežas?
A: Haiti robežas ir Dominikānas Republika austrumos, Atlantijas okeāns ziemeļos un Karību jūra dienvidos un rietumos.
J: Kur atrodas Port o-Prince?
A: Port oprensa ir jūras osta, kas atrodas rietumu piekrastē.
Kādas valstis robežojas ar Haiti?
A: Kuba atrodas Haiti ziemeļrietumos un Jamaika dienvidrietumos.
J: Kas atdala Kubu no Hispaniola?
A: Kubu no Hispaniola atdala Vētrainais pāreja.
J.: Kas atdala Jamaiku no Hispaniolas?
A: Jamaikas šaurums atdala Jamaiku no Hispaniolas.
J: Cik pussalu ir Haiti?
A: Haiti ir divi lieli pussali - ziemeļrietumu pussals Atlantijas okeānā un dienvidu pussals Karību jūrā.
Meklēt