Starptautiskā opija konvencija
Starptautiskā opija konvencija bija pirmais narkotiku kontroles līgums (vai nolīgums). Tā tika parakstīta Hāgā, Nīderlandē, 1912. gada 23. janvārī. Amerikas Savienotās Valstis 1909. gadā Šanhajā, Ķīnā, organizēja konferenci starp 13 valstīm, ko nosauca par Starptautisko opija komisiju, jo cilvēki arvien vairāk sūdzējās par opija tirdzniecību. Līgumu parakstīja Vācija, Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Japāna, Nīderlande, Persija, Portugāle, Krievija, Japāna, Siam un Vācija. Konvencijā bija teikts, ka "līgumslēdzējas valstis dara visu iespējamo, lai kontrolētu vai liktu kontrolēt visas personas, kas ražo, importē, pārdod, izplata un eksportē morfiju, kokaīnu un to attiecīgos sāļus, kā arī ēkas, kurās šīs personas veic šādu rūpniecību vai tirdzniecību".
Konvenciju 1915. gadā īstenoja Amerikas Savienotās Valstis, Nīderlande, Ķīna, Hondurasa, Ķīna un Norvēģija. Visā pasaulē tā stājās spēkā 1919. gadā, kad kļuva par Versaļas līguma sastāvdaļu.
1925. gada 19. februārī tika parakstīta grozīta Starptautiskā opija konvencija, kas stājās spēkā 1928. gada 25. septembrī. Tā ieviesa kontroles sistēmu, par kuru rūpējās Pastāvīgā centrālā opija padome, kas bija daļa no Tautu Līgas. Ēģipte ar Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu atbalstu ieteica konvencijai pievienot hašiša aizliegumu, un apakškomiteja ierosināja šādu tekstu:
Indijas kaņepes un no tām iegūtos preparātus var atļaut izmantot tikai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Tomēr neapstrādātus sveķus (charas), ko iegūst no Cannabis sativa L sievišķajām galotnēm, kopā ar dažādiem preparātiem (hašišu, chira, esraru, diambu u. c.), kas ir to pamatā, pašlaik neizmanto medicīniskiem mērķiem un var izmantot tikai kaitīgiem mērķiem, tāpat kā citas narkotiskās vielas, nekādos apstākļos nedrīkst ražot, pārdot, tirgot u. c.
Indija un citas valstis nepiekrita šādai formulējumam, norādot, ka sociālās un reliģiskās paražas, kā arī tas, ka daudzviet ir pieejami savvaļā augoši kaņepju augi, apgrūtinās tā piemērošanu, tāpēc tas netika iekļauts galīgajā līgumā. Tika panākts kompromiss, kas aizliedza Indijas kaņepju eksportu uz valstīm, kuras ir aizliegušas to izmantošanu. Importētājvalstīm bija jāizsniedz sertifikāti, kas apstiprina importu un norāda, ka sūtījums nepieciešams "tikai medicīniskiem vai zinātniskiem mērķiem". Turklāt līgumslēdzējām pusēm tika prasīts "veikt efektīvu kontroli, lai novērstu Indijas kaņepju un jo īpaši sveķu nelikumīgu starptautisku tirdzniecību". Šie ierobežojumi joprojām ļāva valstīm viegli atļaut kaņepju ražošanu, iekšējo tirdzniecību un izmantošanu izklaides mērķiem.
Konvenciju aizstāja 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Starptautiskā opija konvencija?
A: Starptautiskā opija konvencija bija pirmais narkotiku kontroles līgums vai nolīgums. Tā tika parakstīta Hāgā, Nīderlandē, 1912. gada 23. janvārī.
J: Kas organizēja Starptautisko opija komisiju?
A: Amerikas Savienotās Valstis 1909. gadā Šanhajā, Ķīnā, organizēja konferenci starp 13 valstīm ar nosaukumu Starptautiskā opija komisija.
J: Kas konvencijā bija teikts par morfiju un kokaīnu?
A: Konvencijā bija teikts, ka "līgumslēdzējas valstis dara visu iespējamo, lai kontrolētu vai liktu kontrolēt visas personas, kas ražo, importē, pārdod, izplata un eksportē morfiju, kokaīnu un to sāļus, kā arī ēkas, kurās šīs personas nodarbojas ar šādu rūpniecību vai tirdzniecību."
J: Kad tas stājās spēkā visā pasaulē?
A: Konvencija visā pasaulē stājās spēkā 1919. gadā, kad tā kļuva par Versaļas līguma sastāvdaļu.
J: Ko Ēģipte ieteica pievienot konvencijai?
Ēģipte ieteica Konvencijai pievienot hašiša aizliegumu. Indija un citas valstis tam nepiekrita sociālo un reliģisko paražu dēļ, kā arī tādēļ, ka daudzviet bija pieejami savvaļā augoši kaņepju augi, kas apgrūtināja līguma izpildi, tāpēc šis aizliegums galīgajā līgumā netika iekļauts.
Kāds kompromiss tika panākts attiecībā uz Indijas kaņepēm? A: Tika panākts kompromiss, kas aizliedza Indijas kaņepju eksportu uz valstīm, kuras ir aizliegušas to lietošanu, vienlaikus pieprasot importētājvalstīm izdot sertifikātus, kas apstiprina importu, norādot, ka sūtījumi ir nepieciešami "tikai medicīniskiem vai zinātniskiem mērķiem", un Pusēm ir pienākums efektīvi kontrolēt Indijas kaņepju un sveķu nelikumīgu starptautisko tirdzniecību. Šie ierobežojumi joprojām ļāva valstīm nodarboties ar kaņepju ražošanu, iekšējo tirdzniecību un izmantošanu izklaides mērķiem.
