Islāms Eiropā — pārskats: vēsture, demogrāfija un mūsdienu izaicinājumi

Islāms Eiropā — padziļināts pārskats par vēsturi, demogrāfiju un mūsdienu izaicinājumiem: migrācija, integrācija, politiskās debates un nākotnes tendences.

Islāms ir otrā lielākā un visstraujāk augošā reliģija Eiropā. Lielākā daļa musulmaņu kopienu Eiropā ir izveidojušās nesen, taču dažos Balkānu reģionos musulmaņu vēsture ir sena.

Islāms ienāca Dienvideiropā ar Ziemeļāfrikas "mauru" iebrukumu 8.-10. gadsimtā. Spānijā, Portugālē, Dienviditālijā un Maltā gadsimtiem ilgi pastāvēja daudzas karalistes un hercogistes. Pēc vairākiem konfliktiem un kariem, kas pazīstami kā Rekonkista, šīs teritorijas kļuva kristīgas. Islāms izplatījās Kaukāzā, musulmaņiem 7. gadsimtā iekarojot Persiju. Osmaņu impērija paplašinājās Eiropas dienvidaustrumos; 14. un 15. gadsimtā tā iekaroja lielu daļu Bizantijas impērijas. Vēlāk Osmaņu impērijas vara izbalēja, un tā zaudēja lielāko daļu savu teritoriju Eiropā. Tā sabruka 1922. gadā. Balkānu valstīs joprojām dzīvo daudz vietējo musulmaņu. Daudzi no šiem musulmaņiem ir kļuvuši sekulāri.

Termins "musulmaņu Eiropa" tiek lietots attiecībā uz Albānijas, Kosovas un Bosnijas un Hercegovinas valstīm, kurās ir musulmaņu vairākums. Starpkontinentālās valstīs, piemēram, Turcijā, Azerbaidžānā un Kazahstānā, tāpat kā Krievijā Ziemeļkaukāzā, dzīvo daudz musulmaņu.

20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā liels skaits musulmaņu emigrēja uz Rietumeiropu. Līdz 2010. gadam Eiropā dzīvoja aptuveni 44 miljoni musulmaņu (6 %), tostarp aptuveni 19 miljoni ES (3,8 %). Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tie būs 8 %. Viņi bieži ir intensīvu diskusiju un politisku strīdu objekts, ko izraisījuši tādi notikumi kā teroristu uzbrukumi, karikatūru lieta Dānijā, debates par islāma tērpiem un pastāvīgs atbalsts populistiskām labējām partijām, kuras uzskata musulmaņus par draudu Eiropas kultūrai. Šādi notikumi ir arī veicinājuši pieaugošas debates par islamofobiju, attieksmi pret musulmaņiem un labējiem populistiem.

Mūsdienās Rietumeiropā visvairāk musulmaņu dzīvo Francijā, kur tie veido 12,5 % iedzīvotāju. Eiropas Savienībā, iespējams, vislielākais musulmaņu skaits ir Bulgārijā, kur aptuveni 15 % bulgāru norādīja, ka ir musulmaņi.

Vēsturiskās gaitas un reģionālās atšķirības

Islāma vēsture Eiropā ir daudzslāņaina. Dienvidrietumu Eiropā (Iberija, Dienviditālija) islāma klātbūtne bija saistīta ar viduslaiku iekarojumiem un kultūras apmaiņu, savukārt Dienvidaustrumu Eiropā — Balkānos — musulmaņi palika kā vietēja iedzīvotāju daļa Osmaņu impērijas laikos. Ziemeļeiropā un Rietumeiropā musulmaņu sabiedrības lielākoties ir izveidojušās 20. un 21. gadsimta migrācijas viļņos, galvenokārt darba meklējumu, koloniju saikņu un bēgļu ierašanās rezultātā.

Demogrāfija un iekšējā daudzveidība

Musulmaņi Eiropā nav vienveidīga grupa. Tie atšķiras pēc etniskās izcelsmes, valodas, reliģiskās nostājas un sociālā statusa. Dažas būtiskas iezīmes:

• Sektes un tradīcijas: lielākā daļa ir sunīti, tomēr pastāv arī šiītu kopienas, sufiju brālības un citas mazākas grupas.
• Ģeogrāfiskā izkliede: lielākas kopienas ir Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā un Itālijā; tajā pašā laikā Balkānos un Kaukāzā ir vietējie musulmaņu iedzīvotāji ar ilgu vēsturi.
• Sekularizācija un reliģiskā prakse: daļa musulmaņu ir vairāk sekularizēti un identificē sevi ar musulmaņu kultūru, nevis stingri reliģisku praksi; citi saglabā tradicionālu reliģisko dzīvi.

Migrācija, integrācija un sabiedrības izaicinājumi

Galvenie faktori, kas ietekmē musulmaņu kopienu situāciju Eiropā, ir migrācija, integrācijas politikas un nacionālās diskusijas par daudzveidību. Nozīmīgākie jautājumi:

• Integrācija darba tirgū un izglītībā: daudzos Eiropas reģionos musulmaņiem ir grūtības ar darba tirgu, izglītību un mājokļu pieejamību, kas saasina sociālo atstumtību.
• Diskriminācija un islamofobija: negatīvi stereotipi, naida noziegumi un diskriminācija ietekmē dzīves kvalitāti un līdzdalību sabiedrībā.
• Kultūras konflikts un politiskā retorika: debatēs par laicismu, publisku reliģisku simboliku (piem., galvassegas) un imigrācijas politiku musulmaņi bieži tiek izmantoti kā politisks arguments.
• Radikalizācija: tikai neliela daļa indivīdu iesaistās vardarbīgā ekstrēmistiskā darbībā, taču tādi gadījumi rada lielu sabiedrības rezonansi un pastiprina drošības politiku.

Valstu pieejas un juridiskā vide

Eiropas valstīs ir dažādas pieejas reliģijas un valsts attiecībām:

• Francijas stingrā laicisma (laïcité) prakse ierobežo publisku reliģisku simboliku valsts institūcijās.
• Apvienotajā Karalistē un vairākās Skandināvijas valstīs dominē daudzkultūrisma un integrācijas politikas elementi, kas mēģina nodrošināt minoritāšu tiesības un sociālu kohēziju.
• Vācijā un Nīderlandē integrācijas politika ir mainīga un bieži diskutēta, savukārt drošības risinājumi pēc teroraktiem ir pastiprināti.

Kultūras sadarbība un ieguldījums

Musulmaņu kopienas ir ienesušas būtisku ieguldījumu Eiropas kultūrā, ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē — no virtuves un mākslas līdz akadēmiskai darbībai un uzņēmējdarbībai. Daudzi musulmaņi ir aktīvi vietējās politikas, nevalstisko organizāciju, veselības aprūpes un izglītības sektoros.

Politiskā pārstāvība un sabiedriskā diskusija

Ar laiku arvien vairāk musulmaņu iesaistās politiskajā dzīvē — gan vietējā, gan nacionālā līmenī. Parlamentārā pārstāvība, pašvaldību līderība un sabiedriskās diskusijas var palīdzēt risināt integrācijas problēmas, taču pastāv arī pretestība un polarizācija.

Nākotnes perspektīvas

Musulmaņu kopienu nākotne Eiropā būs atkarīga no vairākiem faktoriem: migrācijas apjoma un rakstura, demogrāfiskajām tendencēm, valstu integrācijas politikām un sabiedrības spējām risināt diskrimināciju un sociālo nevienlīdzību. Sadarbība starp kopienām, izglītība, ekonomiskas iespējas un tiesiskuma stiprināšana ir būtiski elementi, lai veicinātu integrētu un drošu sabiedrību.

Kopsavilkums: Islāms Eiropā ir gan vēsturiska parādība reģionos ar gadsimtu ilgu klātbūtni, gan mūsdienu migrācijas rezultāts Rietumeiropā. Musulmaņi veido nozīmīgu daļu Eiropas demogrāfijas, un viņu loma sabiedrībā turpina attīstīties, radot iespējas un izaicinājumus, kas prasa daudzpusīgas un iekļaujošas politikas.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir otrā lielākā un visstraujāk augošā reliģija Eiropā?

J: Kā islāms ienāca Dienvideiropā?

J: Kas bija musulmaņu iekarošana Persijā?

J: Kad Osmaņu impērija paplašinājās Eiropas dienvidaustrumos?

J: Kādas valstis tiek uzskatītas par daļu no "musulmaņu Eiropas"?

Jautājums: Kādā valstī Rietumeiropas robežās šobrīd ir visvairāk musulmaņu?

Meklēt pēc burta