Mantojums
Tiesību aktos mantojums ir kaut kas, ko kāds saņem mantojuma vai testamenta ceļā.
Vēstures terminoloģijā mantojums ir kaut kas tāds, kas tiek nodots no viena laika posma citam laika posmam. Bieži vien tas nozīmē kaut ko, kas nodots no senča vai priekšteča. Metaforiski mantojuma atstāšana ir kā sēklu stādīšana dārzā, kuru nekad neredzēsiet.
Brīvā valodā dažkārt mēdz teikt, ka valstis vai civilizācijas var atstāt mantojumu, piemēram, ideju, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku. Tas nepārprotami ir paplašinājums tās sākotnējai(-ām) nozīmei(-ām), kas attiecās uz atsevišķiem cilvēkiem.
Buda, Konfūcijs un citi reliģiskie un filozofiskie skolotāji ir atstājuši morāles mantojumu.
Pirms vairāk nekā 2000 gadiem grieķu matemātiķis Eiklīds no Aleksandrijas apkopoja un pierakstīja idejas par ģeometriju un mērīšanu tekstā ar nosaukumu Elementi. Skolēni joprojām izmanto šīs idejas, mācoties matemātiku. Arī citas zinātnes ir daudz ko mantojušas no Senās Grieķijas, un zinātne kopumā ir mantojumu sistēma. Grieķu zinātne attīstījās no senās ēģiptiešu un babiloniešu zinātnes, tāpat kā islāma zinātne izmantoja Grieķijas mantojumu. Renesanses zinātne balstījās uz saviem priekštečiem, tāpat kā mūsdienu zinātne.
Atēnās iedzīvotāji balsoja par to, ko pilsēta darīs. Šī agrīnā demokrātijas forma ir kultūras mantojums. Senā Roma ievēlēja dažus savus vadītājus un pieņēma Romas likumus, kas kļuva par juridisku mantojumu vēlākajām civilizācijām. Arī romiešu un grieķu arhitektūra bieži tiek atdarināta, kas ir vēl viens mantojuma veids.
Dažās ģimenēs priekšmeti un idejas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Šos mantojumus un idejas var saukt arī par mantojumiem. Tas var būt saistīts ar kādu personu vai daudziem cilvēkiem. Indivīdi var atstāt vēsturisku mantojumu.
Mantojums ir līdzīgs jēdziens kā mantojums un mantojums. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs mantojam no iepriekšējām paaudzēm un nododam nākamajām paaudzēm. Parasti mantojums attiecas uz materiālo un ekonomisko mantojumu, bet mantojums - uz nemateriālo un kultūras mantojumu.
Ja programmatūras pirmkods tiek atkārtoti izmantots jaunas programmatūras izstrādē, veco kodu bieži sauc par mantoto kodu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mantojums?
A: Mantojums ir kaut kas tāds, ko kāds saņem mantojuma vai testamenta ceļā. Tas var attiekties arī uz kaut ko, kas nodots no paaudzes paaudzē, piemēram, uz ideju vai morāles kodeksu.
J: Kā mantojuma jēdziens ir saistīts ar mantojumu un mantošanu?
Atbilde: Mantojums ir līdzīgs mantojumam un mantojumam tādā nozīmē, ka tas attiecas uz kaut ko, ko mēs mantojam no iepriekšējām paaudzēm un nododam nākamajām paaudzēm. Mantojums parasti īpaši attiecas uz materiālo un finansiālo mantojumu, savukārt mantojums parasti plašāk attiecas uz nemateriālo un kultūras mantojumu.
J: Kādi ir daži mantojuma piemēri?
A: Kā piemērus var minēt no reliģijas vai filozofijas skolotājiem mantotos morāles kodeksus, no senās Grieķijas pārmantotās zinātniskās idejas, Atēnās attīstīto demokrātiju, romiešu likumus, kas kļuva par vēlāko civilizāciju juridisko mantojumu, no senās Romas vai Grieķijas pārmantoto arhitektūru, ģimenēs pārmantotos instrumentus, avota koda atkārtotu izmantošanu jaunas programmatūras izstrādē (tā sauktais "mantotais kods") utt.
J: Kas bija Eiklīds no Aleksandrijas?
A: Eiklīds no Aleksandrijas bija grieķu matemātiķis, kurš pirms vairāk nekā 2000 gadiem apkopoja un pierakstīja idejas par ģeometriju un mērīšanu tekstā ar nosaukumu Elementi. Šīs idejas skolēni vēl šodien izmanto, mācoties matemātiku.
J: Kā islāma zinātne izmantoja savu, nevis citu kultūru mantojumu?
A: Islāma zinātne izmantoja savas unikālās zināšanas, nevis paļāvās uz citu kultūru atstāto mantojumu, lai attīstītu zinātniskās teorijas.
J: Ko jūs domājat, sakot, ka valstis vai civilizācijas var atstāt mantojumu?
A: Kad cilvēki saka, ka valstis vai civilizācijas var atstāt mantojumu, viņi domā par ideju, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku - tas ir turpinājums sākotnējām jēdziena nozīmēm, kas konkrētāk attiecās uz indivīdiem, kuri atstāj mantojumu nākamajām paaudzēm.
