Kukurūzas vabolīte (Sitophilus zeamais) — kaitēklis, pazīmes, aizsardzība

Uzzini visu par kukurūzas vabolīti (Sitophilus zeamais): pazīmes, bojājumi un efektīvas aizsardzības metodes graudkopjiem un mājsaimniecībām.

Kukurūzas vabolīte (Sitophilus zeamais) ir Curculionidae dzimtas vaboļu suga. Amerikas Savienotajās Valstīs to bieži sajauc ar rīsu vabolīti; tuvākais radinieks ir Sitophilus oryzae, tomēr Sitophilus zeamais parasti saucams par kukurūzas vabolīti. Tā dzīvo daudzos tropu apgabalos visā pasaulē un arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir galvenais kukurūzas kaitēklis. Šī suga uzbrūk gan vēl augošām, gan novāktām kultūrām. Tā uzbrūk kviešiem, rīsiem, sorgo, auzām, miežiem, rudziem, griķiem, zirņiem un kokvilnas sēklām. Kukurūzas grauzējs uzbrūk arī pārstrādātiem graudaugu produktiem, piemēram, makaroniem, kukurūzas miltu produktiem un dažādiem rupji maltiem graudiem. Ir pat zināms, ka tā uzbrūk uzglabājamiem augļiem, piemēram, āboliem.

Izskats un atpazīšana

Pieaugušie ir mazi — parasti 2–4 mm gari, ar raksturīgo ilgo snuķīti (rostumu), kas raksturīgs Curculionidae dzimtai. Krāsojums parasti brūns vai sarkanbrūns; uz elitrām reizēm redzamas gaišākas vietas vai plankumi. Kāpuri attīstās iekšpusē grauda — to ķermenis ir balts, bez kājām, ar izliektu formu.

Dzīves cikls un bioloģija

• Pašas dēls tiek ievietots graudā: mātīte iekost graudā ar snuķīti un noliek vienu olu. Vieta tiek aizklāta, tādējādi olas un attīstības stadijas ir pasargātas.
• Kāpura stadija attīstās grauda iekšienē; pēc pārvēršanās pieaugušais izgrauž caurumu un izlido.
• Attīstības ilgums atkarīgs no temperatūras un mitruma: siltos apstākļos var būt vairākas paaudzes gadā (dažas nedēļas līdz pāris mēnešiem), vēsākos apstākļos attīstība palēninās.

Pazīmes, ka graudos ir kukurūzas vabolītes

• Izgrauzti vai tukši graudi ar maziem apaļiem caurumiem — tie ir pieaugušo iziešanas vārti.
• Samazinošs graudu svars un kvalitātes pasliktināšanās; bojāti graudi ir nepiemēroti vai dārgāki pārstrādei.
• Smags putekļu vai "frasa" slānis graudu masas apakšā.
• Pašas vaboles redzamas uz graudu virsmas vai noliktavas sienās, īpaši naktī, jo tās ir vairāk aktīvas tumšos vai drēgnos apstākļos.
• Neparasts siltums un mitruma palielināšanās uzglabāšanas vietā — liela kukaiņu populācija var izraisīt temperatūras paaugstināšanos un kondensāciju.

Aizsardzība un kontroles metodes

Efektīva aizsardzība parasti ietver kombinētu pieeju: profilakse, monitorings un — ja nepieciešams — ķīmiska vai fiziska iejaukšanās.

Profilakse un uzglabāšanas prakse

• Žāvēšana: nodrošiniet graudu mitrumu zem 12% (optimāli 11% vai zemāk), lai mazinātu atbilstošus apstākļus kaitēkļa attīstībai.
• Dzesēšana: zema temperatūra palēnina vai aptur attīstību. Jaukstās sezonās var izmantot saldēšanu mazākām graudu partijām (līdz ar to jāievēro specifiskas metodes).
• Hermētiskas tvertnes: metāla vai cietas plastmasas konteineri ar ciešu vāku, graudu pakas ar blīvām plēvēm vai vakuuma iepakojums.
• Sanitārija: regulāra noliktavas tīrīšana, bojātu un vecu graudu iznīcināšana, peldošu putekļu un frasa izņemšana.
• Rotācija: “first in, first out” princips — ātra realizācija un krājumu rotācija mazina ilgstošu populāciju veidošanos.

Monitoring un mehāniskās metodes

• Izmantojiet līmes vai feromonu slazdus, lai uzraudzītu un noteiktu invāzijas apjomu.
• Atklātās bojājumus var risināt ar atsevišķu graudu partijām — iznīcinot vai pārstrādājot bojātos graudus.

Ķīmiskā kontrole

Ķīmiskie līdzekļi tiek lietoti rūpnieciskā līmenī vai profesionālu fumigāciju veicot ar sertificētu personālu. Izplatītas metodes:

• Fumigācija (fosfīns): efektīva liela krājuma apstrādei, taču prasa profesionālu izpildi un drošības pasākumus.
• Graudu pārklājumi un insekticīdi: īpaši graudu aizsarglīdzekļi, kas aplikti uz graudiem, var pagarināt aizsardzību, bet to izmantošana jāveic saskaņā ar etiķetēm un likumdošanu.

Brīdinājums: ķīmiskus līdzekļus lietojiet tikai saskaņā ar norādījumiem un vietējiem noteikumiem; atsevišķas metodes prasa licenci vai profesionālu uzraudzību.

Bioloģiskie un alternatīvie risinājumi

• Dažos gadījumos izmanto parasitoīdus vai entomopātogēnas sēnes kā bioloģiskos kontroldraiverus, taču to efektivitāte mainās atkarībā no apstākļiem un pieejamības.
• Temperatūras apstrādes (karstuma apstrāde) sadedzina vai nogalināt attīstības stadijas, ja tiek nodrošināta vienmērīga un pietiekami augsta temperatūra.

Kopsavilkums — praktiski padomi

• Regulāri pārbaudiet krājumus un izmantojiet feromonu slazdus monitorēšanai.
• Uzturiet graudu mitrumu zem 12% un glabājiet vēsā, labi vēdināmā vietā.
• Uzglabājiet graudus hermētiskos konteineros un izvairieties no ilgstošas glabāšanas bez rotācijas.
• Ja parādās plaša invāzija, sazinieties ar profesionālu fumigācijas vai lauksaimniecības speciālistu — pašapstrāde ar neatbilstošiem līdzekļiem var būt bīstama un neefektīva.

Ja nepieciešams, varu sagatavot īsu kontrolpasākumu plānu konkrētam krājuma apjomam vai sniegt padomus par monitoringam piemērotu aprīkojumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kukurūzas vabolīte?

J: Kā Amerikas Savienotajās Valstīs sauc kukurūzas vaboli?

J: Kurās pasaules daļās dzīvo kukurūzas grauzēji?

J: Kādu kultūru kukurūzas vabolīte ir galvenais kaitēklis?

J: Kādām citām kultūrām uzbrūk kukurūzas vabolīte?

J: Kādiem pārstrādātu graudaugu produktiem uzbrūk kukurūzas nezāle?

J: Vai ir zināms, ka kukurūzas vabolīte uzbrūk uzglabājamiem augļiem?

Meklēt pēc burta