Makss un Morics
Makss un Morics (vācu: Max und Moritz) ir divi nerātni zēni Vilhelma Buša stāstā. Stāsti tika sarakstīti 1865. gadā un joprojām ir ļoti populāri Vācijā.
Vilhelms Bušs bija gan mākslinieks, gan rakstnieks. Viņš uzrakstīja daudz stāstu rindās un zīmēja zīmējumus, lai tos papildinātu. Makss un Morics ir šādi stāsti. Abi zēni mēdz izrīkoties ar daudzām nerātnām blēņām. Ir septiņi stāsti (septiņas palaidnības). Pēdējā joku stāstā viņi tiek pieķerti un nonāk bēdīgā situācijā. 19. gadsimtā rakstniekiem bija jāparāda, ka par sliktu uzvedību galu galā tiks sodīts. Septiņi stāsti ir stāsti ar morālo mācību.
Makss un Morics
Septiņi stāsti
Pirmajā stāstā zēni sasien maizes gabaliņus uz auklas un noliek tos tur, kur veca sieviete, atraitne Bolte, tur savas vistas. Katra no vistām mēģina norīt pa maizes gabaliņam, bet tas iestrēgst viņām rīklē, un tās galu galā karājas kokā un mirst.
Otrajā stāstā atraitne Bolte, kas joprojām raud, nolemj, ka varētu arī cept vistas. Zēni paņem makšķeres, uzkāpj uz jumta un ar makšķerēm izvelk cepamās vistas. Atraitne Bolte konstatē, ka vistas ir pazudušas, domā, ka viņas mazais suns tās ir apēdis, un dod nabaga sunim pērienu.
Trešajā stāstā viņi paņem zāģi un izdara caurumu mazajā koka tiltiņā pie drēbnieka mājas. Viņi kliedz uz drēbnieku, apsaukājot viņu vārdā. Viņš sašutis izskrien ārā, tiltiņš saplīst, un viņš iekrīt straumē. Viņu izglābj divas lidojošas zosis. Viņam briesmīgi sāp vēders, bet sieva uzliek viņam uz vēdera karstu gludekli, un viņš jūtas labāk.
Ceturtajā stāstā zēni ieliek šaujampulveri skolas direktora caurulē, kamēr viņš ir baznīcā. Kad viņš aizdedzina savu pīpi, notiek sprādziens.
Piektajā stāstā zēni vāc vaboles un liek tās zem tēvoča gultas matrača. Nakts vidū, kad tēvocis guļ, vaboles uzlien viņam virsū. Viņš pamostas un cīnās ar tām, līdz visas nogalina.
Sestajā stāstā zēni mēģina no maiznīcas nozagt kliņģerus (vācu bulciņas), taču tie iekrīt mīklas vannā. Maiznieks atnāk un tos atrod. Viņš tos cep krāsnī, bet, kad tos izņem ārā, tie apēd mīklu un aizbēg.
Septītajā stāstā zēni izgrieza caurumu zemnieka maisos. Kad dzirnavnieks paceļ vienu no šiem maisiem, viņš saprot, ka labība ir izlijusi. Viņš ierauga zēnus, ieliek tos maisā un aiznes uz dzirnavām, kur dzirnavnieks tos samaļ kukurūzā un izbaro savām pīlēm.
Maksa un Morica statuja Ķelnē, kas attēlo viņus, spēlējot lecamauklu
