Monstera — tropu Araceae ģints: sugas, īpašības un audzēšana

Atklāj Monstera sugas, to īpašības un audzēšanas padomus — no istabas auga līdz tropu milzenēm: kopšana, ziedi, augļi un populārākās šķirnes.

Monstera ir ziedošu augu ģints, kurā ir aptuveni 60 atšķirīgas sugas. Ģints pieder pie Araceae dzimtas un ir dzimtene Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos reģionos. Monstera sugas parasti aug lietainos tropu mežos, kur tās izmanto citu koku stumbrus kā atbalstu, lai paceltos virs zemes segas un saņemtu vairāk gaismas.

Raksturojums un bioloģija

Augi ir garšaugi vai mūžzaļi vīteņaugi, kas kāpj pa citiem kokiem. Dažas sugas var izaugt līdz aptuveni 20 m augstumam. Tām attīstās gaisa saknes, kas darbojas gan kā āķi — pieķeroties koku stumbriem un zariem, gan vēlāk var ieaugt zemē, lai nostiprinātu augus. Lapas bieži ir ādas, tumši zaļas un raksturīgi ar robainiem šķēlējumiem vai caurumiem (fenestrācijām), kas samazina vēja un lietus iedarbību koku lapotnē. Ziedi attīstās īpašā ziedkopā, ko sauc par spadix, un vairākām sugām attīstās mīksti, reizēm ēdami augļi.

Galvenās sugas un izmantošana

Vispazīstamākā suga ir Monstera deliciosa, kuru cilvēki bieži audzē kā istabas augu. Šīs sugas augļi (ja tie pilnībā nogatavojas) tiek aprakstīti kā garšā kaut kas starp banānu un ananāsu. Tomēr pirms novērojamās brieduma pazīmēm un smaržas patērēšanu jābūt uzmanīgam — neapēstas vai nepietiekami nogatavojušas daļas satur asu, kairinošu vielu kristālus (kalcija oksalātus), kas var izraisīt mutē un rīklē dedzinošu sajūtu.

Citas populāras sugas mājas audzēšanā ir, piemēram, Monstera adansonii, Monstera obliqua un dažādas šķirnes ar krāsu vai lapu formu variācijām; daudzām no tām ir dekoratīvas fenestrācijas un kompaktākas formas, kas piemērotas telpām.

Audzēšana mājās — padomi

• Gaisma: izvēlieties gaišu vietu ar izkliedētu gaismu; tieša saules gaisma var apdedzināt lapas, bet tumšā vietā lapas veido mazāk raksturīgos iegriezumus.
• Laistīšana: mērena — ļaujiet augsnei nedaudz izžūt starp laistīšanām; pārmērīga mitruma dēļ var attīstīties sakņu puve.
• Mitrums: tropiskām sugām patīk paaugstināts gaisa mitrums; periodiska miglošana vai mitrā smilšmāla palikšana palieks labu mikroklimatu.
• Mēslojums: augšanas periodā (pavasarī/vasarā) mērena šķidrā mēslojuma deva ik pēc 4–6 nedēļām veicina veselīgu lapojumu.
• Substrāts: labi drenējoša, organiskām vielām bagāta augsne ar perlite vai kociņu mizas piejaukumu nodrošina labu gaisa un ūdens apmaiņu saknēm.
• Atbalsts un apgriešana: lielākas sugas labi izskatās ar mietu vai stabu, pa kuru var kāpt gaisa saknēm. Regulāra apgriešana kontrolē izmēru un veicina blīvāku lapojumu.
• Pavairošana: vienkārši pavairojami ar stublāja spraudeņiem, kuriem jābūt ar vismaz vienu mezglu un, vēlams, gaisa sakni; ievietojot spraudeņus ūdenī vai mitrā substrātā, attīstās saknes.

Slimības un kaitēkļi

Biežāk sastopamie kaitēkļi ir mītāgblašķes, ērces (pavediņu ērces) un skabīgās lapu zvīņas; arī pārlaistīšana var izraisīt sakņu puvi. Regulāra augu apskate, bojāto lapu noslaucīšana un nepieciešamības gadījumā insekticīdu vai ekologisku līdzekļu lietošana palīdz uzturēt augus veselīgus.

Dabas izplatība un naturalizācija

Dažas Monstera sugas ir naturalizējušās ārpus to dzimtajām tropu Amerikām, it īpaši vietās ar līdzīgu klimatu. Šādas populācijas konstatētas, piemēram, Portugālē, Madeirā, Marokā, dažās Indijas un Malaizijas daļās, kā arī Floridā. Naturalizācija parasti notiek caur dārzkopības izmēģinājumiem, izbēgušiem stādiem vai augļu sēklu izplatīšanos.

Drošības piezīme: visas Monstera sugas satur kalcija oksalātus; lapu, stublāju un neapēstu augļu šķiedras var izraisīt kairinājumu cilvēkiem un mājdzīvniekiem, tāpēc jāizvairās no to norīšanas un ieteicams turēt augus bērniem un dzīvniekiem nepieejamā vietā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Monstera ģints?

J: Kas ir monsteru dzimta?

J: Kur šie augi ir sākotnēji sastopami?

J: Cik augstas tās var izaugt?

J: Kādam nolūkam izmanto gaisa saknes?

J: Vai dažas sugas ir ēdamas?

J: Kur citur pasaulē šie augi aug savvaļā?

Meklēt pēc burta