Nacionālā strādnieku partija
Nacionālā leiboristu partija bija Austrālijas politiskā partija, kas pastāvēja tikai trīs mēnešus. To 1916. gada novembrī izveidoja premjerministrs Billijs Hjūzs. Hjūzs bija pārņēmis Austrālijas leiboristu partijas (ALP) vadītāja un premjerministra amatu pēc tam, kad 1915. gadā atkāpās Endrjū Fišers. Jauno partiju Hjūzs izveidoja pēc tam, kad bija spiests izstāties no ALP mēnesi pēc tam, kad 1916. gada balsojumā tauta noraidīja iesaukšanu armijā. Hjūzs joprojām vēlējās iesaukšanu Pirmajā pasaules karā.
1916. gada 15. septembrī Darba partija Jaunajā Dienvidvelsā piespieda Hjūzu izstāties no Darba partijas. 1916. gada 14. novembrī Hjūzs un 24 citi leiboristu deputāti aizgāja no leiboristu parlamenta deputātu sanāksmes. Atlikušie 43 deputāti paziņoja, ka nevēlas, lai Hjūzs turpinātu vadīt partiju. Hjūzs un viņa sekotāji izveidoja mazākuma valdību ar Džozefa Kuka vadītās Sadraudzības Liberālās partijas (CLP) atbalstu. Viņi paziņoja, ka Austrālijas Leiboristu partija vairs nav nacionālistiska. Viņi vēlējās jaunu partiju, kas būtu gan sociāli radikāla, gan nacionālistiska.
Lai varētu valdīt, Nacionālajai leiboristu partijai nācās paļauties uz Sadraudzības Liberālās partijas atbalstu. 1917. gadā abas grupas apvienojās, izveidojot jaunu partiju - Austrālijas Nacionālistu partiju, kuras līderis bija Hjūzs.
Nacionālā strādnieku partija nekad nav bijusi īsta politiskā partija. Tai nebija nekādas organizatoriskās struktūras. To atbalstīja daži arodbiedrību darbinieki un leiboristu partijas nodaļas, īpaši Rietumaustrālijā un Tasmānijā.
Rietumaustrālija
Rietumaustrālijas Nacionālā leiboristu partija sāka savu darbību kā divas atsevišķas grupas. Viena no tām bija Pertā bāzētā Leiboristu solidaritātes komiteja. Otra bija Nacionālā leiboristu grupa, kas atradās zelta laukos. Abas apvienojās 1917. gada aprīlī un maijā, un tās vadīja bijušais premjerministrs Džons Skadans. Pēc tam, kad viņš zaudēja vietu parlamentā, partija vērsās pie federālajiem senatoriem Patrika Linča, Hjū de Largija un Džordža Pīrsa, lai tie vadītu un sniegtu norādījumus. Atšķirībā no federālās partijas tā nepievienojās CLP un saglabāja savu identitāti. Tā sadarbojās ar Nacionālistu partiju kā partneri.
1917. un 1921. gada Rietumaustrālijas štata vēlēšanās partija ieguva sešas no 50 asamblejas vietām. Šajā periodā partija ieņēma arī trīs no 30 vietām padomē. Tomēr 1924. gada vēlēšanās tā ieguva tikai vienu vietu Asamblejā un divas vietas Padomē. Vēlāk tajā pašā gadā to pārņēma nacionālisti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Nacionālā strādnieku partija?
A: Nacionālā strādnieku partija bija Austrālijas politiskā partija, kas pastāvēja tikai trīs mēnešus. To izveidoja premjerministrs Billijs Hjūzs pēc tam, kad viņš bija spiests izstāties no Austrālijas Darba partijas (ALP).
J: Kāpēc Hjūzs izveidoja jaunu partiju?
A: Hjūzs izveidoja jauno partiju, jo viņš joprojām vēlējās iesaukšanu Pirmajā pasaules karā, ko tauta 1916. gada balsojumā bija noraidījusi. Viņš un viņa sekotāji vēlējās sociāli radikālu un nacionālistisku partiju, kas atbalstītu viņu uzskatus.
Jautājums: Cik ilgi pastāvēja Nacionālā strādnieku partija?
A: Nacionālā strādnieku partija pastāvēja tikai trīs mēnešus.
J: Kas vadīja Sadraudzības Liberālo partiju (CLP)?
A: Džozefs Kuks vadīja Sadraudzības Liberālo partiju (CLP).
J: Kas notika ar Nacionālo strādnieku partiju 1917. gadā?
A: 1917. gadā Nacionālā leiboristu partija apvienojās ar Sadraudzības Liberālo partiju, izveidojot jaunu partiju ar nosaukumu Austrālijas Nacionālistu partija, kuras līderis bija Hjūzs.
J: Vai tai bija kāda organizatoriska struktūra?
Atbildes: Nē, tai nebija nekādas organizatoriskās struktūras, jo tā nekad nebija īsta politiskā partija.
J: No kurienes viņi saņēma atbalstu?
A.: Viņi saņēma atbalstu no dažu arodbiedrību amatpersonām un leiboristu partijas nodaļām, īpaši Rietumaustrālijā un Tasmānijā.
