Deviņas lasījumu un dziesmu dievkalpojums — Ziemassvētku tradīcija un vēsture

Izpēti Deviņu lasījumu un dziesmu dievkalpojuma Ziemassvētku tradīcijas un vēsturi — no 1880. gada Truro sākumiem līdz Kembridžas slavenajam pārraidēm.

Deviņu lasījumu un dziesmu dievkalpojums (angļu valodā "Festival of Nine Lessons and Carols") ir liturģiska Ziemassvētku dievkalpojuma forma, kurā mijas Bībeles lasījumi un dziesmas — korāļi vai sakāmo daļu interpretējošas himnas un anthemas. Parasti tiek nolasīti deviņi lasījumi, kas stāstu par pestīšanu vada no Bībeles sākuma (pirmo cilvēku nepaklausība) līdz Jēzus dzimšanas aprakstiem, un starp katru lasījumu skan dziesma, ko izpilda koris atsevišķi vai visa draudze. Dievkalpojuma mērķis ir caur Svētajiem Rakstiem un mūziku atklāt pestīšanas vēsturi un Ziemassvētku sprediķa noslēpumu.

Izcelsme un izplatība

Formu 1880. gada Ziemassvētku vakarā (24. decembrī) Truro katedrālē izveidoja Edvards Vaits Bensons, kurš bija Truro bīskaps Kornvolā. No turienes tradīcija izplatījās citās anglikāņu baznīcās un vēlāk arī ārpus konfesijas — to ir pieņēmušas dažas Romas katoļu un luterāņu draudzes, kā arī skolas un universālākas sabiedriskās ceremonijas. Apvienotajā Karalistē šo dievkalpojuma formu bieži izmanto kā standarta Ziemassvētku skolu dievkalpojumu.

Formāts un saturs

Parasti struktūra ietver:

• ievadu dziesmu un sveicienu;
• deviņus lasījumus no Vecās un Jaunās Derības (piemēram, fragmenti no Bībeles, pravietiem un evaņģēlistiem), kas beidzas ar Lukasa evaņģēlija dzimšanas aprakstu;
• dziesmas, himnas un anthemas starp lasījumiem — tās var būt tautas korāļi, mūsdienu Ziemassvētku dziesmas vai klasiskā kora mūzika;
• lūgšanas, svētība un bieži arī īss sprediķis.

Mūzikas izvēle un liturģiskie elementi var atšķirties atkarībā no baznīcas tradīcijas — dažās vietās dominē tradicionālie korāļi, citur tiek iekļauti instrumentāli pavadījumi vai laikmetīgāki dziesmu aranžējumi.

Kembridžas Karaļa koledžas dievkalpojums

Vispazīstamākais un plaši sabiedrībā atpazīstamais "Deviņas lasījumu un dziesmu" dievkalpojums notiek Kembridžas Karaļa koledžā. Koledžas kora izpildījums un ceremonijas noskaņa ir kļuvusi par Ziemassvētku simbolu daudzām ģimenēm un klausītājiem visā pasaulē. Tradicionāli dievkalpojuma sākumā zēnu korists (boy chorister) dzied pirmo pantu no himnas "Once in Royal David's City" a cappella, kas rada īpašu noslēpumu un cieņas brīdi pirms pilna kora ievada.

BBC šo dievkalpojumu pirmoreiz translēja 1928. gadā, un kopš tā laika King's College Ziemassvētku dievkalpojums ir kļuvis par regulāru radio un televīzijas pārraižu elementu — to ik gadu seko liela starptautiska klausītāju auditorija.

Nozīme mūsdienās

Deviņu lasījumu un dziesmu dievkalpojums saglabā nozīmīgu vietu Ziemassvētku liturģijā un kultūrā, jo tas apvieno Svētā Raksta tekstu lasījumus, muzikālu izteiksmi un kopienas dievkalpojumu. Tas dod iespēju gan garīgai pārdomai, gan svinīgai kopā sanākšanai, kalpojot par saikni starp biblisko stāstu un mūsdienu ticīgo pieredzi.

Raksturojums: īss, strukturēts un emocionāli spēcīgs dievkalpojums, kurā mūzika un lasījumi savstarpēji pastiprina Ziemassvētku vēsti. Tradīcija turpina attīstīties — tiek iekļauti arī mūsdienīgāki mūzikas izteiksmes līdzekļi un vietējās kopienas iesaistīšanās, saglabājot pamata liturģisko skeletu.

Dienests Karaļa koledžā, Kembridžā

Pirmie Deviņu stundu un dziesmu svētki Kembridžas Karaļa koledžā notika 1918. gada Ziemassvētku vakarā. Pirmo dievkalpojumu vadīja Artūrs Henrijs Manns, kurš bija ērģelnieks no 1876. līdz 1929. gadam. Korī dziedāja 16 trīskārši dziedātāji, kas bija tāds skaits, kādu Henrijs VI, dibinot koledžu, noteica, ka korim jābūt. Līdz 1927. gadam kora vīri bija kora zinātnieki un laicīgie kancelejas darbinieki. Mūsdienās vīru partijas dzied 14 Kembridžas Karaļa koledžas kora studenti.

Pirmo reizi dievkalpojumu 1928. gadā pārraidīja Britu raidsabiedrība, un kopš tā laika, izņemot 1930. gadu, dievkalpojums tika pārraidīts katru gadu, pat Otrā pasaules kara laikā, neskatoties uz to, ka no kapelas tika noņemtas vitrāžas un nebija apkures. Mūsdienās dievkalpojums ir nedaudz atšķirīgs: ne visi lasījumi ir no Bībeles. Lielāko daļu dziesmu dzied koris. Parasti ir vairāk nekā deviņi dziedājumi. Dievkalpojums sākas ar slaveno dziesmu "Reiz Dāvida karaliskajā pilsētā". Pirmo pantiņu vienmēr dzied viens no kora zēniem bez pavadījuma solo. Zēnam līdz pat dievkalpojuma sākumam netiek paziņots, ka tieši viņš ir izvēlēts dziedāt solo.

Kopš 1982. gada mūzikas direktors ir Stīvens Klūberijs (Stephen Cleobury). Katru gadu viņš pasūta kādam komponistam uzrakstīt korim jaunu dziesmu. Dievkalpojums beidzas ar dziesmu "O Come all ye faithful". Pēc tam skan ērģeļbalss: Pēc tam seko Johana Sebastiāna Baha "In Dulci Jubilo" (BWV 729) un pēc tam vēl viena ērģeļdarbs (kas skan radio, bet ne televīzijā).

Karaļa koledžas kapela

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Deviņu stundu un dziesmu svētki?

J: Kas sāka šo dievkalpojuma formu?

J: Kāds ir dievkalpojuma stāsts?

Vai dievkalpojumu izmanto tikai anglikāņu baznīcās?

J: Kur Apvienotajā Karalistē šis dievkalpojums ir kļuvis par skolu Ziemassvētku dziesmu dievkalpojumu standarta formu?

J: Kurš ir pazīstamākais deviņu stundu un dziesmu dievkalpojums?

J: Vai Karaļa koledžas dievkalpojums ir ticis pārraidīts?

Meklēt pēc burta