Paleolīta diēta
Mūsdienu diēta, kas pazīstama kā paleolīta diēta (saīsināti "paleo diēta" vai "paleodieta"), ir ēšanas veids. To dēvē arī par "alu cilvēka diētu", "akmens laikmeta diētu" vai "mednieku un vācēju diētu".
Tās pamatā ir savvaļas augi un dzīvnieki, ko cilvēki ēda paleolīta laikmetā. Tas bija aptuveni 2,5 miljonus gadu garš periods, kas beidzās pirms aptuveni 10 000 gadu, kad cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Ar terminu "paleolīta diēta" var apzīmēt arī to, ko cilvēki faktiski ēda tolaik, nevis to, ko ēd šodien.
Lielāko daļu mūsdienu paleolīta uztura veido gaļa, zivis, dārzeņi, augļi, saknes un rieksti. Tajā neietilpst graudaugi, pākšaugi, piena produkti, sāls, rafinēts cukurs un pārstrādātas eļļas. Šajā uzturā ir daudz mazāk ogļhidrātu nekā mūsdienās, bet daudz vairāk olbaltumvielu.
Valters L. Vegtlins (Walter L. Voegtlin) 20. gadsimta 70. gados pirmais popularizēja mūsdienu paleolīta diētu. Autori un pētnieki šo diētu ieteica un mainīja vairākās grāmatās un akadēmiskajos žurnālos. Paleolītiskā uztura pamatā ir evolūcijas ideja, ka mūsdienu cilvēki ir ģenētiski pielāgojušies tam, kā ēda viņu paleolīta senči, un ka cilvēka ģenētika nav daudz mainījusies, kopš cilvēki sāka paši audzēt savu pārtiku. Tāpēc labs ēšanas veids mūsdienās būtu tāds pats, kā cilvēki ēda tolaik.
Pamatideja ir tāda, ka uzturs ir veselīgs, jo mūsu organisms ir pielāgots tā izmantošanai. Divi pētījumi par paleolīta diētu cilvēkiem ir pierādījuši labas īpašības cilvēku veselībai.
Šis ēšanas veids ir nedaudz pretrunīgs uztura speciālistu un antropologu vidū. Daži apgalvo, ka, ja mednieku un vācēju sabiedrības necieta no noteiktām slimībām, tas bija tāpēc, ka viņi ēda mazāk kaloriju vai citu iemeslu dēļ. Viņi arī apgalvo, ka tas, iespējams, nav tas, kā cilvēki paleolīta laikmetā patiešām ēda.
Savvaļas augļi: visu hominīdu uzturā
Paleolīta stila ēdiens: Jūras velšu sautējums
Pamatinformācijas konsenss
Pastāv plaša vienprātība par to, ka pašreizējais uzturs pirmās pasaules valstīs rada kaitējumu un nopietnas veselības problēmas. Vienā ekspertu pārskatā teikts:
"Aptaukošanās ir slimība, kas atšķirībā no citām ir acīmredzama. Nav jābūt ekspertam, lai zinātu, ka aptaukošanās pieaug... Kad es mācījos Anglijas skolā, resni bērni bija retums. Taču pēdējos desmit gados Anglijas 11-15 gadus veco skolēnu aptaukošanās rādītāji ir gandrīz divkāršojušies, un 2004. gadā vairāk nekā 25 % no šiem skolēniem bija aptaukojušies. Šo katastrofu raksturo kā "sabiedrības veselības bumbu ar laika degli", jo aptaukojušies bērni, kuri arī pieaugušo vecumā paliek aptaukojušies - kā tas ir lielākajā daļā gadījumu -, divreiz biežāk mirst līdz 50 gadu vecumam.
Turklāt tiek lēsts, ka vairāk nekā 50 000 angļu bērnu tagad ir vai būs saslimuši ar "pieaugušo diabētu", kas, kā norāda nosaukums, vēl nesen bija praktiski nezināms bērniem. Pēdējo piecu gadu laikā šā diabēta veida izplatība britu bērniem ir palielinājusies 10 reizes. Diabetes UK pārstāvis komentē: "drīzumā mēs redzēsim, kā mūsu bērni augot zaudēs ekstremitātes un kļūs akli".
Tagad bieži tiek apgalvots, ka mūsdienu britu bērni vidēji var nomirt jaunāki nekā viņu vecāki. Šķiet droši apgalvot, ka pirms nāves viņi būs invalīdi ilgākus gadus. Šādas prognozes apstiprina arī salīdzinājums par 55-64 gadus vecu vīriešu saslimstības rādītājiem Apvienotajā Karalistē".
Milzīgais kaloriju patēriņš netiek līdzsvarots, kā tas bija agrāk, ar smagu darbu, kas nepieciešams, lai paliktu dzīvs un veiktu smagu darbu, kas nepieciešams, lai dzīvotu. Rūpnieciskā revolūcija mainīja darbu visās dzīves jomās. Tagad smago darbu veic mašīnas.
Un tas nav tikai jautājums par taukiem un ogļhidrātiem. Mūsdienās nātrija sāls patēriņš ir ievērojami lielāks nekā jebkad agrāk.
"Parasti pieaugušie amerikāņi katru dienu patērē gandrīz 4000 mg nātrija (Food & Nutrition Board, 1989), no kuriem 75% tiek pievienoti pārtikai tās apstrādes laikā... Amerikas Savienotajās Valstīs ieteicamā nātrija deva uzturā ir 500±2400 mg/d... un kālija 2000±3400 mg/d (Food & Nutrition Board, 1989). Šie ieteikumi ir aptuveni starpposms starp pašreizējo un senču pieredzi".
Šādi mūsdienu ēšanas paradumi un fiziskās aktivitātes trūkums izraisa sirds un asinsvadu slimības, augstu asinsspiedienu, 2. tipa diabētu, osteoporozi un vēzi, kā arī aptaukošanos ASV un citās Rietumvalstīs.
Diētas iemesli
Saskaņā ar S. Boida Ītona teikto, "mēs esam mantinieki, kas mantojuši miljonu gadu laikā uzkrātās īpašības; lielākā daļa mūsu bioķīmijas un fizioloģijas ir pielāgota dzīves apstākļiem, kas pastāvēja pirms lauksaimniecības parādīšanās pirms aptuveni 10 000 gadu. Ģenētiski mūsu ķermeņi ir praktiski tādi paši, kādi tie bija paleolīta ēras beigās pirms aptuveni 20 000 gadu".Priekšstati par paleolīta uzturu nāk no evolūcijas bioloģijas. Iemesls šādai uzturam ir tas, ka dabiskajai atlasei bija pietiekami daudz laika, lai paleolīta cilvēku ķermeņi un vielmaiņa pierastu pie pārtikas, ko viņi tolaik varēja ēst. Taču 10 000 gadu laikā, kopš cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību, dabiskajai atlasei nebija pietiekami daudz laika, lai cilvēku ģenētika mainītos un pierastu pie jaunā uztura. Tas ir novedis pie dažām slimībām.
Vairāk nekā 70 % no dienas kopējā enerģijas daudzuma, ko patērē visi ASV iedzīvotāji, nāk no tādiem pārtikas produktiem kā piena produkti, graudaugi, rafinēts cukurs, rafinētas augu eļļas un alkohols, kurus paleolīta piekritēji apgalvo, ka paleolīta laikmetā netika ēsti. Tomēr ir pierādījumi, ka paleolīta sabiedrībās graudaugu produktus pārtikā varēja lietot vismaz jau pirms 23 000 gadu, vairāk nekā pirms 100 000 gadu un, iespējams, pat pirms 200 000 gadu. Tomēr Lorens Kordains (Loren Cordain) ir teicis, ka jaunie pierādījumi liecina, ka graudaugus tolaik netika ēsts daudz, un viņš ir arī teicis, ka jebkāda veida savvaļas zāles sēklu ēšanai ir nepieciešama tehnoloģija un apstrāde, lai pārtiku varētu ēst, un ka šādas tehnoloģijas pirms vairāk nekā 105 000 gadiem, iespējams, nebija.
Domstarpības
Domstarpības nav saistītas ar iepriekš aprakstīto fona vienprātību. Tās ir par to, cik labs ir paleolīta diētas risinājums šai problēmai. Runa ir arī par to, vai diētas pamatā esošais arguments ir pamatots.Ne visi piekrīt paleoētiskā uztura evolūcijas iemesliem. Kā uzskata Aleksandrs Strēle (Alexander Ströhle), Maike Voltersa (Maike Wolters) un Andreass Hāns (Andreas Hahn) no Hannoveres Universitātes Pārtikas zinātnes katedras, apgalvojums, ka cilvēka genoms attīstījās pleistocēnā (laika posmā no 1 808 000 līdz 11 550 gadiem), nav balstīts uz pareiziem uzskatiem par evolūciju. Viņi arī apgalvo, ka 10 000 gadu, iespējams, ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai cilvēki pielāgotos uzturam ar lauksaimniecībā audzētu pārtiku. Piemēram, alēles, kas palīdzēja cilvēkiem ēst pienu, Eiropā izplatījās tikai dažus tūkstošus gadu pēc tam, kad cilvēki sāka audzēt dzīvniekus. Ir arī pierādījumi, ka akmens laikmeta cilvēku uzturā, iespējams, ir bijušas rafinētas cietes un graudaugi, kas neietilpst paleolīta uzturā. Pētījumā 2010. gadā tika atklāts 30 000 gadu vecs mielzis, no kura tika izdalīti vairāku augu milti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir paleolīta diēta?
A: Paleolīta diēta, saukta arī par "alu cilvēka diētu", "akmens laikmeta diētu" vai "mednieku un vācēju diētu", ir mūsdienu ēšanas veids, kura pamatā ir savvaļas augi un dzīvnieki, ko cilvēki ēda paleolīta laikmetā. Tā neietver graudaugus, pākšaugus, piena produktus, sāli, rafinētu cukuru un pārstrādātas eļļas.
J: Cik ilgi ilga bija paleolīta ēra?
A: Paleolīta laikmets ilga aptuveni 2,5 miljonus gadu līdz aptuveni pirms 10 000 gadu, kad cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību.
J: Kādi pārtikas produkti veido lielāko daļu mūsdienu paleo diētas?
A.: Mūsdienu paleo diētas lielāko daļu veido gaļa, zivis, dārzeņi, augļi, saknes un rieksti.
J: Kas popularizēja paleo diētas mūsdienu versiju?
A: Moderno paleo diētas versiju pirmais popularizēja Valters L. Vegtlins (Walter L. Voegtlin) pagājušā gadsimta 70. gados.
J: Uz ko tā ir balstīta?
A: Paleolīta uztura pamatā ir ideja, ka mūsdienu cilvēki ir ģenētiski pielāgojušies tam, kā šajā periodā ēda viņu senči, un ka cilvēka ģenētika kopš tā laika nav daudz mainījusies, tāpēc labs ēšanas veids mūsdienās būtu līdzīgs tam, kā cilvēki ēda tolaik.
Vai ir veikti kādi pētījumi par uztura ietekmi uz veselību?
A: Jā, divi pētījumi ir pierādījuši, ka šāda veida ēšanas plāna ievērošana pozitīvi ietekmē cilvēku veselību.
J: Vai uztura speciālisti un antropologi to vērtē pretrunīgi?
A: Jā, daži apgalvo, ka, ja mednieku un vācēju sabiedrības necieta no noteiktām slimībām, tad tas bija tāpēc, ka viņi ēda mazāk kaloriju, vai citu iemeslu dēļ, un viņi apgalvo, ka, iespējams, cilvēki paleolīta laikmetā tā īsti neēda, tāpēc uztura speciālistu un antropologu vidū pastāv strīdi par šāda veida ēšanas plānu.
