Pandžnada (urdu: پنجند, nosaukums burtiski nozīmē "piecu upju sateka") ir upe reģionā Pendžābā, Pakistānā. Tā veidojas, secīgi saplūstot piecām klasiskajām Pendžabas upēm — Džhelumam, Čenabai, Ravi, Beasai un Sutledžai. Pēc šo upju saplūšanas apgabals pie Uč Šarifas tiek dēvēts par Pandžnādu (Panjnad).

Ģeogrāfija un plūsma

Džhelums un Ravi pievienojas Čenabai, bet Beasa (Beas) savukārt saplūst ar Sutledžu; tad Sutledža un Čenaba apvienotā straume turpinās kā Pandžnada. Apvienotā straume plūst uz dienvidrietumiem aptuveni 45 jūdzes (apmēram 70–75 km) un pie Mithankotas pievienojas Indas upei. Pēc šīs satekas tālākā upe tiek saukta par Indu, kas visbeidzot ietek Arābijas jūrā.

Nozīme un izmantošana

Pandžnada ir būtiska reģiona hidrologijai un lauksaimniecībai. Uz tās un tās tuvumā atrodas aizsprosti un regulācijas būves (piemēram, barāžas/galvenie aizsprosti), kas nodrošina ūdens novadīšanu un laistīšanas kanālus Pendžabas un Sindas provincēm. Šie kanāli ir svarīgi rīsu, pākšaugu un citu kultūru audzēšanai sausākajos apgabalos uz dienvidiem no Sutledžas un uz austrumiem no Indas upēm. Papildus praktiskajai nozīmei, Pandžnada ir arī vēsturiski un kulturāli nozīmīga. Reģions ap sastapšanos ar Indu (agrāk dēvētu arī par Satnādu — "septiņu upju sateka") ir saistīts ar mītiem un senām leģendām par upju tīklojumu Pendžābas un apkārtējo zemju attīstībā. Dažās hipotēzēs tikušas iekļautas arī senās Sarasvatī upes (saukta arī par Ghaggar-Hakra) pārmaiņas: tiek pieļauts, ka laika gaitā tās plūsma samazinājās vai mainījās zemes tektonisku pārveidojumu rezultātā, un tāpēc mūsdienu upju tīklojums izveidojās pakāpeniski.

Vides un reģionālās problēmas

Pandžnādas un Indas baseini saskaras ar vairākiem mūsdienīgiem izaicinājumiem: - ūdens sadale un plūsmas samazināšanās dēļ, ko ietekmē augsts lauksaimniecības pieprasījums un augstupju aizsprosti; - sezonālas svārstības un plūdu risks musonu periodā; - sāļuma un apūdeņošanas kvalitātes problēmas, kas var ietekmēt ražību un lauksaimniecības zemes lietojamību; - ietekme uz Indas deltās esošajām ekosistēmām, kad mazāks attece sasniedz jūru. Kopumā Pandžnada ir nozīmīgs ūdens resursu mezgls Dienvidāzijā — gan no lauksaimniecības, gan no hidroloģijas, vēstures un kultūras viedokļa. Tajā pašā laikā tās nākotne ir cieši saistīta ar starpvalstu ūdens pārvaldību, vietējo lauksaimniecības praksi un vides aizsardzības pasākumiem.