Nīderlandes politika
Nīderlandes politika ir netiešās demokrātijas politika. Tai ir konstitūcija un monarhija, kas darbojas konstitūcijas ietvaros. Demokrātisko struktūru nosaka parlaments (likumdevēja vara) un valdība (izpildvara). Valdība ir atkarīga no parlamenta uzticības, taču abi atzari nav stingri nodalīti (parlamentārā sistēma).
Parlaments tiek saukts par ģenerālpalātu (holandiešu: Staten-Generaal) un sastāv no divām palātām: apakšpalātas, tā sauktās otrās palātas (holandiešu: Tweede Kamer), ko var salīdzināt ar Pārstāvju palātu citās valstīs, un augšpalātas, tā sauktās pirmās palātas (holandiešu: Eerste Kamer), ko var salīdzināt ar Senātu citās valstīs un ko bieži sauc arī par Senātu.
Zemākā līmenī ir provinces, pašvaldības un ūdenssaimniecības pārvaldes.
Augstākā līmenī Nīderlande ir Beniluksa, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības, NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts.
Nīderlandes oficiālais nosaukums ir Nīderlandes Karaliste. To veido četras valstis: Nīderlande (Eiropas daļa) un trīs salu valstis Karību jūras reģionā: Aruba, Kirasao un Senmartēna. Trīs citām Karību jūras salām, kas pieder Nīderlandei, ir īpašas Nīderlandes pašvaldības statuss, tā sauktā Karību jūras Nīderlande.
Premjerministrs Marks Rute
Premjerministrs Marks Rute
Valdība
Pašreizējā valdība ir Trešais Rites kabinets, koalīcija, ko veido Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD, konservatīvi liberāla partija), Kristīgi demokrātiskā aicinājuma partija (CDA, kristīgi demokrātiska partija), Demokrāti 66 (D66, sociāli liberāla partija) un Kristīgā savienība (CU, ortodoksāla kristīgi demokrātiska partija).
2017. gada 26. oktobrī tika izveidots trešais Rites kabinets. Premjerministrs kopš 2010. gada ir VVD politiķis Marks Rute.
Valdība
Pašreizējā valdība ir Trešais Rites kabinets, koalīcija, kurā ietilpst Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD, konservatīvi liberāla partija), Kristīgi demokrātiskā aicinājuma partija (CDA, kristīgi demokrātiska partija), Demokrāti 66 (D66, sociāli liberāla partija) un Kristīgā savienība (CU, ortodoksāla kristīgi demokrātiska partija).
2017. gada 26. oktobrī tika izveidots trešais Rites kabinets. Premjerministrs kopš 2010. gada ir VVD politiķis Marks Rute.
Politiskās partijas
Parlamentā darbojas 14 politiskās partijas:
- 50+ - 50PLUS (holandiešu valodā: 50PLUS), partija, kas pievēršas vecāka gadagājuma cilvēku interesēm.
- CDA - Kristīgo demokrātu aicinājums (holandiešu: Christen-Democratisch Appèl), kristīgo demokrātu partija. Iepriekšējais premjerministrs Jans Peters Balkenende ir CDA biedrs.
- CU - Kristīgā savienība (holandiešu: ChristenUnie), ortodoksāla kristīgo demokrātu partija.
- D66 - Demokrāti 66 (nīderlandiešu: Democraten 66), sociāli liberāla partija, dibināta 1966. gadā.
- DENK - DENK (holandiešu: DENK), partija, kas orientēta uz pilsoņiem, kuri nav Rietumu pilsoņi.
- FvD - Demokrātijas forums (nīderlandiešu: Forum voor Democratie), partija, kas kritiski vērtē pašreizējo politisko situāciju.
- GL - Zaļā kreisā partija (nīderlandiešu: GroenLinks), kreisā partija, kas īpašu uzmanību pievērš videi.
- PvdA - Darba partija (nīderlandiešu: Partij van de Arbeid), sociāldemokrātiska partija.
- PvdD - Partija par dzīvniekiem (holandiešu: Partij voor de Dieren), partija par dzīvnieku tiesībām un pret globālo sasilšanu.
- PvdT - Partija par nākotni (holandiešu: Partij voor de Toekomst), partija, kas koncentrējas uz (vecāka gadagājuma) cilvēku interesēm. 50+ sekcija.
- PVV - Partija par brīvību (nīderlandiešu: Partij voor de Vrijheid), Gerta Vildersa dibināta populistiska partija.
- SGP - Reformētā politiskā partija (nīderlandiešu: Staatkundig Gereformeerde Partij), konservatīva kalvinistu partija.
- SP - Sociālistiskā partija (nīderlandiešu: Socialistische Partij), sociālistu partija.
- VVD - Tautas partija brīvībai un demokrātijai (nīderlandiešu: Volkspartij voor Vrijheid en Democratie), konservatīva liberāla partija. Pašreizējais premjerministrs Marks Rute ir VVD biedrs.
Parlamentā vairs nav:
- DS'70 - Demokrātiskie sociālisti '70 (nīderlandiešu: Democratisch Socialisten '70), bijusī mērenā sociāldemokrātu partija, kas atdalījās no PvdA.
- LPF - Pima Fortuina saraksts (nīderlandiešu: Lijst Pim Fortuyn), bijusī populistiskā partija, ko 2002. gadā dibināja noslepkavotais politiķis Pims Fortuins.
Politiskās partijas
Parlamentā darbojas 14 politiskās partijas:
- 50+ - 50PLUS (holandiešu valodā: 50PLUS), partija, kas pievēršas vecāka gadagājuma cilvēku interesēm.
- CDA - Kristīgo demokrātu aicinājums (holandiešu: Christen-Democratisch Appèl), kristīgo demokrātu partija. Iepriekšējais premjerministrs Jans Peters Balkenende ir CDA biedrs.
- CU - Kristīgā savienība (holandiešu: ChristenUnie), ortodoksāla kristīgi demokrātiska partija.
- D66 - Demokrāti 66 (nīderlandiešu: Democraten 66), sociāli liberāla partija, dibināta 1966. gadā.
- DENK - DENK (holandiešu: DENK), partija, kas orientēta uz pilsoņiem, kuri nav Rietumu pilsoņi.
- FvD - Demokrātijas forums (nīderlandiešu: Forum voor Democratie), partija, kas kritiski vērtē pašreizējo politisko situāciju.
- GL - Zaļā kreisā partija (nīderlandiešu: GroenLinks), kreisā partija, kas īpašu uzmanību pievērš videi.
- PvdA - Darba partija (nīderlandiešu: Partij van de Arbeid), sociāldemokrātiska partija.
- PvdD - Partija par dzīvniekiem (holandiešu: Partij voor de Dieren), partija par dzīvnieku tiesībām un pret globālo sasilšanu.
- PvdT - Partija par nākotni (holandiešu: Partij voor de Toekomst), partija, kas koncentrējas uz (vecāka gadagājuma) cilvēku interesēm. 50+ sekcija.
- PVV - Partija par brīvību (nīderlandiešu: Partij voor de Vrijheid), Gerta Vildersa dibināta populistiska partija.
- SGP - Reformētā politiskā partija (nīderlandiešu: Staatkundig Gereformeerde Partij), konservatīva kalvinistu partija.
- SP - Sociālistiskā partija (nīderlandiešu: Socialistische Partij), sociālistu partija.
- VVD - Tautas partija brīvībai un demokrātijai (nīderlandiešu: Volkspartij voor Vrijheid en Democratie), konservatīva liberāla partija. Pašreizējais premjerministrs Marks Rute ir VVD biedrs.
Parlamentā vairs nav:
- DS'70 - Demokrātiskie sociālisti '70 (nīderlandiešu: Democratisch Socialisten '70), bijusī mērenā sociāldemokrātu partija, kas atdalījās no PvdA.
- LPF - Pima Fortuina saraksts (nīderlandiešu: Lijst Pim Fortuyn), bijusī populistiskā partija, ko 2002. gadā dibināja noslepkavotais politiķis Pims Fortuins.
Politiskie līderi
Politiskie līderi kopš 2020. gada 3. maija, sakārtoti pēc vietu skaita parlamentā.
· .jpg)
Marks Rute -
Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD)
· .jpg)
Ģerts Vilderss -
Brīvības partija (PVV)
· .jpg)
Pīters Hērma -
Kristīgo demokrātu aicinājums (CDA)
· .jpg)
Rob Jetten -
Demokrāti 66 (D66)
· 
Jesse Klaver -
GreenLeft (GL)
· .jpg)
Lilian Marijnissen -
Sociālistu partija (SP)
· 
Lodeveiks Asčers -
Darba partija (PvdA)
· .jpg)
Ģerts-Jans Segerss -
ChristianUnion (CU)
· 
Estera Ouvēhanda -
Partija par dzīvniekiem (PvdD)
· .jpg
... -
50PLUS (50+)
· 
Kees van der Staaij -
Reformētā politiskā partija (SGP)
· 
Farid Azarkan -
DENK
· .jpg)
Thierry Baudet -
Demokrātijas forums (FvD)
· 
Henks Krols -
Partija nākotnei (PvdT)
Politiskie līderi
Politiskie līderi kopš 2020. gada 3. maija, sakārtoti pēc vietu skaita parlamentā.
· .jpg)
Marks Rute -
Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD)
· (1).jpg)
Ģerts Vilderss -
Brīvības partija (PVV)
· .jpg)
Pīters Hērma -
Kristīgo demokrātu aicinājums (CDA)
· (1).jpg)
Rob Jetten -
Demokrāti 66 (D66)
·
Jesse Klaver -
GreenLeft (GL)
· .jpg)
Lilian Marijnissen -
Sociālistu partija (SP)
·
Lodeveiks Asčers -
Darba partija (PvdA)
· (1).jpg)
Ģerts-Jans Segerss -
ChristianUnion (CU)
·
Estera Ouvēhanda -
Partija par dzīvniekiem (PvdD)
·
Kees van der Staaij -
Reformētā politiskā partija (SGP)
·
Farid Azarkan -
DENK
· .jpg)
Thierry Baudet -
Demokrātijas forums (FvD)
·
Henks Krols -
Partija nākotnei (PvdT)
Saistītās lapas
- Holandiešu kabinetu saraksts
- Otrā palāta (Nīderlande)
Saistītās lapas
- Holandiešu kabinetu saraksts
- Pārstāvju palāta (Nīderlande)
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Nīderlandes politiskā sistēma?
A: Nīderlandes politiskā sistēma ir netiešās demokrātijas sistēma. Tai ir konstitūcija un monarhija, kas darbojas konstitūcijas ietvaros. Demokrātisko struktūru nosaka parlaments (likumdevēja vara) un valdība (izpildvara).
J: Kādas ir abas parlamenta palātas Nīderlandē?
A: Nīderlandes parlamentu sauc par ģenerālpalātu (holandiešu: Staten-Generaal), un tas sastāv no divām palātām: apakšpalātas, tā sauktās otrās palātas (holandiešu: Tweede Kamer), ko var salīdzināt ar Pārstāvju palātu citās valstīs, un augšpalātas, tā sauktās pirmās palātas (holandiešu: Eerste Kamer), ko var salīdzināt ar Senātu citās valstīs un ko bieži sauc arī par Senātu.
Jautājums: Cik valstu veido Nīderlandes Karalisti?
A: Nīderlandes Karalisti veido četras valstis - pati Nīderlande (Eiropas daļa) un trīs salas Karību jūras reģionā - Aruba, Kirasao un Sentmartēna. Karību jūras reģionā ir vēl trīs citas salas, kurām ir īpašas Nīderlandei piederošas pašvaldības statuss, kas pazīstamas kā Karību jūras reģiona Nīderlande.
Jautājums: Vai likumdošanas un izpildvara ir nodalīta?
A: Nē, likumdevēja un izpildvara nav strikti nodalītas, bet drīzāk tās ir atkarīgas viena no otras uzticības, lai pienācīgi darbotos. Šāda veida parlamentārā sistēma ļauj abiem atzariem cieši sadarboties, vienlaikus saglabājot savas individuālās lomas.
J: Vai ir kādas reģionālās valdības zem valsts līmeņa?
A: Jā, zem valsts līmeņa ir provinces, pašvaldības un ūdenssaimniecības pārvaldes, kas veido reģionālās valdības.
J: Vai Nīderlandes valdība ir kādas starptautiskas organizācijas biedrs? A: Jā, Nīderlandes valdība ir Beniluksa, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības, NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle.
