Skons (maizīte) ir neliela, parasti apaļa vai trijstūra forma maizes vai konditorejas izstrādājuma šķirne. Tradicionāli maizes paveids tiek cepts uz režģa vai loksnes un pasniegts kā atsevišķs izstrādājums vai kopā ar tēju un kafiju. Skoni bieži dēvē arī par maizītēm vai smalkmaizītēm, un tie var būt gan saldi, gan sāļi.

Sastāvdaļas un pamata konsistence

Pamatsastāvdaļas parasti ir milti, taukviela (visbiežāk auksts sviests vai margarīns), cukurs, šķidrums (piens, biezpiens vai ūdens) un pacelšanās līdzeklis. Tradicionālos receptēs izmanto arī graudaugus — gatavo no kviešiem, miežiem vai auzu pārslām —, kā arī cepamā pulvera, lai masa paceltos un skoni kļūtu mīksti un poraini. Formas ziņā skons līdzinās Ziemeļamerikas cepumam (biscuit), taču receptes niansēs ir atšķirības.

Recepte — vienkāršs pamata skons (aptuveni 8–10 gab.)

Sastāvdaļas:

  • 400 g kviešu miltu
  • 2–3 ēdamkarotes cukura (pēc garšas)
  • 1 ēdamkarote cepamā pulvera
  • 1/2 tējkarotes sāls
  • 100 g auksta sviesta, sarīvēta vai sakapāta mazos gabaliņos
  • 250 ml piena vai maisījuma (piens + skābs krējums vai biezpiens)
  • 1 ola (pārsmērēšanai, pēc izvēles)

Pagatavošana:

  • Sajauc miltus, cukuru, cepamo pulveri un sāli. Iemaisi auksto sviestu, berzējot ar pirkstiem vai izmantojot kuteri, līdz maisījums atgādina rupjas drupatas.
  • Pievieno pienu un ātri samīca mīklu — svarīgi nemīcīt pārāk ilgi, lai saglabātu gaisīgu struktūru.
  • Izrullē mīklu apmēram 2–3 cm biezumā, izgriez skonus ar glāzi vai nazi. Sakārto uz cepamā papīra un pārsmērē ar sakultu olu, ja vēlies zeltainu virsmu.
  • Cepeškrāsnī 200–220 °C apmērā cep 12–18 minūtes, līdz skoni ir uzraduši un kļuvuši zeltaini brūni.

Veidi un pildījumi

Skoni ir ļoti daudzveidīgi. Bieži tos pievieno žāvētas vai svaigas ogas un augļus — piemēram, rozīnes, jāņogas vai dateles —, kā arī dažādus siera veidus (siers). Saldejās variācijās bieži izmanto dzērvenes, šokolādes skaidiņas vai riekstus. Sāļajos skonos populāri ir pielikt žāvētus tomātus, garšaugus vai sieru — tie labi sader ar zupām un salātiem.

Reģionālās atšķirības: Britu salās skoni ir ļoti dažādi—no smalkiem, saldajiem «afternoon tea» skoniem, kas pasniegti ar džemu un clotted cream, līdz rupjākām lauku versijām. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs bieži sastopami maigāki un saldāki cepumu tipa izstrādājumi.

Vēsture

Skonu vēsture saistīta ar Skotiju un Ziemeļangliju; vārds “scone” var nākt no skotu vai angļu izcelsmes vārdiem un literatūras avoti to piemin jau 16.–17. gadsimtā. Sākotnēji tie bija vienkārši, no rupjiem miltiem taisīti izstrādājumi, kas ar laiku kļuva smalkāki un piepildīti ar dažādiem papildinājumiem. Tradīcija pasniegt skonus kopā ar tēju kļuva īpaši populāra 19. gadsimtā.

Uzglabāšana un pasniegšana

Skoni ir vislabāk baudāmi tikko izcepti un vēl silti, bieži kopā ar kausētu sviestu, džemu vai clotted cream. Ja jāuzglabā, liek hermētiskā traukā līdz 1–2 dienām istabas temperatūrā vai sasaldē vairākām nedēļām. Pirms pasniegšanas var īsi uzsildīt krāsnī vai mikroviļņu krāsnī, lai atjaunotu svaigumu.

Padomi labam rezultātam

  • Izmanto aukstu sviestu — tas nodrošina slāņaināku tekstūru.
  • Nemīci mīklu par ilgu; pārāk intensīva mīcīšana padara skonus cietus.
  • Skonus var griezt gan apaļā, gan trijstūra formā; trijstūra variants ir biežāk sastopams Britu salās.
  • Pielāgo cepšanas laiku atkarībā no skona biezuma un krāsns — labāk pārbaudīt ievērojot zeltainu virsmu un stingru apakšu.

Kopsavilkums: Skons ir daudzpusīgs un ātri pagatavojams izstrādājums ar bagātīgu reģionālo tradīciju kopumu — tos var pielāgot gan saldiem, gan sāļiem ēdieniem, un tie lieliski der kā tējas vai kafijas cienasts.