Nāve (tēls)

Indoeiropiešu mitoloģija

Sengrieķu valoda

Sengrieķi uzskatīja, ka nāve ir laba. Viņš bieži tiek attēlots kā bārdains, spārnots vīrs vai jauns, spārnots zēns. Nāve jeb Thanatos ir pretstats Dzīvībai. Nāve tiek attēlota kā vīrietis, bet dzīvība - kā sieviete. Viņš ir miega dieva Hipnosa dvīņubrālis.Viņš ir aprakstīts kā maigs, viņš pavada mirušos uz apakšpasauli, Hadesu.Pēc tam viņš nodod mirušos Hāronam, kurš vada laivu, ar kuru mirušos pa Stīksas upi nogādā uz apakšpasauli. Thanatosa māsas Keres bija vardarbīgas nāves gari, tās bija saistītas ar nāves gadījumiem kaujās, slimībās, nelaimes gadījumos un slepkavībās. Tās tika attēlotas kā ļaunās, tās barojās ar mirušā ķermeni pēc tam, kad dvēsele tika aizvesta uz Hādi. Viņiem bija ilkņi, nagi, un tie bija tērpušies asiņainos dārgakmeņos.

Ķeltu

Velsieši nāvi attēloja kā Angeu, bet bretoniešiem tā bija Ankou, viņi bija viens un tas pats. Viņš parādījās kā vīrs melnā tērpā, dažkārt ar izkapti, braucot ar ratiņiem, uz kuriem viņš veda mirušos.

Polija

Polijā nāves jeb Śmierć izskats ir līdzīgs mūsdienīgajam Grim Reaper, taču melnā tērpa vietā viņš valkā baltu tērpu.

Baltic

Lietuvieši nāvi sauc par Giltinu, no vārda gelti (dzelt). Giltīne tika attēlota kā veca, neglīta sieviete ar garu zilu degunu un indīgu mēli. Leģenda vēsta, ka Giltīne bijusi jauna, skaista un komunikabla, līdz septiņus gadus bijusi iesprostota zārkā. Nāves dieviete bija dzīves un likteņa dievietes Laimas māsa, simbolizējot attiecības starp sākumu un beigām.

Pēc tam lietuvieši pieņēma klasisko Grim Reaper ar melnu apmetni un izkapti.

Hindu teksti

Hinduisma tekstos nāves valdnieks tiek saukts par Jamu. Jama jāj uz melna bifeļa un nes virvi, lai aizvestu mirušos uz savu cietumu. Pastāv daudz žņaudzēju, kas ir viņa aģenti. Tos sauc par Jamadutiem. Tur viss labais un sliktais cilvēks tiek glabāts sava veida arhīvā. Tad Jama izņem ierakstus un izlemj, kur dvēsele tiks ievietota nākamajā dzīvē saskaņā ar hinduisma reinkarnāciju. Jama ir minēts arī Mahabharatā kā filozofs un Brahmaņa pielūdzējs.

Thanatos nāves dievs sengrieķu mitoloģijā.

Japāņu mitoloģija

Kojiki grāmatā Izanami pēc uguns dieva Kagu-tsuchi dzemdībām mirst no tā uguns radītām brūcēm un nonāk mūžīgās nakts valstībā, ko sauc par Jomi-no-kuni (apakšpasauli), uz kuru dodas dievi un uz kuru dodas viņas vīrs Izanagi, neveiksmīgi mēģinot viņu atgūt. Viņš atklāj, ka viņa sieva vairs nav tik skaista, un pēc tam īsā strīdā starp viņiem viņa apsolās katru dienu atņemt tūkstoš dzīvību, kas nozīmē viņas kā nāves dievietes stāvokli.

Pastāv arī nāves dievi šinigami (死神), kas ir tuvāki Rietumu tradīcijai par Nāves pļāvēju; lai gan tie ir izplatīti mūsdienu japāņu mākslā un daiļliteratūrā, tradicionālajā mitoloģijā tie būtībā nebija sastopami.

In Ābrahāma reliģijās

Memitim

Memitim ir Bībeles eņģeļu tips, kas saistīts ar cilvēku nāvi. Vārds ir no ebreju valodas ממיתים (angļu: Killers). Tie ir minēti, lai nogalinātu cilvēkus, kurus viņu sargeņģelis sargs vairs neaizsargā. Bībeles pētnieku vidū ir diskusijas par Memitim būtību, taču tiek pieņemts, ka, kā aprakstīts Ījaba 33:22, viņi ir sava veida slepkavas.

Jūdaisms

Forma un funkcijas

Saskaņā ar Midrash, nāves eņģeli Dievs radīja pirmajā radīšanas dienā. Viņam ir divpadsmit spārni. "Pār visiem cilvēkiem Es tev esmu atdevis varu," sacīja Dievs Nāves eņģelim, "tikai ne pār šo, kas ar Bauslības palīdzību ir saņēmis brīvību no nāves." Tas saka, ka Nāves eņģelim ir pilnas acis. Nāves brīdī viņš stāv virs mirstošā un gaida, kad cilvēks viņu ieraudzīs. Kad mirstošais beidzot viņu ierauga, viņš iemet mirstošajam mutē žults pilienu, un tas viņu galu galā nogalina Izteiciens "nobaudīt nāves garšu" radās no domas, ka nāvi izraisa žults piliens.

Nāve un sātans

Nāves eņģelim, kuru daži identificē ar sātanu, uzreiz pēc radīšanas ir strīds ar Dievu par Mesijas gaismu. Kad Ieva pieskārās atziņas kokam, nāves eņģelis uzrunāja viņu, un viņa nodomāja: "Tagad es miršu, un Dievs radīs Ādamam citu sievu." Un, kad Ieva pieskārās atziņas kokam, nāves eņģelis uzrunāja viņu. Arī Ādams runāja ar nāves eņģeli. Nāves eņģelis sēž mirušo priekšā. Kad Ābrahāms sēroja par Sāru, viņam parādījās eņģelis, kas izskaidro, kāpēc "Ābrahāms piecēlās no nāves priekšā". Samaēls teica Sārai, ka Ābrahāms ir upurējis Īzāku, neskatoties uz viņa vaimanāšanu, un Sāra nomira šausmās un bēdās. visbiežāk ar eņģeli bija darīšana Mozum. Kora pretošanās laikā Mozus viņu redzēja.

Kristietība

Kristietībā, vispirms nebija būtne nāvei, jo Dievs augšāmcēlās Jēzu un var nogalināt cilvēkus. Tad Vēstules ebrejiem autors paziņoja, ka sātanam ir vara kontrolēt nāvi. Viens no viņiem uzskatīja, ka Dēls ar savu nāvi nogalināja sātanu un ar savu augšāmcelšanos atdzīvināja sātanu.

Tiek uzskatīts arī, ka pirmā Zvēra galva Atklāsmes grāmatā ir Sātana augšāmcelšanās.

Islāms

Islāmā ir nāves eņģelis, kas ir vairāk pazīstams ar nosaukumu Death Archangel, kura vārds ir Azrael. Korānā viņš nav minēts ar savu vārdu, bet gan ar nosaukumu Mal'akkh al Mut (Nāves eņģelis). Viņš ir aprakstīts arī vecajos ebreju tekstos kā Azrael, nāves eņģelis. Arī agrīnajos kristiešu tekstos viņš minēts kā Azrael.

Karlosa Švābes (Carlos Schwabe) La mort du fossoyeur (Kaprača nāve)


Zīmējums par nāvi, kas nes holēru, žurnālā Le Petit Journal


Viduslaiku glezna, kurā attēlota nāve, spēlējot šahu, no Tēbijas baznīcas Zviedrijā