GRU — Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde: vēsture, struktūra, funkcijas
GRU ir Krievijas Federācijas (agrāk - Padomju Savienības Sarkanās armijas) militārās izlūkošanas dienests.
"GRU" ir krievu akronīma ГРУ angļu valodas versija, kas nozīmē Galvenā izlūkošanas pārvalde.
GRU ir Krievijas lielākā ārējās izlūkošanas aģentūra. 1997. gadā tai ārvalstīs bija sešas reizes vairāk aģentu nekā SVR (SVR ir KGB ārējo operāciju direktorāta pēctecis). GRU 1997. gadā komandēja 25 000 specnaza karavīru.
Vēsture un attīstība
GRU izcelsme meklējama revolucionārajā un pēcrevolucionārajā periodā – militārā izlūkošana Krievijā pastāvēja kopš Pirmā pasaules kara un tika institucionalizēta pēc 1917. gada. Padomju laikos GRU kļuva par galveno militārās izlūkošanas struktūru, kas darbojās paralēli politiskajām drošības iestādēm (piem., KGB). Pēc PSRS sabrukuma GRU saglabāja savu lomu un formāli turpināja darbību arī Krievijas Federācijā, taču piedzīvoja reorganizācijas un budžeta/struktūras pārkārtojumus.
Organizatoriskā struktūra
GRU parasti tiek izvietota kā Militārās pārvaldes (Ministrijas) sastāvdaļa un par tās darbību formāli atbild Ģenerālštābs un Krievijas Aizsardzības ministrija. Struktūra ietver dažādas pārvaldes un nodaļas, tostarp:
- Ārējās izlūkošanas nodaļas — cilvēku izlūkošana (HUMINT) un aģentu tīkli.
- Tehniskās izlūkošanas un SIGINT — signālu izlūkošana, elektroniskā izlūkošana un tehnoloģiju lietošanas jomas.
- Speciālo operāciju spēki (Spetsnaz) — militārās diversijas, izlūkošana uzbrukumu zonās un īpašas darbības.
- Kiber- un informācijas operāciju vienības — kiberuzbrukumi, informācijas operācijas un psiholoģiskās operācijas.
- Analīzes un plānošanas nodaļas — izlūkošanas informācijas apstrāde, novērtējumi un Ziņojumi vadībai.
Galvenās funkcijas un uzdevumi
GRU pilda vairākas būtiskas funkcijas, kas raksturo militāro izlūkošanu:
- Politiskā un stratēģiskā izlūkošana — informācijas vākšana par ārvalstu bruņoto spēku plāniem, politiku un militāro kapacitāti.
- Taktiskā un operatīvā izlūkošana — informācija, kas nepieciešama konkrētām militārām operācijām un lēmumu pieņemšanai kaujas laukā.
- Elektroniskā un signālu izlūkošana (SIGINT) — komunikāciju, radarus un citus elektroniskos signālus uztverošas un analizējošas sistēmas.
- Speciālās operācijas un sabotāža — īpašas militāras darbības, diversijas un mērķu likvidēšana ārvalstīs vai konfliktu zonās.
- Kiberizlūkošana un hibrīdkarš — kiberuzbrukumi, datu noplūdes, dezinformācijas kampaņas un citas hibrīdpazīmes.
Sadarbība un konkurence ar citām aģentūrām
Krievijā GRU darbībai paralēli pastāv arī citas drošības un izlūkošanas institūcijas, piemēram, KGB pēcteči vai ārējās izlūkošanas dienests SVR. Attiecības starp šīm struktūrām reizēm ir gan sadarbības, gan konkurences rakstura — atbildības jomas var pārklāties, bet ilgstoša informācijas apmaiņa ir ierasta militārajā un valsts drošības līmenī.
Publiski zināmi gadījumi un kritika
GRU darbība sabiedrībā un starptautiskajā presē bieži tiek saistīta ar spiegošanu, kiberuzbrukumiem un slepenas operācijas. Daudzi incidenti, kuros publiski tiek minēta GRU saistība, ir izraisījuši starptautisku nosodījumu un sankcijas. Ir jāpiemin, ka daudzas apsūdzības pret valsts izlūkošanas dienestiem tiek virzītas pēc tiesiskām vai privātām izmeklēšanām, un tiešas publiskas informācijas par iekšējiem procesiem parasti ir maz dēļ noslēpumainības un valsts drošības apsvērumiem.
Mūsdienu loma un izaicinājumi
21. gadsimta vidū GRU uzdevumi paplašinājušies, iekļaujot kiberizlūkošanu, modernu elektronisko ierīču izmantošanu un plašāku iesaisti politiskajos un informācijas konfliktos (hibrīdkarš). Galvenie izaicinājumi ir tehnoloģiju attīstība, starptautiskās kontroles mehānismi, pretizlūkošana un piekļuves ierobežojumi, kā arī starptautiskas sankcijas un reputācijas riski.
Uzraudzība, likumdošana un atklātība
Kā ar daudzām izlūkošanas dienestiem, GRU darbība tiek stipri ierobežota no publiskas kontroles viedokļa. Likumdošana un civilā uzraudzība Krievijā atšķiras no daudzām rietumu valstīm, un daudzas GRU aktivitātes tiek uzturētas kā valsts noslēpums.
Apkopojot — GRU ir vēsturiska un ietekmīga Krievijas militārā izlūkošanas iestāde, kas darbojas plašā spektrā no tradicionālās militārās izlūkošanas līdz mūsdienu kiber- un informācijas operācijām. Publiski pieejamā informācija par tās darbību bieži ir daļēja, tāpēc detalizētāka bilde prasa piesardzīgu un kritisku informācijas izvērtēšanu.
GRU oficiālā emblēma (līdz 2009. gadam) ar iegravētu devīzi: "Dzimtenes diženums tavos krāšņajos darbos".
Vēsture
GRU pirmā priekštece postpadomju Krievijā tika izveidota 1918. gada 21. oktobrī ar Leona Trockā, kurš tolaik bija Sarkanās armijas civilais pārraugs, gādību. Sākotnēji tā bija pazīstama kā Reģistrācijas pārvalde (Registrupravlenie jeb RU). Savā GRU agrīno darbības gadu vēsturē Raimond W. Leonard raksta:
"Sākotnēji izveidotais Reģistrācijas departaments nebija tieši pakļauts Sarkanās armijas ģenerālštābam... 1921. gadā... tā tika paaugstināta par Sarkanās armijas štāba Otro (izlūkošanas) pārvaldi.
Tās uzdevums bija nodarboties ar visu militāro izlūkošanu, jo īpaši ar militāras vai politiskas nozīmes izlūkdatu vākšanu no avotiem ārpus Padomju Savienības. GRU darbojās rezidences visā pasaulē. Viņi nodarbojās ar SIGINT (signālu izlūkošanu) Kubā un visās bijušā padomju bloka valstīs, īpaši Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
GRU padomju valdībā bija labi pazīstama ar savu stingro neatkarību no konkurējošām "iekšējās izlūkošanas organizācijām", piemēram, NKVD un KGB. GRU izveides laikā Ļeņins sadusmoja Čeku (KGB priekšteci), pavēlot tai neiejaukties GRU darbībā. Tomēr 1919. gadā Čeka iefiltrējās GRU. Tas aizsāka sīvu sāncensību starp abām aģentūrām, kuras abas nodarbojās ar spiegošanu. Šī sāncensība bija vēl sīvāka nekā starp FIB un CIP.
GRU pastāvēšana padomju laikā netika publiskota. Dokumenti par to Rietumos kļuva pieejami 20. gadsimta 20. gadu beigās, un tā tika pieminēta pirmā OGPU pārbēdzēja Georga Agabekova 1931. gada memuāros. Valters Krivickis, augstākais Sarkanās armijas izlūkdienesta virsnieks, kurš jebkad bija pārbēdzis, to detalizēti aprakstīja savā 1939. gada autobiogrāfijā (Es biju Staļina aģents).
Tas kļuva plaši pazīstams Krievijā un Rietumos perestroikas laikā. "Viktors Suvorovs" (Vladimirs Rezuns), GRU aģents, kurš 1978. gadā pārbēga uz Lielbritāniju, rakstīja par savu pieredzi padomju militārajos un izlūkdienestos. Pēc Suvorova teiktā, pat KPSS ģenerālsekretārs nevarēja iekļūt GRU galvenajā mītnē, neejot cauri drošības pārbaudei.
GRU joprojām ir ļoti nozīmīga Krievijas Federācijas izlūkdienestu daļa, jo īpaši tāpēc, ka tā nekad netika sadalīta kā KGB. KGB tika likvidēta pēc tam, kad 1991. gadā palīdzēja neveiksmīgajam apvērsumam pret toreizējo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu. Kopš tā laika tā ir sadalīta Ārējās izlūkošanas dienestā (SVR) un Federālajā drošības dienestā (FSB).
GRU oficiāli likvidēja 1992. gada 7. maijā. Tā turpina darboties kā Krievijas Bruņoto spēku Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē GRU?
A: GRU ir krievu akronīma ГРУ angļu valodas versija, kas nozīmē Galvenā izlūkošanas pārvalde.
J: Kas ir GRU?
A: GRU ir Krievijas Federācijas, agrāk Padomju Savienības Sarkanās armijas, militārās izlūkošanas dienests.
J: Kāda ir GRU loma?
A: GRU ir Krievijas lielākā ārējās izlūkošanas aģentūra, kuras uzdevums ir vākt izlūkdatus ārvalstīs.
Jautājums: Cik aģentu GRU bija ārvalstīs 1997. gadā?
A.: 1997. gadā GRU ārvalstīs bija sešas reizes vairāk aģentu nekā SVR (KGB ārējo operāciju direktorāta pēctecis).
J: Kāda ir atšķirība starp GRU un SVR?
A: GRU ir militārā izlūkošanas aģentūra, bet SVR ir civilā izlūkošanas aģentūra.
Jautājums: Cik daudz Spetsnaz karavīru 1997. gadā bija GRU pakļautībā?
A: 1997. gadā GRU komandēja 25 000 Spetsnaz ("speciālo") karavīru.
J: Kāda ir GRU Spetsnaz karaspēka nozīme?
A: Spetsnaz ir augsti apmācīti speciālo spēku karavīri, kurus GRU izmanto slepenām operācijām un izlūkdatu vākšanai.
