Hell Creek formācija — Ziemeļamerikas krīta fosilijas un K–Pg robeža

Hell Creek — Ziemeļamerikas slavenā krīta fosiliju vieta ar izteiktu K–Pg robežu: dinozauri, krokodili, zīdītāji un pasaules klases fosiliju kolekcijas.

Hell Creek formācija ir labi izpētīta iežu virkne, kurā saglabājušās daudzas nozīmīgas fosilijas, īpaši dinozauru atliekas. Šie slāņi pārsvarā pieder pie augšējās krītas (Maastrichtas vecuma) nogulumiem un vietām ietver pāreju uz paleocēna (Puercana paleogēnā) slāņiem. Formācija dokumentē laika posmu apmēram pirms 68–65 miljoniem gadu, tostarp K–Pg (agrāk K–T) robežu, kas atzīmē krīta un cenozoja laikmetu pāreju un masveida izmiršanu.

Nosaukums cēlies no Hell Creek, kas atrodas netālu no Džordānas, Montānas štatā. Veidojums pārklāj daļas Montānas, Ziemeļdakotas, Dienviddakotas un Vaiomingas teritorijas, un tā biezums vietām sasniedz vairākus desmitus līdz simtiem metru atkarībā no loka un erozijas pakāpes.

Ģeoloģija un nogulumslāņi

Hell Creek galvenokārt sastāv no saldūdens un sālsūdens nogulumiem: māli, dūņiem un smilšakmeņiem, kas nogulsnējušies upju kanālos, palienes nogulumos un deltās, kā arī vietām kūdras tipa purvu nogulumos. Šie nogulumi veidojušies gar Rietumu iekšzemes jūras baseina zemo austrumu malu un atspoguļo mainīgas fluvio-deltālās un palieņu vides—straumju kanālu, pļavu, purvu un lagūnu—apstākļus.

Paleoklimats un biotopi

Rekonstrukcijas liecina, ka klimats šajā reģionā bija mēreni silts līdz subtropisks, bez ilgstošām ziemas sala periodiem. Krokodilu un citu termofilu musu klātbūtne norāda uz salīdzinoši siltu, mitru vidi ar bagātīgu upju un stāvošu ūdeni. Vegetācija bija dažāda — koku un krūmu meži, papardes, pārtraukumi ar zālāju tipa kopām un aizsprostošanas purvi — par to liecina flora, sēklas un putekšņu (pollen) reģistri.

Krīta–paleogēna (K–Pg) robeža

Hell Creek ir īpaši svarīga, jo tajā labi saglabājusies slavenā, irīdiju bagātinātā plāna slāņa josla, kas atzīmē K–Pg robežu. Šis slānis (vietām saukts arī par “tūksni”) satur paaugstinātu irīdija daudzumu, smalki sadalītas stikla mikrosfēras (sferulas) un dažkārt šoka minerālus, kas saistīti ar lielā asteroīda ietekmi (Chicxulub) un plašiem ugunsgrēkiem. Šī robeža parasti atrodas formācijas augšējos slāņos un reizēm arī tās iekšienē, netālu no robežas ar virs tā esošo Fort Union veidojumu.

Fosilijas un paleobiodaiversitāte

Hell Creek sniedz bagātīgu un daudzveidīgu fosiliju komplektu, kas dokumentē pēdējos krīta faunas posmus. Atrastās atliekas ietver:

• lielus dinozaurus — tostarp ikoniskus veidus kā Tyrannosaurus rex un Triceratops, kā arī lambeosaurīdus (piem., Edmontosaurus) un bruņotus ceratokcipitātus;
• citādas rāpuļgrupas — bruņurupuči, krokodilomorfie formas (krokodila radinieki) un skvamāti (čūskas un ķirzakas);
• bagātīgas abinieku (kurkuļu un salamandru) un zivju faunas atliekas, tostarp garu (gar) un citu sālūdens/saldūdens sugas;
• smalkākas faunas grupas — zīdītāji (multituberkulāti, multituberkulāti, dažādi metateriāni un eiteriāni), putni un bezmugurkaulnieki;
• plaša flora — nospiedumi, sēklas, putekšņi un kokmateriālu atliekas, kas palīdz rekonstruēt krīta beigās valdošo vidi.

Šo fosiliju skaits un saglabāšanās kvalitāte ļauj pētniekiem izsekot pēdējo dinozauru populāciju struktūru, barības saites un to, kā vidi ietekmēja asteroīda trieciens un sekojošās ekoloģiskās pārmaiņas.

Pētījumi un nozīme

Hell Creek ir viens no svarīgākajiem reģioniem pasaulē, kurā pēta K–Pg izmiršanu un pāreju uz paleocēnu. Formācijas slāņi un tajos atrodamās liecības parāda straujas faunas pārmaiņas, izzušanu no neavisko dinozauru puses un pēc tam notiekošu atgūšanos citu grupu līmenī. Papildus tam K–Pg slāņa fiziskās un ķīmiskās īpašības (irīdijs, sferulas, šoka minerāli) ir plaši lietotas, lai sasaistītu vietējās izmaiņas ar globālu impakta notikumu.

Pētniecība un muzeji

Pasaulē lielākā Hell Creek fosiliju kolekcija ir izvietota un izstādīta Rokiju muzejā Bozemanā, Montānas štatā. Izstādītie eksemplāri un daļa datu radušies Hell Creek projekta ietvaros, kas ir sadarbība starp muzeju, Montānas štata universitāti, Kalifornijas Universitāti Berklijā, Ziemeļdakotas Universitāti un Ziemeļkarolīnas Universitāti. Projekts tika uzsākts 1998. gadā un turpina sniegt jaunus atradumus un analīzes, kas papildina mūsu izpratni par krīta beigām un cenozoja sākumu.

Praktiska informācija un saglabāšana

Hell Creek nogulumi ir pakļauti erozijai un lauku darbu ietekmēm; fosiliju atrašana bieži notiek garnadža atsegumos upju nogāzēs un lauksaimniecības zemes griežos. Atrastos paraugus parasti dokumentē, saglabā un analizē zinātniskās institūcijas, jo tie sniedz nenovērtējamu informāciju par Zemes vēstures pārmaiņu momentu. Pētījumi no Hell Creek turpina būt centrālie jautājumam par to, kā un kāpēc izdzisa liela daļa dzīvības formu pirms ~66 miljoniem gadu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Hell Creek veidojums?

J: No kurienes cēlies nosaukums?

J: Kāda veida nogulumi veido šo veidojumu?

Kāds klimats pastāvēja šajā laikā?

J: Kur var atrast fosilijas no šī veidojuma?

J: Kas ir iesaistīts šo fosiliju vākšanā?

J: Kādi dzīvnieki ir atklāti šajā veidojumā?

Meklēt pēc burta