1971. gada Indopakistānas karš
1971. gada Indijas un Pakistānas karš bija militārs konflikts starp Indiju un Pakistānu. Tas ilga tikai 13 dienas un tiek uzskatīts par vienu no īsākajiem kariem vēsturē.
Kara laikā Indijas un Pakistānas spēki cīnījās austrumu un rietumu frontēs. Karš faktiski beidzās pēc tam, kad 1971. gada 16. decembrī Pakistānas bruņoto spēku Austrumu pavēlniecība parakstīja 1971. gada kapitulācijas dokumentu. Pēc kapitulācijas Austrumu Pakistāna atdalījās kā neatkarīga Bangladešas valsts. Aptuveni 97 368 Rietumpakistānas iedzīvotājus, kas atradās Austrumu Pakistānā tās neatkarības pasludināšanas laikā, tostarp aptuveni 79 700 Pakistānas armijas karavīru un paramilitāro spēku karavīru un 12 500 civiliedzīvotāju, Indija saņēma gūstā kā karagūstekņus.
Rietumu un padomju iesaistīšanās
Padomju Savienība nostājās Bangladešas pusē un kara laikā atbalstīja Indijas armiju un Mukti Bahini. Padomju Savienība uzskatīja, ka Bangladešas neatkarība vājinās tās konkurentu - ASV un Ķīnas - pozīcijas. PSRS deva Indijai garantijas, ka gadījumā, ja radīsies konfrontācija ar ASV vai Ķīnu, tā veiks pretpasākumus. Šis apliecinājums tika iekļauts 1971. gada augustā parakstītajā Indijas un Padomju Savienības draudzības līgumā.
Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja Pakistānu politiski un ar piegādēm. Prezidents Ričards Niksons un viņa valsts sekretārs Henrijs Kisindžers baidījās no Padomju Savienības ekspansijas Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Pakistāna bija cieša Ķīnas Tautas Republikas sabiedrotā, ar kuru Niksons bija risinājis sarunas par tuvināšanos. Niksons 1972. gada februārī plānoja apmeklēt Ķīnu. Niksons baidījās, ka Indijas iebrukums Rietumpakistānā ļautu Padomju Savienībai kontrolēt šo reģionu. Tas nopietni iedragātu Amerikas Savienoto Valstu pozīcijas pasaulē un Amerikas jaunā klusējošā sabiedrotā - Ķīnas - pozīcijas reģionā. Lai pierādītu Ķīnai ASV kā sabiedrotā bona fides, Niksons nosūtīja Pakistānai militārās piegādes, novirzot tās caur Jordāniju un Irānu, vienlaikus mudinot Ķīnu palielināt ieroču piegādes Pakistānai. Niksona administrācija arī ignorēja saņemtos ziņojumus par Pakistānas armijas "genocīda" darbībām Austrumu Pakistānā, jo īpaši Blood telegrammu. Tas izraisīja plašu kritiku un nosodījumu gan Kongresā, gan starptautiskajā presē. Amerikas Savienotās Valstis ANO Drošības padomē iesniedza rezolūciju, kurā aicināja Indiju un Pakistānu izbeigt uguni un izvest bruņotos spēkus. Padomju Savienība to uzlika veto. Turpmākajās dienās Niksons un Kisindžers centās panākt, lai Indija atkāpjas, bet viņiem tas neizdevās.
Prezidents Niksons lūdza Irānu un Jordāniju nosūtīt savus iznīcinātājus F-86, F-104 un F-5, lai palīdzētu Pakistānai.
Kad Pakistānas sakāve austrumu sektorā šķita droša, Niksons Bengālijas līcī izvietoja lidmašīnu bāzes kaujas grupu, ko vadīja lidmašīnu bāzes kuģis "USS Enterprise". Enterprise un tā eskorta kuģi ieradās 1971. gada 11. decembrī. Saskaņā ar Krievijas dokumentālo filmu Apvienotā Karaliste nosūtīja uz līci lidmašīnu bāzes kaujas grupu, ko vadīja lidmašīnu bāzes kuģis HMS Eagle.
6. decembrī un 13. decembrī Padomju flote no Vladivostokas nosūtīja divas ar kodolraķetēm bruņotas kreiseru un iznīcinātāju grupas un zemūdeni, kas no 1971. gada 18. decembra līdz 1972. gada 7. janvārim pavadīja ASV 74. operatīvo grupu Indijas okeānā. Padomju Savienībai bija arī kodolzemūdene, kas palīdzēja novērst draudus, ko Indijas okeānā radīja USS Enterprise operatīvā grupa.
Asins telegramma
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 1971. gada Indijas un Pakistānas karš?
A: 1971. gada Indopakistānas karš bija militārs konflikts starp Indiju un Pakistānu.
J: Cik ilgi ilga bija šī kara darbība?
A: Karš ilga tikai 13 dienas.
J: Kur Indijas un Pakistānas spēki karoja kara laikā?
A: Indijas un Pakistānas spēki karoja austrumu un rietumu frontēs.
J: Kad karš faktiski beidzās?
A: Karš faktiski beidzās pēc tam, kad Pakistānas bruņoto spēku Austrumu pavēlniecība 1971. gada 16. decembrī parakstīja 1971. gada kapitulācijas dokumentu.
J: Kas notika pēc kapitulācijas?
A.: Pēc kapitulācijas Austrumu Pakistāna atdalījās kā neatkarīga Bangladešas valsts.
Jautājums: Cik daudz Rietumpakistānas iedzīvotājus Indija saņēma gūstā kā karagūstekņus?
A.: Aptuveni 97 368 rietumpakistānieši, kas atradās Austrumu Pakistānā tās neatkarības pasludināšanas laikā, tostarp aptuveni 79 700 Pakistānas armijas karavīru un paramilitāro spēku karavīru un 12 500 civiliedzīvotāju, tika Indijas sagūstīti kā kara gūstekņi.
Vai 1971. gada Indijas un Pakistānas karš tiek uzskatīts par vienu no īsākajiem kariem vēsturē?
A: Jā, 1971. gada Indijas un Pakistānas karš tiek uzskatīts par vienu no īsākajiem kariem vēsturē.
