Ebreji: Dieva izredzētā tauta un tikkun olam jūdaismā
Ebreji: Dieva izredzētā tauta un tikkun olam jūdaismā — uzzini, kā ebreji kā Dieva partneri strādā pasaules labošanā, mierā, taisnībā un cilvēku cieņas veicināšanā.
Ebreju ticība par ebrejiem kā izredzēto tautu nozīmē, ka ebreji uzskata sevi par īpašu Dieva partnerību kopienu, ar kuru Dievs ir noslēdzis līgumu. Šī ticība balstās Bībeles stāstos par Avramu (Abraamu), Mozu un citiem patriarhiem, kā arī uz Dieva atklāsmi Tora (Mīšanas likumu) formā. Izredzētība tradicionāli tiek saprasta ne kā priekšrocība pār citiem cilvēkiem, bet kā atbildība — pildīt baušļus (mitzvot), rūpēties par taisnīgumu un celt pasaules morālo līmeni.
Izredzētība un līgums
Jūdaismā ideja par "izredzētību" saistās ar derību (līgumu) starp Dievu un Israēla tautu. Šis līgums, saskaņā ar tradīciju, dod ebrejiem īpašas saistības: īstenot ētiskos un rituālos principus, mācīt citus par Dieva gribu un kalpot kā piemērs monoteisma un taisnīguma jomā. Pravieši Vecajā Derībā atkārtoti uzsvēra, ka Izredzētība ietver prasību aizstāvēt nabagos, svešiniekus, atraitnes un bāreņus.
tikkun olam — pasaules labošana
Ebreji uzskata, ka Dievs viņiem ir devis īpašu uzdevumu labot pasauli — vairot labo un mazināt ļaunumu. Šo ideju bieži izsaka ar hebreju terminu tikkun olam, kas burtiski nozīmē "pasaules labošanas" vai "pasaules salabošanas" darbu. Terminam ir gan sena rabīniskā, gan mistiskā (kabāliska) literatūras vēsture, un mūsdienās to plaši izmanto, lai aprakstītu etisku, sociālu un ekoloģisku darbu sabiedrībā.
- Morālā puse: tikkun olam ietver taisnīguma (tzedek) un līdzjūtības darbības — strādāt, lai samazinātu ciešanas un nodrošinātu cilvēku cienīgu dzīvi.
- Sociālā prakse: tā izpaužas caur labdarību (tzedakah), dāsnumu, brīvprātīgo darbu, sabiedriskās politikas ietekmēšanu un mierizlīguma veicināšanu.
- Ekoloģija: arvien vairāk ebreju kopienu saprot vides aizsardzību kā tikkun olam daļu — saglabāt un atjaunot dabas resursus nākamajām paaudzēm.
- Medicīna un zinātne: rūpes par slimajiem, medicīniskās palīdzības sniegšana un ētiskas inovācijas tiek uzskatītas par pasaules labošanas aspektiem.
Mūsdienu interpretācijas un daudzveidība
Jūdaisms nav vienveidīgs; dažādas tradīcijas un konfesijas — ortodoksālie, konservatīvie, reformētie un citi — dažādi uzsver izredzētības un tikkun olam aspektus. Daži uzsver rituālo ievērošanu kā ceļu uz Dieva tuvumu, citi vairāk fokusējas uz sociālo taisnīgumu un ētisku rīcību sabiedrībā. Tomēr plaši atzīts aspekts ir tas, ka izredzētība sniedz galvenokārt pienākumu strādāt pasaules labā, nevis pārsniegt citus cilvēkus.
Kopumā ebreju ideja par sevi kā Dieva izredzēto tautu un mācība par tikkun olam veido spēcīgu ētisku sagadījumu: ticību, kas mudina praktiski un pastāvīgi strādāt, lai samazinātu ciešanas, veicinātu taisnīgumu un aizsargātu vidi nākotnes labā.
Interpretācijas
No Bībeles
Pirmo reizi šī ideja ir atrodama Torā (Tanahas pirmajās piecās grāmatās, kas ir iekļautas arī kristīgajā Bībelē). Par šīm tēmām daudz rakstīts rabīnu literatūrā:
Ebreji tic, ka Dievs noslēdza līgumu, ko sauc par "derību", ar Ābrahāmu, ebreju tautas senči. Bībelē teikts, ka Dievs apsolīja svētīt Ābrahāmu un viņa pēcnācējus, ja viņi pielūgs Dievu un būs uzticīgi Viņam. Dievs noslēdza šo derību ar Ābrahāma dēlu Īzāku un Īzāka dēlu Jēkabu. Dievs deva Jēkabam arī citu vārdu - Izraēls. Tā Jēkaba pēcnācēji ieguva vārdu "Israēla bērni" jeb "izraēlieši". Vēlāk Dievs caur Israēla vadoni Mozu Israēliešiem deva Toru. Torā bija teikts, kā izraēliešiem dzīvot un veidot savu kopienu. Dievs deva izraēliešiem desmit baušļus un citus likumus, kas bija iekļauti Torā.
Ebreji dažkārt tiek dēvēti par "izredzēto tautu". Tas ir tāpēc, ka Bībelē ir teikts, ka Dievs viņiem ir teicis: "Tu Man būsi priesteru valstība un svēta tauta" (2. Mozus 19:6) un "Jo tu esi svēta tauta Tam Kungam, savam Dievam, un Tas Kungs tevi izredzējis par Savu īpašu tautu no visām zemes tautām" (5. Mozus 14:2). Jūdi saprot, ka tas nozīmē, ka viņiem ir īpaši pienākumi un atbildība, ko Dievs ir pavēlējis. Piemēram, ebrejiem ir jāveido taisnīga sabiedrība un jākalpo tikai Dievam. Jūdi uzskata, ka šī derība darbojas divējādi: ja viņi ievēro Dieva likumus, Viņš viņiem dāvās savu mīlestību un aizsardzību, bet viņi ir arī atbildīgi par saviem grēkiem - sliktām darbībām - un par to, ka viņi nedara to, ko Dievs viņiem pavēlējis. Jūdi tic, ka viņiem ir jāmāca citiem cilvēkiem, ka Dievs eksistē un ka Dievs vēlas, lai visi cilvēki darītu labas lietas. Ebreji tic, ka viņu uzdevums pasaulē ir būt "gaismai tautām" (Jesajas 49:6), parādot pasaules cilvēkiem veidus, kā padarīt pasauli labāku.
Mūsdienīgi skati
Izredzētības ideju jūdi tradicionāli ir interpretējuši divējādi: viens veids ir, ka Dievs izraēliešus izvēlējās, bet otrs - ka izraēlieši izvēlējās Dievu. Cits viedoklis ir, ka, lai gan ebreji izvēlējās sekot Dievam, Kabala un Tanja māca, ka jau pirms radīšanas "ebreju dvēsele" bija izredzēta.
Ebreji nemēģina pārliecināt citus cilvēkus ticēt jūdaismam. Ebreji uzskata, ka viņiem ir īpašs uzdevums - parādīt visām tautām, ka Dievs eksistē, bet cilvēkiem nav jābūt ebrejiem, lai sekotu Dievam. Visi cilvēki var kalpot Dievam, ievērojot septiņus baušļus (noteikumus), kas doti Noam. Taču jūdaisms pieņem cilvēkus, kuri izvēlas mainīt savu reliģiju uz jūdaismu.
No citām reliģijām
Islāma grāmatā, Korānā, ebreju tautai ir īpašs statuss:
Israēla bērni, atcerieties Manu labvēlību, ko Es jums dāvāju, un to, ka Es jums biju labvēlīgāks par visu radību. (Korāns 2:47). 2:122).
Daudzi kristieši arī tic, ka jūdi bija Dieva izredzētā tauta (5.Moz.gr.14:2), bet, tā kā jūdi noraidīja Jēzu, kristieši savukārt saņēma šo īpašo statusu (Rom.11:11-24). Šī doktrīna ir pazīstama kā supersesionisms.
Meklēt