Ebreji kā izredzētā tauta
Ebreju ticība par ebrejiem kā izredzēto tautu ir tāda, ka ebreji ir Dieva izredzētā tauta. Ebreji tic, ka Dievs viņiem ir devis īpašu uzdevumu labot pasauli. Viņu uzdevums ir padarīt pasauli labāku, lai tajā būtu vairāk labā. Viņiem ir jāizmanto pasaulē esošās lietas, lai vairotu labo un tuvotos Dievam. Viņi to sauc par "tikkun olam" - pasaules labošanu. Ebreji uzskata sevi par Dieva partneri, lai labotu pasauli, kā vien viņi to spēj - lai atrastu veidus, kā mazināt cilvēku un dzīvnieku ciešanas, panākt lielāku mieru un cieņu starp cilvēkiem, kā arī pasargāt zemes vidi no iznīcības.
Interpretācijas
No Bībeles
Pirmo reizi šī ideja ir atrodama Torā (Tanahas pirmajās piecās grāmatās, kas ir iekļautas arī kristīgajā Bībelē). Par šīm tēmām daudz rakstīts rabīnu literatūrā:
Ebreji tic, ka Dievs noslēdza līgumu, ko sauc par "derību", ar Ābrahāmu, ebreju tautas senči. Bībelē teikts, ka Dievs apsolīja svētīt Ābrahāmu un viņa pēcnācējus, ja viņi pielūgs Dievu un būs uzticīgi Viņam. Dievs noslēdza šo derību ar Ābrahāma dēlu Īzāku un Īzāka dēlu Jēkabu. Dievs deva Jēkabam arī citu vārdu - Izraēls. Tā Jēkaba pēcnācēji ieguva vārdu "Israēla bērni" jeb "izraēlieši". Vēlāk Dievs caur Israēla vadoni Mozu Israēliešiem deva Toru. Torā bija teikts, kā izraēliešiem dzīvot un veidot savu kopienu. Dievs deva izraēliešiem desmit baušļus un citus likumus, kas bija iekļauti Torā.
Ebreji dažkārt tiek dēvēti par "izredzēto tautu". Tas ir tāpēc, ka Bībelē ir teikts, ka Dievs viņiem ir teicis: "Tu Man būsi priesteru valstība un svēta tauta" (2. Mozus 19:6) un "Jo tu esi svēta tauta Tam Kungam, savam Dievam, un Tas Kungs tevi izredzējis par Savu īpašu tautu no visām zemes tautām" (5. Mozus 14:2). Jūdi saprot, ka tas nozīmē, ka viņiem ir īpaši pienākumi un atbildība, ko Dievs ir pavēlējis. Piemēram, ebrejiem ir jāveido taisnīga sabiedrība un jākalpo tikai Dievam. Jūdi uzskata, ka šī derība darbojas divējādi: ja viņi ievēro Dieva likumus, Viņš viņiem dāvās savu mīlestību un aizsardzību, bet viņi ir arī atbildīgi par saviem grēkiem - sliktām darbībām - un par to, ka viņi nedara to, ko Dievs viņiem pavēlējis. Jūdi tic, ka viņiem ir jāmāca citiem cilvēkiem, ka Dievs eksistē un ka Dievs vēlas, lai visi cilvēki darītu labas lietas. Ebreji tic, ka viņu uzdevums pasaulē ir būt "gaismai tautām" (Jesajas 49:6), parādot pasaules cilvēkiem veidus, kā padarīt pasauli labāku.
Mūsdienīgi skati
Izredzētības ideju jūdi tradicionāli ir interpretējuši divējādi: viens veids ir, ka Dievs izraēliešus izvēlējās, bet otrs - ka izraēlieši izvēlējās Dievu. Cits viedoklis ir, ka, lai gan ebreji izvēlējās sekot Dievam, Kabala un Tanja māca, ka jau pirms radīšanas "ebreju dvēsele" bija izredzēta.
Ebreji nemēģina pārliecināt citus cilvēkus ticēt jūdaismam. Ebreji uzskata, ka viņiem ir īpašs uzdevums - parādīt visām tautām, ka Dievs eksistē, bet cilvēkiem nav jābūt ebrejiem, lai sekotu Dievam. Visi cilvēki var kalpot Dievam, ievērojot septiņus baušļus (noteikumus), kas doti Noam. Taču jūdaisms pieņem cilvēkus, kuri izvēlas mainīt savu reliģiju uz jūdaismu.
No citām reliģijām
Islāma grāmatā, Korānā, ebreju tautai ir īpašs statuss:
Israēla bērni, atcerieties Manu labvēlību, ko Es jums dāvāju, un to, ka Es jums biju labvēlīgāks par visu radību. (Korāns 2:47). 2:122).
Daudzi kristieši arī tic, ka jūdi bija Dieva izredzētā tauta (5.Moz.gr.14:2), bet, tā kā jūdi noraidīja Jēzu, kristieši savukārt saņēma šo īpašo statusu (Rom.11:11-24). Šī doktrīna ir pazīstama kā supersesionisms.
