Medlāne (Mespilus germanica) — apraksts, vēsture un audzēšana

Medlāne (Mespilus germanica) — uzzini izcelsmi, vēsturisko nozīmi, augļa īpatnības un praktiskus audzēšanas padomus: siltuma prasības, stādīšana, kopšana un novākšana.

Medlāne ir koks un šī koka augļa nosaukums. Tā latīniskais nosaukums ir Mespilus germanica jeb "vācu medlāre", taču suga nav tikai no Vācijas. Tā izplatīta Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumeiropā, un romieši to pārveda uz Vāciju. Ap Kaspijas jūras reģionu cilvēki medladi audzēja jau pirms aptuveni trīs tūkstošiem gadu. Grieķijā tā nonāca ap 700 gadiem pirms mūsu ēras, bet Romā — ap 200 gadiem pirms mūsu ēras. Romas un viduslaiku laikos medlāne bija nozīmīgs augļaugs gan pārtikā, gan medicīnā. Tomēr no 17.–18. gadsimta cilvēku ēšanas paradumi mainījās un izvēles plašums palielinājās, tāpēc līdz 1600–1700. gadam medlānes nozīme samazinājās, un mūsdienās to audzē retāk.

Izskats un bioloģija

Medlānei nepieciešamas siltas vasaras un maigas (ne pārāk aukstas) ziemas, tāpēc vislabāk aug saulainās, sausākās vietās, kur ir laba drenāža. Labvēlīgās vietās stādi var sasniegt līdz astoņu metru augstumu, tomēr parasti medlāne ir krietni zemāka — vairāk krūmam līdzīgā formā. Tā ir lapu koks: zaļo lapu sezonu nomaina lapu krišana ziemā.

• Dzīves ilgums: parasti 30–50 gadus, atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem.
• Lapas: medlāres lapas ir tumši zaļas, parasti ne garākas par 15 centimetriem un platākas par 3 centimetriem.
• Ziedi: zied pavasara beigās; ziedi ir balti un pievilina apputeksnētājus.
• Augļi: sarkanbrūnie līdz brūnīgi augļi, kas vizuāli līdzīgi āboliem, bet parasti mazāki — apmēram 2–3 centimetru diametrā. Sākotnēji tie ir ļoti cieti un skābi, ēdamu garšu iegūst tikai pēc mīkstināšanās (bieži dēļ sala vai nogatavināšanas procesu — bletting).

Vēsture un izmantošana

Medlāne ir viena no senajām kultūraugiem. Senie grieķi un romieši to gan audzēja, gan izmantoja pārtikā un medicīnā. Viduslaikos tā bija izplatīta dārzu kultūra. Mūsdienās medlāni izmanto vairāk īpašu garšu cienītāji — augļus gatavo ievārījumos, želejās, kompotos, kā arī lieto destilēšanai un desertos. Tradicionāli medlāni nogatavo līdz mīkstam, to sauc par bletting — process, kurā cietie, skābie augļi kļūst saldeni un mīksti pēc sasalšanas vai ilgstošas uzglabāšanas.

Audzēšana un kopšana

Ja vēlaties audzēt medlāni, ņemiet vērā šādus padomus:

• Atrašanās vieta: izvēlieties saulainu vietu ar labu gaisa cirkulāciju; nepiecieš stāvējošu mitrumu.
• Augums un augsne: der normāla līdz viegli kaļķaina, labi drenēta augsne; medlāne panes arī sliktāku augsni, taču raža un augļu kvalitāte būs labāka labā augsnē.
• Stādīšana: stāda agrā pavasarī vai rudenī; atstājiet pietiekami daudz vietas apkārt, lai koks var izaugt līdz savai dabiska izmēram.
• Laistīšana: ja ilgstoši sausums, nodrošiniet regulāru, bet mērenu laistīšanu, īpaši jaunajiem stādiem.
• Apgriešana: veic formēšanas apgriešanu, lai iegūtu atvērtu vainagu un nodrošinātu gaismas piekļuvi; izgriež bojātas vai pārblīvētas zarus.
• Mēslošana: viegla pavasara mēslojuma deva palīdz ziedu un augļu attīstībai; izvairieties no pārdozēšanas ar slāpekli.

Veidi, pavairošana un šķirnes

Medladi var pavairot ar sēklām, spraudeņiem vai potēšanu. Sēklas dod ilgu periodu līdz ražai (bieži vairākas gadus), taču tās saglabā ģenētisko daudzveidību. Komerciālajā audzēšanā bieži izmanto potcelmus vai klonus, lai nodrošinātu vēlamās īpašības. Pastāv vairākas šķirnes un kultivāri, kas atšķiras pēc augļu lieluma, garšas un koksnes formas; interesantiem dārziem izvēlas šķirnes ar labāku garšas potenciālu vai dekoratīvām īpašībām.

Sasniedzamais augļu stāvoklis un vākšana

Medlāres augļi jānovāc vai jānogatavo līdz posmam, kad tie kļūst mīksti un saldāki. Tradicionāli to dara pēc pirmajiem salnām vai glabājot augļus istabas temperatūrā vairākas nedēļas, līdz tie "saplūst" (bletting). Daudziem augļiem sākotnējā cieta un skābā garša pārvēršas par saldo, aromātisku konsistenci.

Slimības, kaitēkļi un drošības padomi

Medlāne vispārīgi ir samērā izturīga pret slimībām, bet var ciest no parastām koku slimībām — lapu traipiem, puvēm un dažiem kaitēkļiem. Lai samazinātu risku:

• nodrošiniet labu ventilāciju starp kokiem;
• novāciet nokaltušās lapas un bojātos augļus;
• izvēlieties veselīgus stādus no uzticama piegādātāja;
• vajadzības gadījumā izmantojiet fungicīdus vai insekticīdus saskaņā ar instrukcijām.

Kur medlāne noder mūsdienās

Medlānes augļi šodien tiek izmantoti gan tradicionālajos kulinārijas ēdienos, gan mājražošanā — ievārījumos, želejās, pastās, sīrupos un alkoholiskos dzērienos. Dārza ainavā medlāne var kalpot kā dekoratīvs elements ar ziediem pavasarī un interesantiem, rudzu krāsas augļiem rudenī. Tā ir arī laba izvēle dabas vai vēsturisku dārzu atjaunošanai.

Ja vēlaties vairāk ieteikumu par konkrētām šķirnēm vai stādīšanas tehnoloģijām savā reģionā, varu palīdzēt ar padomiem atbilstoši jūsu klimatiem un augsnes apstākļiem.

Jautājumi un atbildes

J: No kurienes romieši to ieguva?

J: Cik sen cilvēki sāka audzēt pļavas ziedus Kaspijas jūras tuvumā?

J: Kad tas nonāca Grieķijā un Romā?

J: Kāds klimats ir nepieciešams medlānei, lai tā labi augtu?

J: Cik augsta var izaugt medus saule ideālos apstākļos?

J: Kādi izskatās augļi, kad tie ir nogatavojušies?

Meklēt pēc burta