Dūņu vulkāni (dubļu kupoli) — definīcija, cēloņi un fakti
Atklāj dūņu vulkānus: definīcija, cēloņi un pārsteidzoši fakti par dubļu kupoliem, gāzēm, izmēriem un riskiem — zinātniski, saprotami un saistoši.
Dubļu vulkāns jeb dubļu kupols ir ģeoloģisks veidojums, ko veido no zemes izsviestas ūdens, smilšu, mālu un gāzu maisījums. Atšķirībā no klasiskā vulkāna, kur izplūst magma no zemes dzīlēm, dūņu vulkāni veidojas bez karstas magmas: materiāls tiek izspiests no nogulumu slāņiem zem spiediena vai gāzu migrācijas ietekmē.
Ko tie satur un kā rodas
Dūņu vulkāni parasti izplūst šķidrumu un suspendētu cietvielu kokteili — galvenokārt:
- ūdens un smalks māls vai mālsmilti;
- minerālsāļi un sāļi izotņi, kas uztur šķidruma konsistenci;
- organiskas izcelsmes vielas un ogļūdeņraži.
Veidošanos galvenokārt nosaka:
- spiediena pieaugums nogulumu slāņos (piemēram, no gāzu vai naftas uzkrāšanās);
- plūsmas ceļu — šķīdumu un gāzu pacelšanos veicina trauslas plaisas un tektoniskas līnijas;
- ūdens no dziļākiem slāņiem, kas izjauc matriksa stabilitāti un ļauj materiālam izspiesties virzienā uz virsmu.
Temperatūra un gāzes
Dūņu vulkānu temperatūra parasti ir tuva apkārtējās vides temperatūrai, tāpēc tos sauc par „aukstajiem” vulkāniem. Tomēr ir izņēmumi — ja blakus atrodas hidrotermāli aktīva zona, izvirduma temperatūra var būt augstāka.
Lielāko daļu izdalīto gāzu veido metāns, kas bieži nāk no noārdīšanās procesiem vai no dziļākiem ogļūdeņražiem. Bieži sastopamas arī oglekļa dioksīds un citas gāzes. Tā kā metāns ir viegli uzliesmojošs un spēcīgs siltumnīcefekta gases, dūņu vulkānu aktivitāte var ietekmēt vidi un klimatu.
Izmēri un veidi
Dūņu vulkānu izmēri ir ļoti dažādi: daudzi ir mazi kupoli vai krāteri ar diametru pāris metri līdz desmitiem metru, bet plašākos laukos veidojas vairākas struktūras, un daži kompleksi var sasniegt vairākus kilometrus diametrā. Atsevišķi kupoli var izaugt simtos metru augstumā.
Šie veidojumi var rasties gan uz sauszemes, gan jūras dibenā (pastaigu mud volcanoes). Lieli reģioni ar daudziem dubļu vulkāniem ir, piemēram, Azerbaidžāna, Indija (un Indonēzija — piemēram, Lusi), Trinidāda un Tobāgo, Pakistāna un Dienvidamerika.
Piemēri, riski un ietekme
- Riski cilvēkiem un infrastruktūrai: straujas izplūdes var aizskalot un apbērt ēkas, ceļus un lauksaimniecības zemes; izdalītais metāns var radīt sprādzienbīstamas situācijas.
- Vides ietekme: dūņu vulkāni izdala siltumnīcefekta gāzes, galvenokārt metānu un oglekļa dioksīdu, veicinot emisijas. Turklāt izplūdušās dūņas var mainīt vietējo ūdens ķīmiju un dzīvotni (piem., sāļuma palielināšanās).
- Ķīmiskais sastāvs: dūņas bieži satur sāļus un skābas savienojumus — piemēram, ūdeni ar sāļiem vai skābes, kas ietekmē augsni un ūdeņus.
- Izpēte un resursi: dūņu vulkānu vietas bieži norāda uz dziļākiem hidrokarbonu īpatnībām, tāpēc tās interesē ģeologus un enerģētikas speciālistus.
Kā tos novēro un pēta
Dubļu vulkānus pēta ar lauka novērojumiem, satelītattēliem, ģeofizikālām metodēm (seizmotomogrāfija, gravitācijas un magnetometrijas mērījumi) un paraugu analīzi. Dūņu ķīmiskās analīzes un gāzu sastāva noteikšana palīdz saprast izcelsmi un riskus.
Īsi sakot — dūņu vulkāni ir nozīmīgi ģeoloģiski veidojumi, kas atšķiras no parastajiem magmas vulkāniem, bet var radīt nopietnas sekas videi, cilvēku drošībai un klimata procesiem.
Daudz dubļu vulkānu Gobustānā, Azerbaidžānā.
Sīkāka informācija
Dubļu vulkāns parasti veidojas no dubļu diapīra, kas izlaužas no Zemes virsmas vai okeāna dibena. Temperatūra dubļu vulkānos var būt tik zema kā sasalšanas temperatūra.
Dubļu vulkāni bieži vien ir saistīti ar vietām, kur uzkrājas nafta, un ap tektoniskās subdukcijas zonām. Tie var būt saistīti arī ar orogēnajām joslām, kurās parasti izvird ogļūdeņražu gāzes. Tie bieži ir saistīti arī ar lavas vulkāniem. Tomēr tā vietā, lai izplūstu magma, dubļu vulkāni izplūst gāzes, piemēram, metāns un oglekļa dioksīds.
Aptuveni 1100 dūņu vulkāni ir atrasti uz sauszemes un seklos ūdeņos. Cilvēki uzskata, ka kontinentālajās nogāzēs un bezdibeņu līdzenumos varētu būt vairāk nekā 10 000 dūņu vulkānu.
Funkcijas un to, ko tās izdala
Dūņu vulkāniem ir daudz īpatnību. Viena no tām ir grifons, kas ir stāvs, īss konuss, no kura izdalās dubļi. Vēl viena iezīme ir dubļu konuss, kas ir augsts konuss, kurš izdala dubļus un nelielus iežu gabalus. Skoria konuss ir konuss, kas veidojas, uzkarstot dūņu nogulsnēm, un salse, kas ir ūdens baseini, no kuriem izplūst gāzes. Dubļu vulkāniem ir vēl daudzas citas iezīmes, taču lielākā daļa no tām ir ievērojamas.
Lielākā daļa no lietām, ko izplūst no dubļu vulkāniem, notiek vulkānu izvirdumu laikā. Ir zināms, ka citi izvirdumi notiek laikā, kad vulkāns ir miera stāvoklī vai guļ.
Vietas, kur atrodas dūņu vulkāni
Eiropa un Āzija
Eiropā ir ļoti maz dubļu vulkānu, bet diezgan daudz to ir Krievijas Tamanas pussalā un Kerčas pussalā Ukrainas dienvidaustrumos. Itālijā daudz dubļu vulkānu ir Apenīnu kalnu tuvumā un Sicīlijā. Eiropā ir arī Berkas dubļu vulkāni pie Berkas Buzău apriņķī, Rumānijā. Daudzi dubļu vulkāni atrodas pie Melnās un Kaspijas jūras. Tektonisko plātņu pārvietošanās ir radījusi apgabalus, kuros ir veidojušies dubļu vulkāni, kas izplūduši ogļūdeņražus un metānu. Daži no augstākajiem dūņu vulkāniem atrodas Azerbaidžānā. Dubļu vulkāni ir arī Irānā un Pakistānā Makrānas kalnu grēdā.
Ķīnā Siņdzjanas provincē ir daudz dubļu vulkānu. Taivānas dienvidu daļā ir divi aktīvi dubļu vulkāni. Arī Baratangas salā, kas ietilpst Lielo Andamanu salu grupā Andamanu salās Indijas okeānā, ir vairāki aktīvi dubļu vulkāni.
Azerbaidžāna
Cilvēki uzskata, ka 300 no 700 dubļu vulkāniem uz Zemes atrodas Azerbaidžānas austrumu daļā un Kaspijas jūrā. 2001. gadā viens dūņu vulkāns 15 kilometru attālumā no Baku nonāca pasaules ziņās, kad tas pēkšņi sāka spļaudīt 15 metrus augstas liesmas.
Saistītās lapas
- Vulkāns
- Melnais smēķētājs
- Hidrotermālā atvere
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dubļu vulkāns?
A: Dubļu vulkāns ir vulkāna veids, ko veido šķidrumi un gāzes no zemes.
J: Kā veidojas dubļu vulkāni?
A: Dubļu vulkāni var veidoties dažādos veidos.
J: Vai dubļu vulkāna temperatūra ir augstāka vai zemāka salīdzinājumā ar parastu vulkānu?
A: Dūņu vulkānos temperatūra ir zemāka nekā parastos vulkānos.
J: Cik lieli var būt lielākie dubļu vulkāni?
A: Lielāko dubļu vulkānu diametrs var būt līdz 10 kilometriem un augstums līdz 700 metriem.
J: Kāda veida gāzes parasti izdalās dubļu vulkānos?
A: Lielākā daļa dūņu vulkānu izdalīto gāzu ir metāns, bet tie var izdalīt arī oglekļa dioksīdu.
J: Ko parasti izmet dūņu vulkāni?
A: Dubļu vulkāni parasti izmet šķidrumus ar cietām vielām, piemēram, ūdeni ar sāli vai skābēm.
J: Vai varat sniegt piemēru, ko varētu izplūst dūņu vulkāns?
A: Piemērs tam, ko varētu izšaut dubļu vulkāns, ir ūdens ar sāli vai skābēm.
Meklēt