Dubļu vulkāns
Dubļu vulkāns jeb dubļu kupols ir vulkāna veids, ko veido šķidrumi un gāzes no zemes. Dubļu vulkānus var veidot dažādos veidos. Dūņu vulkānos temperatūra ir daudz zemāka nekā parastos vulkānos. Lielākie dubļu vulkāni ir 10 kilometru diametrā un var būt pat 700 metru augsti. Lielākā daļa dūņu vulkānu izdalīto gāzu ir metāns. Citas izdalītās gāzes ir oglekļa dioksīds un metāns. Parasti tie izplūst šķidrumus, kuros ir cietas vielas. Kā piemēru var minēt ūdeni, kurā ir sāls vai skābes.
Daudz dubļu vulkānu Gobustānā, Azerbaidžānā.
Sīkāka informācija
Dubļu vulkāns parasti veidojas no dubļu diapīra, kas izlaužas no Zemes virsmas vai okeāna dibena. Temperatūra dubļu vulkānos var būt tik zema kā sasalšanas temperatūra.
Dubļu vulkāni bieži vien ir saistīti ar vietām, kur uzkrājas nafta, un ap tektoniskās subdukcijas zonām. Tie var būt saistīti arī ar orogēnajām joslām, kurās parasti izvird ogļūdeņražu gāzes. Tie bieži ir saistīti arī ar lavas vulkāniem. Tomēr tā vietā, lai izplūstu magma, dubļu vulkāni izplūst gāzes, piemēram, metāns un oglekļa dioksīds.
Aptuveni 1100 dūņu vulkāni ir atrasti uz sauszemes un seklos ūdeņos. Cilvēki uzskata, ka kontinentālajās nogāzēs un bezdibeņu līdzenumos varētu būt vairāk nekā 10 000 dūņu vulkānu.
Funkcijas un to, ko tās izdala
Dūņu vulkāniem ir daudz īpatnību. Viena no tām ir grifons, kas ir stāvs, īss konuss, no kura izdalās dubļi. Vēl viena iezīme ir dubļu konuss, kas ir augsts konuss, kurš izdala dubļus un nelielus iežu gabalus. Skoria konuss ir konuss, kas veidojas, uzkarstot dūņu nogulsnēm, un salse, kas ir ūdens baseini, no kuriem izplūst gāzes. Dubļu vulkāniem ir vēl daudzas citas iezīmes, taču lielākā daļa no tām ir ievērojamas.
Lielākā daļa no lietām, ko izplūst no dubļu vulkāniem, notiek vulkānu izvirdumu laikā. Ir zināms, ka citi izvirdumi notiek laikā, kad vulkāns ir miera stāvoklī vai guļ.
Vietas, kur atrodas dūņu vulkāni
Eiropa un Āzija
Eiropā ir ļoti maz dubļu vulkānu, bet diezgan daudz to ir Krievijas Tamanas pussalā un Kerčas pussalā Ukrainas dienvidaustrumos. Itālijā daudz dubļu vulkānu ir Apenīnu kalnu tuvumā un Sicīlijā. Eiropā ir arī Berkas dubļu vulkāni pie Berkas Buzău apriņķī, Rumānijā. Daudzi dubļu vulkāni atrodas pie Melnās un Kaspijas jūras. Tektonisko plātņu pārvietošanās ir radījusi apgabalus, kuros ir veidojušies dubļu vulkāni, kas izplūduši ogļūdeņražus un metānu. Daži no augstākajiem dūņu vulkāniem atrodas Azerbaidžānā. Dubļu vulkāni ir arī Irānā un Pakistānā Makrānas kalnu grēdā.
Ķīnā Siņdzjanas provincē ir daudz dubļu vulkānu. Taivānas dienvidu daļā ir divi aktīvi dubļu vulkāni. Arī Baratangas salā, kas ietilpst Lielo Andamanu salu grupā Andamanu salās Indijas okeānā, ir vairāki aktīvi dubļu vulkāni.
Azerbaidžāna
Cilvēki uzskata, ka 300 no 700 dubļu vulkāniem uz Zemes atrodas Azerbaidžānas austrumu daļā un Kaspijas jūrā. 2001. gadā viens dūņu vulkāns 15 kilometru attālumā no Baku nonāca pasaules ziņās, kad tas pēkšņi sāka spļaudīt 15 metrus augstas liesmas.
Saistītās lapas
- Vulkāns
- Melnais smēķētājs
- Hidrotermālā atvere
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dubļu vulkāns?
A: Dubļu vulkāns ir vulkāna veids, ko veido šķidrumi un gāzes no zemes.
J: Kā veidojas dubļu vulkāni?
A: Dubļu vulkāni var veidoties dažādos veidos.
J: Vai dubļu vulkāna temperatūra ir augstāka vai zemāka salīdzinājumā ar parastu vulkānu?
A: Dūņu vulkānos temperatūra ir zemāka nekā parastos vulkānos.
J: Cik lieli var būt lielākie dubļu vulkāni?
A: Lielāko dubļu vulkānu diametrs var būt līdz 10 kilometriem un augstums līdz 700 metriem.
J: Kāda veida gāzes parasti izdalās dubļu vulkānos?
A: Lielākā daļa dūņu vulkānu izdalīto gāzu ir metāns, bet tie var izdalīt arī oglekļa dioksīdu.
J: Ko parasti izmet dūņu vulkāni?
A: Dubļu vulkāni parasti izmet šķidrumus ar cietām vielām, piemēram, ūdeni ar sāli vai skābēm.
J: Vai varat sniegt piemēru, ko varētu izplūst dūņu vulkāns?
A: Piemērs tam, ko varētu izšaut dubļu vulkāns, ir ūdens ar sāli vai skābēm.
