Palestīna: reģions, vēsture un reliģiskā nozīme

Palestīna: reģiona vēsture, reliģiskā nozīme un mūsdienu politiskie izaicinājumi — ceļvedis par svētajām pilsētām, kultūrām un konfliktu.

Palestīna ir reģions Tuvajos Austrumos, kas atrodas Levantē, starp Jordānas upi un Vidusjūru. Teritorija ietver gan piekrastes līdzenumus, gan kalnainas zonas un ielejas; klimatā dominē vidusjūras reģiona iezīmes ar sausiem vasaras periodiem un mērenām, mitrākām ziemām. Vēstures gaitā Palestīnā ir dzīvojušas un veidojušas savu kultūru daudzas tautas un civilizācijas, tostarp civilizācijas, piemēram, filistieši, feniķieši un arābi, kā arī kanaānieši, izraelieši un citas. Reģionam bieži piešķir arī nosaukumu Svēto zemi, jo tā ir vieta, kur aizsākās jūdaisms, kristietība. un vēlāk — arī islāms.

Vēsturisks pārskats

Palestīnas teritorija ir bijusi pakļauta dažādām varām: senajā laikmetā to ietekmēja Ēģipte un Mezopotāmijas valstis, vēlāk reģionā valdīja asīrieši, babilonieši un persieši, pēc tam — helēnistiskās dinastijas un Romas impērija. Viduslaikos šeit valdīja Bizantija un pēc 7. gadsimta — dažādi islāma kalifāti. No 16. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam teritoriju iekļāva Osmaņu impērija, bet 20. gadsimtā tai sekoja Lielbritānijas mandāts un pēc tam 20. gadsimta politiskās pārmaiņas, tostarp Izraēlas valsts izveide 1948. gadā un ar to saistītie konflikti.

Reliģiskā un kultūras nozīme

Daudzas pilsētas Palestīnā ir svētas trīs lielajām ābrahāma reliģijām — jūdaismam, kristietībai un islāmam. Šajā reģionā atrodas pilsētas, kas tiek uzskatītas par svarīgākajām ticības vietām: Jeruzāleme, Bētleme, Nācareta un Hebrona. Šo vietu tempļi, svētvietas un arheoloģiskie pieminekļi piesaista gan ticīgos, gan pētniekus no visas pasaules.

Mūsdienu politiskā situācija

Šodien reģions teritoriāli un politiski ir sarežģīts: daļa zemju pieder Izraēlai, bet palestīniešu tautas tiesības un pašnoteikšanās tiek pārstāvētas ar dažādām institūcijām — ir atzīta arī Palestīnas valsts kā diplomātisks subjekts daudzās valstīs un starptautiskajās organizācijās, taču tās suverenitāte nav pilnīgi vispāratzīta. Galvenie strīdi attiecas uz teritorijām Rietumkrastā un Gazasjoslā. Rietumkrasts kopā ar Gazas joslu un Austrumjeruzālemi ir centrālās teritorijas, kurās risinās politiskie saraksti, drošības jautājumi un starptautiskā diplomātija. Palestīniešu pašpārvalde kontrolē daļas Rietumkrasta, bet Gazas joslu kopš 2007. gada pārvalda grupējums Hamas; pārējās teritorijas pēc Jūnu 1967. gada kara un vēlāk ir pakļautas Izraēlas civilai vai militārai kontrolei. Starptautiskās sarunas, piemēram, Osles vienošanās, ir radījušas mehānismus pārvaldības un sarunu turpināšanai, bet pastāvīgi konflikti, iebraukumi, drošības barjeras un apdzīvoto vietu paplašināšanās joprojām rada nopietnas grūtības mieram.

Daudzās starptautiskās diskusijās tiek apspriests tā dēvētais divu valstu risinājums — neatkarīga Izraēla un Palestīnas valsts līdzās viena otrai — kā viens no iespējamiem miera ceļiem, taču īstenošanai nepieciešama sarežģīta teritoriju, drošības, bēgļu un Jeruzālemes statusa sarunu atrisināšana.

Angļu valodā vārds "Palestine" apzīmē reģionu, savukārt "Philistine" attiecināms uz senajiem filistiešiem. Filistieši bija jūras tautu grupas pārstāvji, kas aptuveni 12. gadsimtā p.m.ē. apmetās Levantas dienvidu piekrastē un kurus avoti saista ar Egejas reģiona cilvēkiem; tie nebija romieši, kas nerunāja arābu valodā, — romieši ieradās reģionā vēlāk. Arābu valodu un arābu kultūru Palestīnā plašāk ienesa arābu-islamiskie iekarotāji 7. gadsimtā, pēc tam reģiona demogrāfija un valodu situācija attīstījās gadsimtu gaitā.

Palestīnas vēsture un tagadne ir sarežģīts un daudzšķautņains stāsts par identitāti, reliģiju, kultūru un politiku. Reģions joprojām ir viens no pasaules svarīgākajiem un jutīgākajiem politiskajiem jautājumiem, pievēršot uzmanību gan vietējo iedzīvotāju labklājībai, gan starptautiskajai drošībai un cilvēktiesībām.

Palestīnas valsts

Palestīnas valsts, saukta arī vienkārši par Palestīnu, ir de iure suverēna valsts Tuvajos Austrumos, kuras galvaspilsēta ir Jeruzaleme. To ir atzinusi 141 ANO dalībvalsts. Kopš 2012. gada tai ir novērotājvalsts, kas nav ANO dalībvalsts. Tas nozīmē de facto jeb netiešu valstiskuma atzīšanu.

Palestīnas valsts uzskata Rietumkrastu un Gazas joslu par savu teritoriju. Tās neatkarība tika pasludināta 1988. gada 15. novembrī.

Palestīnas valsts karogs

Vēsture

Senie laiki

Pirmie cilvēki, kas ieceļoja uz Palestīnas zemi, bija kanaānieši, kas nāca no Arābijas ziemeļiem,parasti runāja arābu valodā. No tiem, kas dzīvoja tagadējā Libānā, viņi pārņēma arī alfabēta ideju. Šī migrācija notika ap 5000 gadu p.m.ē. Pēc 3000 gadiem nāca izraēlieši, kas ir Jēkaba, Ābrahāma dēla, dēli. Izraēlieši valdīja mūsdienu Palestīnas reģionā, kas tolaik atradās teritorijā, ko sauca par Dienvidkanaānu jeb Palestīnas zemi. Šī teritorija stiepās no Tiras ziemeļos līdz Beršebai dienvidos. Pēc ķēniņa Salamana nāves zeme tika sadalīta Ziemeļu karalistē, ko sauca par Samariju, un Dienvidu karalistē, ko sauca par Jūdeju. Ziemeļu karalisti iekaroja asīriešu ķēniņš Sennacheribs, padzenot lielāko daļu tās iedzīvotāju izraēliešu. Vairāk nekā 100 gadus vēlāk Avu iekaroja babilonieši, un liela daļa tās jūdu iedzīvotāju arī tika padzīti. Tomēr, neraugoties uz izpostīšanu, daži jūdi un samarieši palika šajā zemē. Pēc tam, kad Babilonijas impēriju bija pārņēmuši persieši, tad jākeri atgriezās Jūdejā un lēnām atjaunoja savu civilizāciju. Šī teritorija vēl 200 gadus atradās tiešā persiešu pakļautībā, un jūdiem bija ierobežota autonomija. Tagad lielākā daļa palestīniešu dodas uz dažādām valstīm, piemēram, Jordāniju, Libānu un Sīriju.

Maķedonijas periods

Līdz ar Maķedonijas Aleksandra Lielā iekarojumiem šajā teritorijā sāka dominēt hellēnisma valdnieki - vispirms pats Aleksandrs, vēlāk Ēģiptes Ptolemaju valdnieki un visbeidzot Seleikīdi. Otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras ebreju iedzīvotāji sacēlās pret Seleikīdiem un nodibināja neatkarīgu Hesmoneja karalisti. Turpmākajos gadu desmitos jūdu karaliste paplašinājās reģionā, iekarojot kaimiņos esošos samariešus, edomiešus un nabatejiešus. Tomēr pamazām reģionā sāka dominēt Romasimpērija.

Romas periods

Pēc ķēniņa Hēroda daļēji neatkarīgās valdīšanas Jūdeju pārvērta par Romas provinci. Jūdi divas reizes vardarbīgi sacēlās pret romiešiem, bet romieši atkaroja visu teritoriju un galu galā pārdēvēja to par Sīriju-Palaestīnu pēc viena no Jūdejas senajiem ienaidniekiem - filistīniem. Pēc diviem gadsimtiem Austrumromas impērija kļuva pazīstama kā Bizantija, kas kļuva par kristīgo impēriju. Bizantija saglabāja savu varu pār šo valsti, kurā atradās Orienas provinces Palaestina Prima un Palaestina Secunda apgabali, kuros pārsvarā dzīvoja bizantiešu kristieši un lielas samariešu, jūdu, grieķu bizantiešu un kristiešu arābu grupas.

Viduslaiki un osmaņi

Turpmāko gadsimtu laikā reģionu uz īsu brīdi iekaroja persieši, tas kļuva par daļu no Arābu musulmaņu impērijas, krustnešu karaļvalsts, Mamluku sultonāta un Osmaņu impērijas. Pirmā pasaules kara laikā no 1918. gada 19. līdz 25. septembrim ģenerālis Allenbijs uzbruka turku armijai Megiddo ielejā (Bībelē identificēta kā Armagedons). Mūsdienās Jordānijai pieder 81 %, bet Izraēlai - 19 % Palestīnas mandāta teritorijas. Transjordānija tika izveidota 1946. gada 25. maijā, paredzot, ka Izraēla būs atlikušie 19 %. Mandāta Palestīna ir sadalīta Transjordānijā/Jordānijā (81 %) un Izraēlā (19 %), jo šodien Jordānijas sagrābtā Austrumjeruzaleme un Rietumkrasts ir atcelts. Gazas joslu Izraēla ieņēma no Ēģiptes 1967. gadā, un Izraēla no Gazas joslas atkāpās 2005. gadā. šis reģions bieži tiek dēvēts par Svēto zemi, un tas ir svēts kristiešiem, jūdiem un musulmaņiem, kuri atzīst desmit baušļus.

Palestīna, kas 1918. gadā tika ieņemta no Turcijas Osmaņu impērijas.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kādā reģionā atrodas Palestīna?

J: Kādas civilizācijas vēstures gaitā ir dzīvojušas Palestīnā?

J: Kāpēc to sauc par Svēto zemi?

Jautājums: Cik daudz valstu šodien ir šajā reģionā?

J: Kuras pilsētas ir svētas Ābrahāma reliģijām?

Jautājums: Cik liela valsts daļa šodien pieder Palestīnai?

J: Kas bija filistieši?

Meklēt pēc burta