Palestīna
Palestīna ir reģions Tuvajos Austrumos. Tas atrodas Levantē, starp Jordānas upi un Vidusjūru. Vēstures gaitā Palestīnā ir dzīvojušas daudzas kultūras un izveidojušas savas civilizācijas, piemēram, filistieši, feniķieši un arābi. To sauc arī par Svēto zemi. Tā ir vieta, kur aizsākās jūdaisms un kristietība.
Šodien reģions ir sadalīts divās valstīs: Izraēla un Palestīnas valsts. Izraēla un Palestīna ir strīdējušās par teritorijām Rietumkrastā un Gazasjoslā. Daudzas pilsētas šajā reģionā ir svētas Ābrahāma reliģijām: Jeruzāleme, Bētleme, Nācareta un Hebrona ir vienas no svarīgākajām pilsētām. Tagad Palestīnai pieder tikai ceturtā daļa valsts.
Angļu valodā tas parasti tiek rakstīts Philistine. Filistieši bija tauta, kas iebruka šajā teritorijā. Iespējams, tie bija romieši, kas nerunāja arābu valodā, un tas nav pārsteidzoši, jo arābi ieradās Palestīnā gandrīz 2000 gadus vēlāk.
Romas Sīrijas Palaestina robežas, kur pārtraukta zaļa līnija norāda robežu starp Bizantijas Palaestina Prima un Palaestina Secunda, kā arī Palaestina Salutaris. Britu Palestīnas mandāta robežas Rietumkrasta un Gazas joslas robežas, uz kurām pretendē Palestīnas Valsts
Palestīnas valsts
Palestīnas valsts, saukta arī vienkārši par Palestīnu, ir de iure suverēna valsts Tuvajos Austrumos, kuras galvaspilsēta ir Jeruzaleme. To ir atzinusi 141 ANO dalībvalsts. Kopš 2012. gada tai ir novērotājvalsts, kas nav ANO dalībvalsts. Tas nozīmē de facto jeb netiešu valstiskuma atzīšanu.
Palestīnas valsts uzskata Rietumkrastu un Gazas joslu par savu teritoriju. Tās neatkarība tika pasludināta 1988. gada 15. novembrī.
Palestīnas valsts karogs
Vēsture
Senie laiki
Pirmie cilvēki, kas ieceļoja uz Palestīnas zemi, bija kanaānieši, kas nāca no Arābijas ziemeļiem,parasti runāja arābu valodā. No tiem, kas dzīvoja tagadējā Libānā, viņi pārņēma arī alfabēta ideju. Šī migrācija notika ap 5000 gadu p.m.ē. Pēc 3000 gadiem nāca izraēlieši, kas ir Jēkaba, Ābrahāma dēla, dēli. Izraēlieši valdīja mūsdienu Palestīnas reģionā, kas tolaik atradās teritorijā, ko sauca par Dienvidkanaānu jeb Palestīnas zemi. Šī teritorija stiepās no Tiras ziemeļos līdz Beršebai dienvidos. Pēc ķēniņa Salamana nāves zeme tika sadalīta Ziemeļu karalistē, ko sauca par Samariju, un Dienvidu karalistē, ko sauca par Jūdeju. Ziemeļu karalisti iekaroja asīriešu ķēniņš Sennacheribs, padzenot lielāko daļu tās iedzīvotāju izraēliešu. Vairāk nekā 100 gadus vēlāk Avu iekaroja babilonieši, un liela daļa tās jūdu iedzīvotāju arī tika padzīti. Tomēr, neraugoties uz izpostīšanu, daži jūdi un samarieši palika šajā zemē. Pēc tam, kad Babilonijas impēriju bija pārņēmuši persieši, tad jākeri atgriezās Jūdejā un lēnām atjaunoja savu civilizāciju. Šī teritorija vēl 200 gadus atradās tiešā persiešu pakļautībā, un jūdiem bija ierobežota autonomija. Tagad lielākā daļa palestīniešu dodas uz dažādām valstīm, piemēram, Jordāniju, Libānu un Sīriju.
Maķedonijas periods
Līdz ar Maķedonijas Aleksandra Lielā iekarojumiem šajā teritorijā sāka dominēt hellēnisma valdnieki - vispirms pats Aleksandrs, vēlāk Ēģiptes Ptolemaju valdnieki un visbeidzot Seleikīdi. Otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras ebreju iedzīvotāji sacēlās pret Seleikīdiem un nodibināja neatkarīgu Hesmoneja karalisti. Turpmākajos gadu desmitos jūdu karaliste paplašinājās reģionā, iekarojot kaimiņos esošos samariešus, edomiešus un nabatejiešus. Tomēr pamazām reģionā sāka dominēt Romasimpērija.
Romas periods
Pēc ķēniņa Hēroda daļēji neatkarīgās valdīšanas Jūdeju pārvērta par Romas provinci. Jūdi divas reizes vardarbīgi sacēlās pret romiešiem, bet romieši atkaroja visu teritoriju un galu galā pārdēvēja to par Sīriju-Palaestīnu pēc viena no Jūdejas senajiem ienaidniekiem - filistīniem. Pēc diviem gadsimtiem Austrumromas impērija kļuva pazīstama kā Bizantija, kas kļuva par kristīgo impēriju. Bizantija saglabāja savu varu pār šo valsti, kurā atradās Orienas provinces Palaestina Prima un Palaestina Secunda apgabali, kuros pārsvarā dzīvoja bizantiešu kristieši un lielas samariešu, jūdu, grieķu bizantiešu un kristiešu arābu grupas.
Viduslaiki un osmaņi
Turpmāko gadsimtu laikā reģionu uz īsu brīdi iekaroja persieši, tas kļuva par daļu no Arābu musulmaņu impērijas, krustnešu karaļvalsts, Mamluku sultonāta un Osmaņu impērijas. Pirmā pasaules kara laikā no 1918. gada 19. līdz 25. septembrim ģenerālis Allenbijs uzbruka turku armijai Megiddo ielejā (Bībelē identificēta kā Armagedons). Mūsdienās Jordānijai pieder 81 %, bet Izraēlai - 19 % Palestīnas mandāta teritorijas. Transjordānija tika izveidota 1946. gada 25. maijā, paredzot, ka Izraēla būs atlikušie 19 %. Mandāta Palestīna ir sadalīta Transjordānijā/Jordānijā (81 %) un Izraēlā (19 %), jo šodien Jordānijas sagrābtā Austrumjeruzaleme un Rietumkrasts ir atcelts. Gazas joslu Izraēla ieņēma no Ēģiptes 1967. gadā, un Izraēla no Gazas joslas atkāpās 2005. gadā. šis reģions bieži tiek dēvēts par Svēto zemi, un tas ir svēts kristiešiem, jūdiem un musulmaņiem, kuri atzīst desmit baušļus.
Palestīna, kas 1918. gadā tika ieņemta no Turcijas Osmaņu impērijas.
Attēli
· 
Jeruzāleme, klinšu kupols, fonā Svētā kapa baznīca
· .jpg)
Monēta, ko izmantoja kā valūtu no 1927. līdz 1948. gadam.
· 
Palestīnas pastmarka, 10 milimetri, ap 1928. gadu
· 
Palestīniešu pase no Britu Palestīnas mandāta laikiem
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kādā reģionā atrodas Palestīna?
A: Palestīna atrodas Tuvajos Austrumos, Levantes reģionā starp Jordānas upi un Vidusjūru.
J: Kādas civilizācijas vēstures gaitā ir dzīvojušas Palestīnā?
A: Vēstures gaitā daudzas kultūras, piemēram, filistieši, feniķieši un arābi, ir veidojušas savas civilizācijas Palestīnā.
J: Kāpēc to sauc par Svēto zemi?
A: Tā tiek saukta par Svēto zemi, jo tur aizsākās jūdaisms un kristietība.
Jautājums: Cik daudz valstu šodien ir šajā reģionā?
A: Šodien šis reģions ir sadalīts divās valstīs - Izraēlā un Palestīnā.
J: Kuras pilsētas ir svētas Ābrahāma reliģijām?
A: Ābrahāma reliģijām svētās pilsētas ir Jeruzaleme, Betlēme, Nācareta un Hebrona.
Jautājums: Cik liela valsts daļa šodien pieder Palestīnai?
A: Palestīnai šodien pieder tikai ceturtā daļa no tās sākotnējās valsts teritorijas.
J: Kas bija filistieši?
A: Filistieši bija tauta, kas iebruka šajā teritorijā; visticamāk, tie bija romieši, kuri nerunāja arābu valodā, jo arābi ieradās Palestīnā gandrīz 2000 gadus vēlāk.
