Palestīna ir reģions Tuvajos Austrumos, kas atrodas Levantē, starp Jordānas upi un Vidusjūru. Teritorija ietver gan piekrastes līdzenumus, gan kalnainas zonas un ielejas; klimatā dominē vidusjūras reģiona iezīmes ar sausiem vasaras periodiem un mērenām, mitrākām ziemām. Vēstures gaitā Palestīnā ir dzīvojušas un veidojušas savu kultūru daudzas tautas un civilizācijas, tostarp civilizācijas, piemēram, filistieši, feniķieši un arābi, kā arī kanaānieši, izraelieši un citas. Reģionam bieži piešķir arī nosaukumu Svēto zemi, jo tā ir vieta, kur aizsākās jūdaisms, kristietība. un vēlāk — arī islāms.
Vēsturisks pārskats
Palestīnas teritorija ir bijusi pakļauta dažādām varām: senajā laikmetā to ietekmēja Ēģipte un Mezopotāmijas valstis, vēlāk reģionā valdīja asīrieši, babilonieši un persieši, pēc tam — helēnistiskās dinastijas un Romas impērija. Viduslaikos šeit valdīja Bizantija un pēc 7. gadsimta — dažādi islāma kalifāti. No 16. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam teritoriju iekļāva Osmaņu impērija, bet 20. gadsimtā tai sekoja Lielbritānijas mandāts un pēc tam 20. gadsimta politiskās pārmaiņas, tostarp Izraēlas valsts izveide 1948. gadā un ar to saistītie konflikti.
Reliģiskā un kultūras nozīme
Daudzas pilsētas Palestīnā ir svētas trīs lielajām ābrahāma reliģijām — jūdaismam, kristietībai un islāmam. Šajā reģionā atrodas pilsētas, kas tiek uzskatītas par svarīgākajām ticības vietām: Jeruzāleme, Bētleme, Nācareta un Hebrona. Šo vietu tempļi, svētvietas un arheoloģiskie pieminekļi piesaista gan ticīgos, gan pētniekus no visas pasaules.
Mūsdienu politiskā situācija
Šodien reģions teritoriāli un politiski ir sarežģīts: daļa zemju pieder Izraēlai, bet palestīniešu tautas tiesības un pašnoteikšanās tiek pārstāvētas ar dažādām institūcijām — ir atzīta arī Palestīnas valsts kā diplomātisks subjekts daudzās valstīs un starptautiskajās organizācijās, taču tās suverenitāte nav pilnīgi vispāratzīta. Galvenie strīdi attiecas uz teritorijām Rietumkrastā un Gazasjoslā. Rietumkrasts kopā ar Gazas joslu un Austrumjeruzālemi ir centrālās teritorijas, kurās risinās politiskie saraksti, drošības jautājumi un starptautiskā diplomātija. Palestīniešu pašpārvalde kontrolē daļas Rietumkrasta, bet Gazas joslu kopš 2007. gada pārvalda grupējums Hamas; pārējās teritorijas pēc Jūnu 1967. gada kara un vēlāk ir pakļautas Izraēlas civilai vai militārai kontrolei. Starptautiskās sarunas, piemēram, Osles vienošanās, ir radījušas mehānismus pārvaldības un sarunu turpināšanai, bet pastāvīgi konflikti, iebraukumi, drošības barjeras un apdzīvoto vietu paplašināšanās joprojām rada nopietnas grūtības mieram.
Daudzās starptautiskās diskusijās tiek apspriests tā dēvētais divu valstu risinājums — neatkarīga Izraēla un Palestīnas valsts līdzās viena otrai — kā viens no iespējamiem miera ceļiem, taču īstenošanai nepieciešama sarežģīta teritoriju, drošības, bēgļu un Jeruzālemes statusa sarunu atrisināšana.
Angļu valodā vārds "Palestine" apzīmē reģionu, savukārt "Philistine" attiecināms uz senajiem filistiešiem. Filistieši bija jūras tautu grupas pārstāvji, kas aptuveni 12. gadsimtā p.m.ē. apmetās Levantas dienvidu piekrastē un kurus avoti saista ar Egejas reģiona cilvēkiem; tie nebija romieši, kas nerunāja arābu valodā, — romieši ieradās reģionā vēlāk. Arābu valodu un arābu kultūru Palestīnā plašāk ienesa arābu-islamiskie iekarotāji 7. gadsimtā, pēc tam reģiona demogrāfija un valodu situācija attīstījās gadsimtu gaitā.
Palestīnas vēsture un tagadne ir sarežģīts un daudzšķautņains stāsts par identitāti, reliģiju, kultūru un politiku. Reģions joprojām ir viens no pasaules svarīgākajiem un jutīgākajiem politiskajiem jautājumiem, pievēršot uzmanību gan vietējo iedzīvotāju labklājībai, gan starptautiskajai drošībai un cilvēktiesībām.
.jpg)
