Samarkanda
Samarkanda ir slavena pilsēta. Tā ir otrā lielākā pilsēta Uzbekistānā un Samarkandas apgabala galvaspilsēta.
Pilsēta atrodas uz vecā Zīda ceļa starp Ķīnu un Rietumiem, un tā ir islāma zinātnisko pētījumu centrs. 14. gadsimtā tā kļuva par Timūra (Tamerlana) impērijas galvaspilsētu, un tajā atrodas viņa mauzolejs Gur-e Amir. Viena no slavenākajām pilsētas ievērojamākajām celtnēm joprojām ir Bibi-Khanym mošeja. Registan bija senais pilsētas centrs.
2001. gadā UNESCO šo 2750 gadus veco pilsētu iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā kā Samarkandu - kultūru krustcelēs.
Vēsture
Samarkanda ir viena no senākajām apdzīvotajām pilsētām pasaulē, kas uzplaukusi, pateicoties tās atrašanās vietai uz tirdzniecības ceļa starp Ķīnu un Vidusjūru (Zīda ceļš). Savulaik Samarkanda ir bijusi viena no lielākajām Vidusāzijas pilsētām.
Samarkanda, ko ap 700. gadu p.m.ē. dibināja persieši, jau no pašiem pirmsākumiem ir bijis viens no galvenajiem persiešu civilizācijas centriem. Marakanda bija sengrieķu nosaukums Aleksandrs Lielais iekaroja pilsētu 329. gadā p. m. ē.
Viduslaiku vēsture
8. gadsimta sākumā Samarkanda nonāca arābu kontrolē. Leģenda vēsta, ka Abasīdu valdīšanas laikā 751. gadā no diviem ķīniešu gūstekņiem tika apgūts papīra izgatavošanas noslēpums. Tā rezultātā Samarkandā tika nodibināta pirmā papīrfabrika islāma pasaulē. Pēc tam izgudrojums izplatījās pārējā islāma pasaulē un no turienes - Eiropā.
Samarkandu 1220. gadā izlaupīja Čingishana vadītie mongoļi. Daļa iedzīvotāju izdzīvoja, bet vēlāk Samarkanda cieta vēl vismaz no viena mongoļu uzbrukuma. Pilsētai vajadzēja vairākus gadu desmitus, lai atgūtos no šīm katastrofām. Marko Polo ceļojumos, kur Polo apraksta savu ceļojumu pa Zīda ceļu, Samarkanda ir aprakstīta kā "ļoti liela un krāšņa pilsēta...". Viņš arī raksta par kristiešu baznīcu Samarkandā, kas brīnumainā kārtā palika stāvēt pēc tam, kad tika nojaukta daļa tās centrālās atbalsta kolonnas.
1370. gadā Timurs Kļavīgais jeb Tamerlans nolēma Samarkandu padarīt par savas impērijas, kas stiepās no Indijas līdz Turcijai, galvaspilsētu. Turpmāko 35 gadu laikā viņš uzcēla jaunu pilsētu un apdzīvoja to ar amatniekiem no visām viņa iekarotajām vietām. Timurs ieguva mākslas mecenāta reputāciju, un Samarkandā dzīvoja aptuveni 150 000 iedzīvotāju.
Mūsdienu vēsture
1499. gadā uzbeku turki pārņēma kontroli pār Samarkandu. Viņi pārcēla galvaspilsētu uz Buharu, un Samarkanda sāka panīkt. Pilsēta 1868. gadā nonāca Krievijas pakļautībā. Krievu pilsētas daļa tika uzcelta pēc šī brīža, galvenokārt uz rietumiem no vecās pilsētas.
Vēlāk pilsēta kļuva par Krievijas Turkestānas Samarkandas apgabala galvaspilsētu, un tās nozīme vēl vairāk pieauga, kad 1888. gadā pilsētu sasniedza Kaspijas dzelzceļš. 1925. gadā tā kļuva par Uzbekistānas PSR galvaspilsētu, bet 1930. gadā to nomainīja Taškenta.
Centrs ar Bibi Khanym mošeju
