Scientoloģija — kas ir, mācība, vēsture un pretrunas

Scientoloģija: kas ir, mācība, vēsture un pretrunas — izsmeļošs pārskats par L. Rona Hūbārda idejām, auditingu, kritiku, baznīcām un skandāliem. Uzzini objektīvu analīzi.

Scientoloģija ir kustība, kuras pamatā ir uzskatu sistēma. Šo uzskatu pamatā ir L. Rona Hūbārda rakstītie vārdi. Dažas citas personas ir pievienojušas, bet gandrīz viss ir viņa teiktais. Viņš to aizsāka 1954. gadā. Hūbards to veidoja līdz pat savai nāvei 1986. gadā.

Dažādi cilvēki atšķirīgi saprot Hūbārda rakstītos vārdus. Dažās valstīs ir Scientoloģijas baznīcas. Dažiem cilvēkiem Baznīca ir aizdomīga. Viņi uzskata, ka tā ir sekta un bizness naudas pelnīšanai. Scientoloģija kopš tās pirmsākumiem ir bijusi pretrunīgi vērtēta.

Scientoloģija māca, ka cilvēki ir nemirstīgi gari, kas ir aizmirsuši savu patieso dabu. Scientologi apgalvo, ka, izmantojot sistēmu, ko sauc par auditingu, viņi palīdz cilvēkiem atcerēties savu patieso dabu, atkārtoti izdzīvojot sāpīgus pagātnes notikumus un labāk tos izprotot.

Ar scientoloģiju ir saistītas daudzas organizācijas. Piemēram, dažas no tām palīdz cilvēkiem pārtraukt lietot nelegālās narkotikas vai atgriezties sabiedrībā pēc tam, kad viņi izcietuši cietumsodu.

Scientoloģija apgalvo, ka psihiatrija ir slikta un tai nevajadzētu atļaut pastāvēt.

Kas ir scientoloģija un no kā tā izriet

Scientoloģija sākās kā L. Rona Hūbārda ideju un rakstu attīstība, kas izauga no viņa agrīnākās grāmatas "Dianētika" (1950). Scientoloģija sevi prezentē kā reliģisku un garīgu sistēmu, kuras mērķis ir uzlabot cilvēka garīgo stāvokli un izprast cilvēka dabu kā garu (thetan). Mācība ietver secīgu attīstību pa tā saukto "Tilta uz pilnīgu brīvību" (Bridge to Total Freedom), kas sastāv no kursiem, auditinga sesijām un augstākām operējošā thetana (OT) pakāpēm.

Pamatmācība un prakse

• Auditing: indivīdam palīdz izzināt un pārstrādāt sāpīgas vai ierobežojošas pieredzes, izmantojot speciālu praksi. Auditingā bieži izmanto ierīci, ko sauc par E-metri (elektronisko mērītāju), lai novērtētu subjektīvās reakcijas.
• Kursi un hierarhija: scientoloģijas ceļš ir strukturēts ar kursiem un pakāpēm — no iesācēju līmeņiem līdz augstākajām OT pakāpēm. Daudzas no šīm programmām ir maksas pakalpojumi.
• Rituali un uzskati: tiek mācīts par cilvēku kā nemirstīgu gara būtni, reinkarnāciju (atkārtotu dzimšanu) un par to, ka pagātnes traumas ietekmē pašreizējo labsajūtu.

Organizatoriskā struktūra un programmas

Scientoloģijas atzari veido dažādas organizācijas: vietējās "baznīcas" (Church of Scientology), misijas, kursu centri un privātas grupas. Ir arī globālas iniciatīvas un programmas, piemēram, Narconon (pretatkarības), Criminon (atbalsts bijušajiem ieslodzītajiem), Applied Scholastics (izglītības programmas) un citas sabiedriskās ievirzes programmas. Ir arī elitāra joma — Sea Organization (Sea Org) — kurā darbojas profesionāli veltīti biedri ar stingrākām saistībām.

Vēsture īsumā

L. Rons Hūbards izstrādāja Dianētikas idejas 1950. gadā. 1954. gadā tika nodibināta pirmā organizētā scientoloģijas struktūra, un nākamajos gados kustība izplatījās gan ASV, gan citur pasaulē. Hūbards turpināja publicēt grāmatas un nostādnes līdz savai nāvei 1986. gadā. Pēc tam vadība turpināja attīstīt organizāciju, taču pati scientoloģija ir mainījusies dažādos administratīvos un juridiskos kontekstos.

Pretrunas un kritika

Scientoloģija jau kopš saviem pirmsākumiem ir bijusi pretrunīga. Galvenie kritiķu uzskati ietver:

• Sekta un kontrole: kritiķi apgalvo, ka organizācija izmanto manipulācijas paņēmienus, izolāciju no radiem un politiku "disconnection" (atvienošana) pret tiem, kas izteikuši kritiku.
• Finansiāla izmantošana: daudzos gadījumos tiek norādīts, ka daudz programmu un nepieciešamo pakalpojumu ir dārgi, un cilvēki tiek mudināti ieguldīt lielas summas, lai sasniegtu augstākās pakāpes.
• Tiesvedības un apsūdzības: organizācija un tās locekļi ir bijuši saistīti ar tiesvedībām, žurnālistikas izmeklējumiem un apgalvojumiem par spiedienu, iebiedēšanu un nelikumīgām darbībām. Kritiķi arī runā par agrāko politiku, kas pazīstama kā "Fair Game", — praksi, kas pēc kritiķu apgalvotā ļāva rīkoties pret organizācijas ienaidniekiem.
• Noslēpumainība: daudzas augstākās mācības pakāpes (piem., OT līmeņi) ir slepenas un pieejamas tikai pēc ilgstošas iesaistes un maksājumiem, kas rada jautājumus par to saturu un izmaksām.
• Aprezīmējumi par vardarbību un ļaunprātību: bijušie locekļi ir ziņojuši par psiholoģisku spiedienu, slodzēm un citām pāridarījumu formām; šie apgalvojumi ir bijuši izmeklēti dažādās jurisdikcijās ar atšķirīgiem rezultātiem.

Juridiskais un sabiedriskais statuss

Scientoloģijas juridiskais un sabiedriskais statuss atšķiras starp valstīm. Piemēram, ASV 1993. gadā Internal Revenue Service piešķīra Church of Scientology nodokļu atbrīvojumu reliģiskajai organizācijai, kam bija nozīmīgi finansiālie un juridiskie nosacījumi. Savukārt daudzās Eiropas valstīs scientoloģija tiek vērtēta kritiskāk — dažas valsts iestādes to uzskata par komerciālu organizāciju vai sektu, un ir bijuši gadījumi, kad tās darbība ir stingri regulēta vai izmeklēta.

Kas saka scientologi un kas — kritiķi

Scientoloģijas atbalstītāji uzsver, ka tā sniedz reālas garīgas un praktiskas metodes cilvēku uzlabošanai, palīdz atbrīvoties no atkarībām, uzlabot attiecības un personīgo efektivitāti. Scientologi apgalvo, ka viņu darbs ir pozitīvs un ka daudzi pieredz uzlabojumus pēc kursu un auditinga sesijām.

Kritiķi un bijušie locekļi savukārt runā par organizācijas problēmām — finanšu spiedienu, kontroles mehānismiem, tiesvedību vēsturi un slēpto praksi. Neatkarīgi no puses, diskusijas par scientoloģiju bieži ir emocionālas un juridiski sarežģītas.

Sabiedrībā zināmi cilvēki un redzamība

Scientoloģija ir piesaistījusi arī slavenību atbalstu, un daži publiski zināmi cilvēki ir bijuši saistīti ar scientoloģiju, kas palielina kustības redzamību medijos. Tas vēl vairāk pastiprina sabiedrisko interesi un diskusijas par organizācijas darbību.

Kopsavilkums

Scientoloģija ir plaša un sarežģīta kustība ar saviem uzskatiem, praksēm un organizatoriskām struktūrām. Tai ir gan sekotāji, gan kritiķi. Lai saprastu konkrētu situāciju vai pieredzi, bieži ieteicams izpētīt gan oficiālos scientoloģijas avotus, gan neatkarīgus ziņojumus un liecības — īpaši, ja tiek apsvērta dalība vai sadarbība ar organizāciju.

Jautājumi un atbildes

J: Uz ko ir balstīta scientoloģija?

J: Kad L. Rons Hūbards izveidoja scientoloģiju?

J: Kurš deva savu ieguldījumu scientoloģijas izveidē?

J: Vai dažās valstīs ir Scientoloģijas baznīcas?

J: Kāpēc daži cilvēki jūtas aizdomīgi attiecībā uz Scientoloģijas Baznīcu?

J: Ko scientoloģija māca par cilvēkiem?

J: Kādu sistēmu izmanto scientoloģija, lai palīdzētu cilvēkiem atcerēties savu patieso dabu?

Meklēt pēc burta