Adaptīvā bezsamaņa

Netiešā mācīšanās

Netiešā (jeb "klusā") mācīšanās ir tad, ja cilvēks mācās, pat nenojaušot, ka tā notiek.

"Šīs zināšanas var izmantot, lai vadītu uzvedību, pieņemtu lēmumus un risinātu problēmas, [cilvēkam] neapzinoties kompleksās zināšanas, kas viņam vai viņai ļauj šādi rīkoties".

Svarīgi ir tas, ka "netiešā mācīšanās ir fundamentāls "sakņu" process, kas ir katra sarežģīta organisma adaptīvā uzvedības repertuāra pamatā". Tas nozīmē, ka netiešā mācīšanās ir daudz senāka par apzināto mācīšanās veidu, ko mēs kā cilvēki parasti pamanām.

Šī ir arvien plašāka pētniecības joma. Klasiski piemēri ir valodas apguve un socializācijas process. Bērni iemācās runāt dzimtajā valodā un socializējas savā sabiedrībā, neapzinoties principus, kas nosaka viņu uzvedību.

Ir daudz diskutēts par to, vai pastāv netiešā mācīšanās, jo iegūtās zināšanas nav verbalizējamas. Maz pētījumu ir veikts par to, kādas ir prasības, lai notiktu netiešās mācīšanās process.

Pierādījumi 1: gadījumu izpēte

Pierādījums tam, ka adaptīvā zemapziņa pastāv, ir virkne gadījumu, kurus ir grūti izskaidrot citādi.

Krāpšana Kouros

Pēc tam, kad ar agrīno grieķu statuju tika veikti daudzi zinātniski testi, Gētija muzejs gatavojās to iegādāties. Tomēr neliela ekspertu grupa to aplūkoja un uzreiz teica: "Tā ir viltojums". Galu galā tika konstatēts, ka tā ir viltojums. Jautājums bija, kā kāds varēja pārspēt zinātnisko testu bateriju, tikai paskatoties uz to? Skeptiķiem tika jautāts, kā viņi to izdarīja. Viens teica: "Tas neizskatās vecs, it kā būtu gadsimtiem ilgi atradies zem zemes. Cits teica: "Tā nagi neizskatās pareizi". Acīmredzot viņi visi bija redzējuši kaut ko, kas izraisīja šaubas. Psihologi uzskatīja, ka tas varētu būt senais mentālais mehānisms, kam ir izdzīvošanas vērtība.

Ugunsdzēsēja "ESP

Kāds ugunsdzēsējs Klīvlendā kopā ar saviem vīriem atbildēja uz kārtējo izsaukumu. Tas notika vienstāva mājas aizmugures virtuvē. Ugunsdzēsēji izlauza durvis, uzlika šļūteni un sāka aplaistīt ugunsgrēku ar ūdeni. Tam bija maza ietekme. Kā atceras ugunsdzēsības leitnants, viņš pēkšņi nodomājis: "Te kaut kas nav kārtībā", un nekavējoties pavēlēja saviem vīriem doties ārā. Brīdi pēc tam, kad viņi bija aizbēguši, grīda, uz kuras viņi bija stāvējuši, sabruka. Ugunsgrēks bija izcēlies pagrabā, nevis virtuvē, kā šķita.
Kad ugunsdzēsējam jautāja, no kurienes viņš zināja, ka jātiek ārā, viņš atbildēja, ka tā bija ESP. Interesanti ir tas, ka ugunsdzēsējs nevarēja uzreiz paskaidrot, kā viņš uzzināja, ka jāaiziet. No "aizslēgtajām durvīm" mūsu smadzenēs ugunsdzēsējs vienkārši "mirkšķināja" un pieņēma pareizo lēmumu. Patiesībā, ja viņš būtu apzināti domājis par situāciju, viņš, iespējams, būtu zaudējis savu un savu cilvēku dzīvības. ^p125

Izcila intuīcija

Līdzīgi ir cilvēki, kuri spēj vairākkārt paveikt kaut ko, kas šķiet pārsteidzoši. Piemēram, patiešām ir iespējams pamanīt, kurš melo, un šo prasmi var trenēt un pilnveidot. Ir iespējams paredzēt, kurš pāris šķirsies un kurš nē. Katra lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams īss laiks, un (novērotājam) lēmuma pieņēmējam pieejamās informācijas apjoms šķiet ļoti mazs.

Analīzes paralīze

Lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz ierobežotu informāciju, ir viena skalas daļa. Otrā skalas galā ir apjukums, ko rada pārāk daudz nesakārtotas informācijas: "analīzes paralīze". Ir daudz piemēru, ka pēdējais minētais stāvoklis ir nelabvēlīgs lēmumu pieņemšanai.

Pierādījumi 2: eksperimenti

Ir veikti vairāki eksperimenti, kas pārliecinoši apstiprina ideju par adaptīvo zemapziņu. Pamatideja ir novirzīt zemapziņu un noskaidrot, vai tas ietekmē uzvedību.

Sajaukti teikumi

Izlasiet četru vārdu teikumus no piecu vārdu kopām. Viņi koncentrējas uz to, lai teikumi būtu pareizi. Viņiem nezināms, ka neizmantotais vārds dod viņu prātam smalku aizspriedumu. No viena komplekta, kurā bija papildu vārdi Florida, vecs, vientuļš, aizmāršīgs, grumbains (un daži neitrāli vārdi), eksperimentālā grupa lēnāk devās prom no eksperimentālās telpas.^p54 Primēšanas vārdi viņus bija noskaņojuši "domāt par veciem cilvēkiem". Ideja ir Džona Barga (John Bargh) ideja.

Pamatvielas iepildīšana ietekmē testa rezultātus

Sākotnējā sagatavošana būtiski ietekmē testa rezultātus. Grupa, kas tika pārbaudīta par spēli Trivial Pursuit, tika sadalīta divās daļās. Vienai grupai vispirms lūdza padomāt par to, ko nozīmē būt profesoram. Viņi pareizi atbildēja uz 55,6 % jautājumu. Otrai daļai vispirms lūdza apsēsties un padomāt par futbola huligāniem. Viņi ieguva 42,6 % punktu. Citi testi liecināja, ka abām grupām bija līdzīgas prāta spējas. Atšķirība starp rezultātiem ir ļoti būtiska. ^p57

Vēl viens tests bija vēl pārsteidzošāks. Melnādainajiem koledžu studentiem tika uzdoti 20 jautājumi no Graduate Record Examination, kas ir standarta tests, ko izmanto, lai iestātos augstskolās ASV. Vienai grupai tika lūgts norādīt savu rasi; otrai grupai tas netika lūgts. Pirmās grupas rezultāti bija uz pusi mazāki nekā otrās grupas. Vēlāk eksperimenta veicēji jautāja, vai jautājums par viņu rasi viņus ietekmējis. Viņi visi atbildēja "nē" un piebilda kaut ko līdzīgu: "Ziniet, es vienkārši nedomāju, ka esmu pietiekami gudrs, lai šeit atrastos".^p59 Protams, tam ir vislielākā sociālā nozīme. Ievērojiet, ka arī šajā gadījumā indivīdi apzināti nepamanīja to, kas bija noticis neapzināti.

Ko dara ventromediālais

Smadzeņu garozas ventromediālā zona ir neliels gabaliņš priekšpusē aiz deguna. Neirologs Antonio Damasio pētīja pacientus, kuriem bija bojāta šī smadzeņu zona.

"Tā šķiro no ārpasaules saņemto informāciju, nosakot prioritātes un atzīmējot lietas, kurām jāpievērš uzmanība nekavējoties."^p60

Cilvēki ar šīs zonas bojājumiem joprojām ir racionāli un tikpat inteliģenti kā agrāk. Taču viņiem trūkst spriestspējas, un viņiem ir ļoti grūti pieņemt lēmumus. Strauji mainīgās situācijās spēja ātri pieņemt samērā labus lēmumus ir svarīgāka nekā spēja pieņemt perfektus lēmumus pēc ilgām pārdomām. Tas var būt izdzīvošanas jautājums.

Raksturojums

Neapzinātajiem procesiem ir vairākas raksturīgas iezīmes, kas būtiski atšķiras no apzinātajiem procesiem.

Piekļuve

Acīmredzot pēc definīcijas neapzināti procesi ir mazāk pieejami nekā apzināti procesi. Tomēr starp abiem pastāv satiksme. Piemēram, visiem treniņiem ir labi zināma tendence pāriet no apstādinošiem, sarežģītiem apzinātiem soļiem uz vienmērīgu, pusautomātisku darbību. Tas, kā atzina Andersons, ir pāreja no apzinātas kontroles uz neapzinātu, jo tiek sasniegta meistarība. Andersona galvenā atšķirība ir starp "deklaratīvajām zināšanām" (zināšanām, kuras mēs apzināmies un par kurām varam runāt) un "procesuālajām zināšanām", kas virza rīcību un lēmumu pieņemšanu, bet kas notiek ārpus apzināta "redzesloka".

Mācīšanās notiek arī tādos veidos, kas mums tobrīd ir pilnīgi neapzināti. Klasisks piemērs ir veids, kā bērni apgūst dzimto valodu vecumā no aptuveni 18 mēnešiem līdz četriem gadiem. Viņi nemācās valodu tā, kā to dara vecāki cilvēki. Tas notiek automātiski. Cits piemērs: cilvēki, kas atrodas anestēzijas stāvoklī, var dzirdēt un tikt ietekmēti no dzirdētā.

Piekļuve atmiņai notiek arī neapzināti: pat tad, kad mēs cenšamies atcerēties, patiesais process ir neapzināts. Tas var notikt pilnīgi neapzināti. To parādīja Korsakova agrīnais eksperiments ar pacientiem, kuri zaudēja apzinātu atmiņu. Vienam pacientam viņš deva vieglu elektrošoku. Vēlāk, kad Korsakovs atgriezās, pacients bija visu aizmirsis. Tomēr, ieraugot aparātu, pacients izrādīja trauksmi un apsūdzēja viņu, ka viņš vēlas viņam dot elektrošoku. Kopš tā laika šis eksperiments ir dažādos veidos atkārtots.

Spriešanas kļūdas

Ir viegli pierādīt, ka mūsu ātrie spriedumi var būt arī diezgan nepareizi, jo īpaši tad, ja esam pārņemti ar informāciju vai ja pie lēmumiem nonākam ar neapzinātiem aizspriedumiem un aizspriedumiem.

Eksperimentu laikā pētāmās personas sniedz verbālus skaidrojumus par saviem garīgajiem procesiem, piemēram, kāpēc tās izvēlējās vienu lietu, nevis citu, it kā tās varētu tieši introspekcionēt (ieskatīties sevī) savu ideju un izvēļu cēloņus. Šī "introspekcijas ilūzija" var radīt atšķirības starp sevi un citiem cilvēkiem, jo cilvēki, veidojot attieksmi pret sevi, bet ne pret citiem, uzticas šīm neuzticamajām introspekcijām.

Saistītās lapas

• Evolūcijas psiholoģija
• Sociobioloģija
• Lēmumu pieņemšana
• Zonā