Kas ir adaptīvais neapzinātais — definīcija un nozīme psiholoģijā
Uzzini, kas ir adaptīvais neapzinātais — ātra, izdzīvošanai pielāgota domāšana, kas ietekmē lēmumus un mērķu noteikšanu psiholoģijā.
Adaptīvais neapzinātais ir neapzināto garīgo procesu kopums, kas ietekmē spriedumu un lēmumu pieņemšanu. Tā atšķiras no apzinātās apstrādes: tā ir ātrāka, vieglāka, vairāk koncentrēta uz tagadni, bet mazāk elastīga. To var raksturot kā ātru pasaules novērtēšanu, kas interpretē informāciju un lemj, kā rīkoties, ļoti ātri un ārpus apziņas redzesloka. Šī ātrā apstrāde bieži parādās kā intuīcija vai „iekšējais sajūtas signāls” — piemēram, kad jums uzreiz šķiet, ka cilvēkam drīzāk var uzticēties vai ka noteikta situācija ir bīstama, pat ja uzreiz nevarat to precīzi izskaidrot.
Dažās prāta teorijās zemapziņa aprobežojas ar "zema līmeņa" darbību, piemēram, apzināti izlemtu mērķu īstenošanu. Turpretī tiek uzskatīts, ka adaptīvā neapziņa ir iesaistīta arī "augsta līmeņa" izziņā, piemēram, mērķu noteikšanā. Šī atšķirība ir arī centrāla dualitātes modeļos (piem., Kahnemana sadalījums Sistēma 1 — ātrā, automātiskā apstrāde vs Sistēma 2 — lēnā, apzinātā domāšana). Adaptīvais neapzinātais strādā, izmantojot asociatīvas saites, heuristikas un iepriekšējas pieredzes shēmas, kas ļauj pieņemt ātrus lēmumus bez apzinātas analīzes.
Termins "adaptīvais neapzinātais" liecina, ka tam ir izdzīvošanas vērtība, tātad tas ir pielāgojums, kas pagātnē tika spēcīgi selekcionēts. Patiešām, lielu daļu mugurkaulnieku evolūcijas visas garīgās darbības bija neapzinātas. Neviens neuzskata, ka zivīm ir apziņa. Tādējādi mūsu apziņa ir pievienota jau pastāvošam mehānismu kopumam, kas darbojas, bet kuru darbību mēs parasti nejūtam. p23
Kā adaptīvais neapzinātais strādā — galvenās iezīmes
- Ātrums: spēj sniegt lēmumu vai reakciju milisekundēs vai sekundēs.
- Automātisms: darbojas bez apzinātas pūles un bieži neatkarīgi no apzinātas gribas.
- Konsekvence un ierobežojumi: strādā labi ierastās situācijās, bet var kļūdīties jaunās vai sarežģītās situācijās.
- Balstīts uz pieredzi: izmanto iepriekšējas mācīšanās, pastiprinājumus un situāciju atpazīšanu.
- Grūtības verbalizācijā: cilvēki bieži nespēj precīzi pateikt, kāda bija lēmuma loģika.
Piemēri ikdienā un akadēmiskā kontekstā
- Braukšana pa labi pazīstamā maršrutā un automātiska reakcija uz bīstamu situāciju.
- Pirmās iespaids par cilvēku, kas formējas pirmajās sekundēs un balstās uz sejas izteiksmēm, ķermeņa valodu un balss toni.
- Ekspertu "intuīcija" (piem., šaha meistari, ārsti, ugunsdzēsēji), kuri spēj ātri atpazīt modeļus un rīkoties bez ilgas apzinātas analīzes.
- Pētījumi par primingu, neapzinātu mācīšanos, blindsight un dalītā smadzeņu pacientiem demonstrē, ka informācija var ietekmēt uzvedību arī bez apzinātas uztveres.
Neirobioloģiskais pamats un pētījumu metodes
Adaptīvā neapziņa nav saistīta ar vienu smadzeņu reģionu; tajā iesaistās vairākas struktūras un tīkli, piemēram, amigdala (emociju ātra apstrāde), bazālie gangliji (ieradumu un automātisku darbību izveide), smadzeņu garoza (īpaši sensorās un asociatīvās zonas) un neironu tīkli, kas atbalsta ātru informācijas apstrādi. Pētījumos šo fenomenu izmeklē, izmantojot uzvedības testus (piemēram, Implicitās Asociācijas Tests), reakcijas laika mērījumus, neiroattēlveidošanu (fMRI, EEG) un eksperimentus ar subliminālu primingu.
Loma psiholoģijā un praksē
Adaptīvais neapzinātais palīdz izdzīvot un efektīvi darboties ikdienā, jo ļauj ietaupīt laiku un kognitīvos resursus. Psihoterapijā un konsultēšanā izpratne par neapzināto procesiem palīdz skaidrot automātiskas emocijas vai uzvedību, kas šķiet «neizskaidrojama» klientam. Organizācijās un lēmumu pieņemšanā zināšanas par adaptīvo neapzināto var novest pie risinājumiem, kas samazina kļūdu risku (piem., standarta protokoli, «checklist»), vai, pretēji, izmantot ekspertu intuīciju situācijās, kur tiešām ir pieredzes priekšrocība.
Ierobežojumi un riski
- Neapzinātās heuristikas var radīt sistemātiskas kļūdas un aizspriedumus (stereotipus, pieejamības vai pārāk lielas pārliecības efektu).
- Adaptīvais neapzinātais ir mazāk piemērots jaunu un sarežģītu problēmu risināšanai, kur nepieciešama analītiska domāšana.
- Grūtības reflektēt un mainīt šos automātiskos procesus nozīmē, ka nepieciešama mērķtiecīga prakse vai apzināta iejaukšanās (piem., apmācība, mindfulness, strukturēta lēmumu analīze), lai samazinātu kļūdas.
Praktiski ieteikumi
- Izmantojiet adaptīvā neapzinātā priekšrocības situācijās, kur ir daudz pieredzes (ekspertu lēmumi), bet pārbaudiet svarīgus lēmumus ar apzinātu analīzi.
- Īstenojiet rutīnas un protokolus, lai samazinātu kaitīgo automātismu ietekmi (piem., drošības pārbaudes, lēmumu „checklist”).
- Veiciniet apziņas praksi (meditācija, atgriezeniskā saite), kas palīdz labāk pamanīt un, ja nepieciešams, koriģēt automātiskās reakcijas.
Kopsavilkums
Adaptīvais neapzinātais ir svarīga cilvēka kognitīvā sistēma, kas nodrošina ātru un efektīvu informācijas apstrādi, balstoties uz pieredzi un evolūcijas radītiem risinājumiem. Tas ir gan vērtīgs resurss ikdienas darbībā un ekspertu sniegumā, gan avots potenciāliem kognitīviem traucējumiem un aizspriedumiem. Sapratne par tā stiprajām un vājajām pusēm palīdz lietderīgāk organizēt mācīšanos, lēmumu pieņemšanu un psiholoģisko palīdzību.
Netiešā mācīšanās
Netiešā (jeb "klusā") mācīšanās ir tad, ja cilvēks mācās, pat nenojaušot, ka tā notiek.
"Šīs zināšanas var izmantot, lai vadītu uzvedību, pieņemtu lēmumus un risinātu problēmas, [cilvēkam] neapzinoties kompleksās zināšanas, kas viņam vai viņai ļauj šādi rīkoties".
Svarīgi ir tas, ka "netiešā mācīšanās ir fundamentāls "sakņu" process, kas ir katra sarežģīta organisma adaptīvā uzvedības repertuāra pamatā". Tas nozīmē, ka netiešā mācīšanās ir daudz senāka par apzināto mācīšanās veidu, ko mēs kā cilvēki parasti pamanām.
Šī ir arvien plašāka pētniecības joma. Klasiski piemēri ir valodas apguve un socializācijas process. Bērni iemācās runāt dzimtajā valodā un socializējas savā sabiedrībā, neapzinoties principus, kas nosaka viņu uzvedību.
Ir daudz diskutēts par to, vai pastāv netiešā mācīšanās, jo iegūtās zināšanas nav verbalizējamas. Maz pētījumu ir veikts par to, kādas ir prasības, lai notiktu netiešās mācīšanās process.
Pierādījumi 1: gadījumu izpēte
Pierādījums tam, ka adaptīvā zemapziņa pastāv, ir virkne gadījumu, kurus ir grūti izskaidrot citādi.
Krāpšana Kouros
Pēc tam, kad ar agrīno grieķu statuju tika veikti daudzi zinātniski testi, Gētija muzejs gatavojās to iegādāties. Tomēr neliela ekspertu grupa to aplūkoja un uzreiz teica: "Tā ir viltojums". Galu galā tika konstatēts, ka tā ir viltojums. Jautājums bija, kā kāds varēja pārspēt zinātnisko testu bateriju, tikai paskatoties uz to? Skeptiķiem tika jautāts, kā viņi to izdarīja. Viens teica: "Tas neizskatās vecs, it kā būtu gadsimtiem ilgi atradies zem zemes. Cits teica: "Tā nagi neizskatās pareizi". Acīmredzot viņi visi bija redzējuši kaut ko, kas izraisīja šaubas. Psihologi uzskatīja, ka tas varētu būt senais mentālais mehānisms, kam ir izdzīvošanas vērtība.
Ugunsdzēsēja "ESP
Kāds ugunsdzēsējs Klīvlendā kopā ar saviem vīriem atbildēja uz kārtējo izsaukumu. Tas notika vienstāva mājas aizmugures virtuvē. Ugunsdzēsēji izlauza durvis, uzlika šļūteni un sāka aplaistīt ugunsgrēku ar ūdeni. Tam bija maza ietekme. Kā atceras ugunsdzēsības leitnants, viņš pēkšņi nodomājis: "Te kaut kas nav kārtībā", un nekavējoties pavēlēja saviem vīriem doties ārā. Brīdi pēc tam, kad viņi bija aizbēguši, grīda, uz kuras viņi bija stāvējuši, sabruka. Ugunsgrēks bija izcēlies pagrabā, nevis virtuvē, kā šķita.
Kad ugunsdzēsējam jautāja, no kurienes viņš zināja, ka jātiek ārā, viņš atbildēja, ka tā bija ESP. Interesanti ir tas, ka ugunsdzēsējs nevarēja uzreiz paskaidrot, kā viņš uzzināja, ka jāaiziet. No "aizslēgtajām durvīm" mūsu smadzenēs ugunsdzēsējs vienkārši "mirkšķināja" un pieņēma pareizo lēmumu. Patiesībā, ja viņš būtu apzināti domājis par situāciju, viņš, iespējams, būtu zaudējis savu un savu cilvēku dzīvības. p125
Izcila intuīcija
Līdzīgi ir cilvēki, kuri spēj vairākkārt paveikt kaut ko, kas šķiet pārsteidzoši. Piemēram, patiešām ir iespējams pamanīt, kurš melo, un šo prasmi var trenēt un pilnveidot. Ir iespējams paredzēt, kurš pāris šķirsies un kurš nē. Katra lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams īss laiks, un (novērotājam) lēmuma pieņēmējam pieejamās informācijas apjoms šķiet ļoti mazs.
Analīzes paralīze
Lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz ierobežotu informāciju, ir viena skalas daļa. Otrā skalas galā ir apjukums, ko rada pārāk daudz nesakārtotas informācijas: "analīzes paralīze". Ir daudz piemēru, ka pēdējais minētais stāvoklis ir nelabvēlīgs lēmumu pieņemšanai.
Pierādījumi 2: eksperimenti
Ir veikti vairāki eksperimenti, kas pārliecinoši apstiprina ideju par adaptīvo zemapziņu. Pamatideja ir novirzīt zemapziņu un noskaidrot, vai tas ietekmē uzvedību.
Sajaukti teikumi
Izlasiet četru vārdu teikumus no piecu vārdu kopām. Viņi koncentrējas uz to, lai teikumi būtu pareizi. Viņiem nezināms, ka neizmantotais vārds dod viņu prātam smalku aizspriedumu. No viena komplekta, kurā bija papildu vārdi Florida, vecs, vientuļš, aizmāršīgs, grumbains (un daži neitrāli vārdi), eksperimentālā grupa lēnāk devās prom no eksperimentālās telpas.p54 Primēšanas vārdi viņus bija noskaņojuši "domāt par veciem cilvēkiem". Ideja ir Džona Barga (John Bargh) ideja.
Pamatvielas iepildīšana ietekmē testa rezultātus
Sākotnējā sagatavošana būtiski ietekmē testa rezultātus. Grupa, kas tika pārbaudīta par spēli Trivial Pursuit, tika sadalīta divās daļās. Vienai grupai vispirms lūdza padomāt par to, ko nozīmē būt profesoram. Viņi pareizi atbildēja uz 55,6 % jautājumu. Otrai daļai vispirms lūdza apsēsties un padomāt par futbola huligāniem. Viņi ieguva 42,6 % punktu. Citi testi liecināja, ka abām grupām bija līdzīgas prāta spējas. Atšķirība starp rezultātiem ir ļoti būtiska. p57
Vēl viens tests bija vēl pārsteidzošāks. Melnādainajiem koledžu studentiem tika uzdoti 20 jautājumi no Graduate Record Examination, kas ir standarta tests, ko izmanto, lai iestātos augstskolās ASV. Vienai grupai tika lūgts norādīt savu rasi; otrai grupai tas netika lūgts. Pirmās grupas rezultāti bija uz pusi mazāki nekā otrās grupas. Vēlāk eksperimenta veicēji jautāja, vai jautājums par viņu rasi viņus ietekmējis. Viņi visi atbildēja "nē" un piebilda kaut ko līdzīgu: "Ziniet, es vienkārši nedomāju, ka esmu pietiekami gudrs, lai šeit atrastos".p59 Protams, tam ir vislielākā sociālā nozīme. Ievērojiet, ka arī šajā gadījumā indivīdi apzināti nepamanīja to, kas bija noticis neapzināti.
Ko dara ventromediālais
Smadzeņu garozas ventromediālā zona ir neliels gabaliņš priekšpusē aiz deguna. Neirologs Antonio Damasio pētīja pacientus, kuriem bija bojāta šī smadzeņu zona.
"Tā šķiro no ārpasaules saņemto informāciju, nosakot prioritātes un atzīmējot lietas, kurām jāpievērš uzmanība nekavējoties."p60
Cilvēki ar šīs zonas bojājumiem joprojām ir racionāli un tikpat inteliģenti kā agrāk. Taču viņiem trūkst spriestspējas, un viņiem ir ļoti grūti pieņemt lēmumus. Strauji mainīgās situācijās spēja ātri pieņemt samērā labus lēmumus ir svarīgāka nekā spēja pieņemt perfektus lēmumus pēc ilgām pārdomām. Tas var būt izdzīvošanas jautājums.
Raksturojums
Neapzinātajiem procesiem ir vairākas raksturīgas iezīmes, kas būtiski atšķiras no apzinātajiem procesiem.
Piekļuve
Acīmredzot pēc definīcijas neapzināti procesi ir mazāk pieejami nekā apzināti procesi. Tomēr starp abiem pastāv satiksme. Piemēram, visiem treniņiem ir labi zināma tendence pāriet no apstādinošiem, sarežģītiem apzinātiem soļiem uz vienmērīgu, pusautomātisku darbību. Tas, kā atzina Andersons, ir pāreja no apzinātas kontroles uz neapzinātu, jo tiek sasniegta meistarība. Andersona galvenā atšķirība ir starp "deklaratīvajām zināšanām" (zināšanām, kuras mēs apzināmies un par kurām varam runāt) un "procesuālajām zināšanām", kas virza rīcību un lēmumu pieņemšanu, bet kas notiek ārpus apzināta "redzesloka".
Mācīšanās notiek arī tādos veidos, kas mums tobrīd ir pilnīgi neapzināti. Klasisks piemērs ir veids, kā bērni apgūst dzimto valodu vecumā no aptuveni 18 mēnešiem līdz četriem gadiem. Viņi nemācās valodu tā, kā to dara vecāki cilvēki. Tas notiek automātiski. Cits piemērs: cilvēki, kas atrodas anestēzijas stāvoklī, var dzirdēt un tikt ietekmēti no dzirdētā.
Piekļuve atmiņai notiek arī neapzināti: pat tad, kad mēs cenšamies atcerēties, patiesais process ir neapzināts. Tas var notikt pilnīgi neapzināti. To parādīja Korsakova agrīnais eksperiments ar pacientiem, kuri zaudēja apzinātu atmiņu. Vienam pacientam viņš deva vieglu elektrošoku. Vēlāk, kad Korsakovs atgriezās, pacients bija visu aizmirsis. Tomēr, ieraugot aparātu, pacients izrādīja trauksmi un apsūdzēja viņu, ka viņš vēlas viņam dot elektrošoku. Kopš tā laika šis eksperiments ir dažādos veidos atkārtots.
Spriešanas kļūdas
Ir viegli pierādīt, ka mūsu ātrie spriedumi var būt arī diezgan nepareizi, jo īpaši tad, ja esam pārņemti ar informāciju vai ja pie lēmumiem nonākam ar neapzinātiem aizspriedumiem un aizspriedumiem.
Eksperimentu laikā pētāmās personas sniedz verbālus skaidrojumus par saviem garīgajiem procesiem, piemēram, kāpēc tās izvēlējās vienu lietu, nevis citu, it kā tās varētu tieši introspekcionēt (ieskatīties sevī) savu ideju un izvēļu cēloņus. Šī "introspekcijas ilūzija" var radīt atšķirības starp sevi un citiem cilvēkiem, jo cilvēki, veidojot attieksmi pret sevi, bet ne pret citiem, uzticas šīm neuzticamajām introspekcijām.
Saistītās lapas
- Evolūcijas psiholoģija
- Sociobioloģija
- Lēmumu pieņemšana
- Zonā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir adaptīvā bezapziņa?
A: Adaptīvā neapziņa ir neapzinātu garīgo procesu kopums, kas ietekmē spriedumu un lēmumu pieņemšanu. Tā darbojas ārpus apziņas redzesloka, ātri interpretējot informāciju un izlemjot, kā rīkoties.
J: Ar ko tā atšķiras no apzinātas apstrādes?
A: Adaptīvā neapziņa darbojas ātrāk, bez piepūles, vairāk koncentrējas uz tagadni, bet ir mazāk elastīga nekā apzināta apstrāde.
Vai adaptīvā neapziņa ir iesaistīta "augsta līmeņa" izziņā, piemēram, mērķu noteikšanā?
A: Jā, saskaņā ar dažām prāta teorijām adaptīvā neapziņa ir iesaistīta "augsta līmeņa" izziņā, piemēram, mērķu izvirzīšanā.
J: Vai termins "adaptīvā zemapziņa" liecina, ka tai ir izdzīvošanas vērtība?
A: Jā, termins "adaptīvā bezapziņa" norāda, ka tai ir izdzīvošanas vērtība un ka tā tika spēcīgi selekcionēta mugurkaulnieku evolūcijas laikā.
J: Vai visas garīgās darbības sākotnēji bija neapzinātas?
A: Jā, lielu daļu mugurkaulnieku evolūcijas visas garīgās darbības sākotnēji bija neapzinātas.
Vai zivīm ir apziņa? A: Nē, neviens neuzskata, ka zivīm ir apziņa.
Meklēt