Slovēnijas dalība Olimpiskajās spēlēs: vēsture, medaļas un fakti
Iepazīstiet Slovēnijas olimpisko ceļojumu: vēsture, nozīmīgākās medaļas, ievērojami atklājumi un interesanti fakti par dalību kopš 1992. gada.
Slovēnija pirmo reizi kā neatkarīga valsts olimpiskajās spēlēs piedalījās 1992. gadā. Kopš tā laika tā ir piedalījusies visās olimpiskajās spēlēs. Pirms Dienvidslāvijas sabrukuma Slovēnijas sportisti olimpiskajās spēlēs piedalījās Dienvidslāvijas sastāvā.
Slovēnijas Nacionālā olimpiskā komiteja tika izveidota 1991. gadā un atzīta 1993. gadā. Slovēnijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši piecpadsmit medaļas, bet ziemas olimpiskajās spēlēs - septiņas.
Kopā, saskaitot vasaras un ziemas olimpiskās spēles, Slovēnijas sportisti līdz šim ir izcīnījuši 22 olimpiskās medaļas. Tas ir ievērojams sasniegums, ņemot vērā valsts salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu. Slovēnija ir saglabājusi stabilu dalību gan vasaras, gan ziemas Olimpiskajās spēlēs, regulāri nosūtot konkurētspējīgas delegācijas un bieži pretendējot uz augstām vietām individuālajos sporta veidos.
Galvenie virzieni, kuros Slovēnija ir bijusi veiksmīga:
- Ziemas sporta veidi: īpaši kalnu slēpošana un leciens ar slēpēm — šajās disciplīnās Slovēnija regulāri iekļūst medaļu sarakstos un nodrošina augstus finišus starptautiskā līmenī.
- Vasaras sporta veidi: medaļas izcīnītas vairākos disciplīnu laukos, tostarp airēšanā, cīnās un citos tehniskos sporta veidos. Slovēnijas sportisti bieži izceļas ar taktisku meistarību un fizisku sagatavotību.
Vēsturiskie fakti un nozīmīgākie brīži:
- Pirmā dalība 1992. gadā iezīmēja Slovēnijas startu kā neatkarīgai sporta valstij pēc Dienvidslāvijas sabrukuma.
- Nacionālā olimpiskā komiteja, izveidota 1991. gadā, pārņēma pienākumu attīstīt olimpisko kustību valstī un sagatavot sportistus starptautiskajām sacensībām.
- Slovēnijas panākumi Olimpiskajās spēlēs kalpo kā stimuls sporta attīstībai valstī — tiek ieguldīts darbs jaunatnes programmās, treniņu bāzēs un sporta infrastruktūrā.
Praktiski padomi un perspektīvas:
- Slovēnijas mazais iedzīvotāju skaits padara katru medaļu īpaši nozīmīgu; nākotnē svarīgs uzdevums ir uzturēt sportistu attīstību un nodrošināt kvalitatīvu sagatavošanos.
- Pastāvīga uzmanība jaunatnes sportam un specializēto treniņu programmām palielina izredzes uz jauniem panākumiem gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.
Slovēnijas dalība Olimpiskajās spēlēs ir stāsts par stabilu izaugsmi un spēcīgu tradīciju veidošanos gan ziemas, gan vasaras sporta veidos. Nākamo olimpisko ciklu gaitā valsts centīsies saglabāt un paplašināt savus sasniegumus, attīstot talantus un izmantojot mūsdienīgas sagatavošanās metodes.
Medaļnieki
Vasaras olimpiskās spēles
| Medaļa | Nosaukums | Spēles | Sports | Pasākums |
| 3 | Iztok ČopDenis |
| Vīriešu pāris bez stūres | |
| 3 | Milan JanšaJanez |
| Vīriešu četrinieks bez stūres | |
| 2 | Brigita Bukovec |
| 100 metru barjerskrējiens sievietēm | |
| 2 | Andžs Vehovars |
| K-1 slaloms vīriešiem | |
| 1 | Iztok ČopLuka |
| Vīriešu divnieku ekipāža | |
| 1 | Rajmond Debevec |
| 50 metru šaušana ar šauteni vīriešiem 3 pozīcijas | |
| 2 | Iztok ČopLuka |
| Vīriešu divnieku ekipāža | |
| 3 | Jolanda Čeplak |
| Sieviešu 800 metru skrējiens | |
| 3 | Urška Žolnir |
| Sieviešu pusvidējā vidējā svara kategorija | |
| 3 | Vasilij Žbogar |
| Vīriešu lāzera klase | |
| 1 | Primož Kozmus |
| Vīriešu āmura mešana | |
| 2 | Vasilij Žbogar |
| Vīriešu lāzera klase | |
| 2 | Sara Isakoviča |
| Sieviešu 200 metru brīvajā stilā | |
| 3 | Lucija Polavder |
| Sieviešu pusvieglsvars | |
| 3 | Rajmond Debevec |
| 50 m šaušana ar šauteni vīriešiem trīs pozīcijas | |
| 1 | Urška Žolnir |
| Sieviešu pusvidējā vidējā svara kategorija | |
| 2 | Primož Kozmus |
| Vīriešu āmura metiens | |
| 3 | Iztok ČopLuka |
| Vīriešu divnieku ekipāža | |
| 3 | Rajmond Debevec |
| Vīriešiem 50 m šaušana ar šauteni guļus | |
| 1 | Tīna Trstenjaka |
| Sieviešu pusvidējā svara kategorija | |
| 2 | Pēteris Kauzers |
| Vīriešu slaloms K-1 | |
| 2 | Vasilij Žbogar |
| Vīriešu Somija | |
| 3 | Anamari Velenšek |
| Sieviešu pusvieglsvars |
Ziemas olimpiskās spēles
| Medaļa | Nosaukums | Spēles | Sports | Pasākums |
| 3 | Alenka Dovžan |
| Sieviešu kombinētais | |
| 3 | Jure Košir |
| Slaloms vīriešiem | |
| 3 | Katja Korena |
| Sieviešu slaloms | |
| 3 | Damjan FrasRobert |
| Vīriešu komanda (K120) | |
| 2 | Tīna Labirints |
| Sieviešu super-G | |
| 2 | Tīna Labirints |
| Milzu slaloms sievietēm | |
| 3 | Petra Majdič |
| Sieviešu sprints | |
| 1 | Tīna Labirints |
| Sieviešu kalnu slēpojums | |
| 1 | Tīna Labirints |
| Milzu slaloms sievietēm | |
| 2 | Peter Prevc |
| Vīriešu parastais kalnu skrējiens individuāli | |
| 2 | Žan Košir |
| Paralēlais slaloms vīriešiem | |
| 3 | Vesna Fabjan |
| Sieviešu sprints | |
| 3 | Teja Gregorin |
| Sieviešu skrējiens | |
| 3 | Peter Prevc |
| Vīriešu lielais kalns individuāli | |
| 3 | Žan Košir |
| Paralēlais milzu slaloms vīriešiem | |
| 2 | Jakov Fak |
| Vīriešu individuālās sacensības | |
| 3 | Žan Košir |
| Paralēlais milzu slaloms vīriešiem |

Rajmonds Debevcs astoņas reizes startēja olimpiskajās spēlēs un izcīnīja trīs medaļas, tostarp vienu zelta.

Tīna Maze izcīnīja četras olimpiskās medaļas, tostarp divas zelta.
Medaļu tabulas
Medaļas pēc vasaras spēlēm
| Spēles | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 1992 Barselona | 0 | 0 | 2 | 2 |
| 1996 Atlanta | 0 | 2 | 0 | 2 |
| 2000 Sidneja | 2 | 0 | 0 | 2 |
| 2004 Atēnas | 0 | 1 | 3 | 4 |
| 1 | 2 | 2 | 5 | |
| 2012 Londona | 1 | 1 | 2 | 4 |
| Kopā | 4 | 6 | 9 | 19 |
Medaļas pēc ziemas spēlēm
| Spēles | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 1992, Albertvila | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 0 | 0 | 3 | 3 | |
| 1998 Nagano | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 2002 Soltleiksitija | 0 | 0 | 1 | 1 |
| 2006 Turīna | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 0 | 2 | 1 | 3 | |
| Kopā | 0 | 2 | 5 | 7 |
Medaļas pēc vasaras sporta veida
| Sports | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| Airēšana | 1 | 1 | 3 | 5 |
| 1 | 2 | 1 | 4 | |
| 1 | 0 | 1 | 2 | |
| 0 | 1 | 1 | 2 | |
| 0 | 1 | 0 | 1 | |
| 0 | 1 | 0 | 1 | |
| Džudo | 1 | 0 | 2 | 3 |
| Kopā | 4 | 6 | 9 | 19 |
Medaļas pa ziemas sporta veidiem
| Sports | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 0 | 2 | 3 | 5 | |
| Slēpošana ar slēpēm | 0 | 0 | 1 | 1 |
| Distanču slēpošana | 0 | 0 | 1 | 1 |
| Kopā | 0 | 2 | 5 | 7 |
Saistītās lapas
- IOC valstu kodu saraksts
Meklēt