Benjamin Brittena kameropera "Skrūves pagrieziens" — pārskats
Bendžamina Britena opera "Skrūves pagrieziens" (The Turn of the Screw) ir kameropera — tas nozīmē, ka darbība norisinās nelielā mērogā ar ierobežotu izpildītāju skaitu un intimāku orķestrējumu. Tā ir balstīta uz Henrija Džeimsa tāda paša nosaukuma stāstu, un libretu sarakstīja Myfanwy Piper. Sižets operā gandrīz pilnībā seko Džeimsa noveles notikumiem, kur galvenā varone — jauna auklīte — pieņem darbu, lai uzraudzītu divus bērnus vecāku prombūtnē, taču bērnu uzvedība un pazīšanās ar spokiem liek apšaubīt realitāti un motīvus. Par šo projektu komponistu aicināja Venēcijas biennāle, un opera pirmoreiz tika izrādīta 1954. gada 14. septembrī La Fenice teātrī. Lielbritānijā pirmizrāde notika mēnesi vēlāk — 1954. gada 6. oktobrī Sadler's Wells operā Londonā.
Forma un sižets
Opera ir sadalīta divos cēlienos un — atbilstoši britu drukātajam libretam — prologā un sešpadsmit ainās. Pirms katras ainas sākuma skan variācija par īpašu "Skrūves" tēmu: tas ir divpadsmit notu motīvs (divpadsmit toņu rinda), kas nodrošina vienotu muzikālu rāmi visai darbībai. Tomēr, atšķirībā no dažām 12‑tonu tehnikas pieejām, Britena izmantojums saglabā saikni ar tonalitātes sajūtu; viņš bieži savieno atonālas rindas ar tonālām atsaucēm, melodiskām fragmentācijām un harmoniskām centieniem, radot noslēpumainu, spriedzi veicinošu skanējumu.
Mūzika — tematika un izteiksme
Brittena mūzika šajā operā ir ļoti koncentrēta un simboliska: viņš izmanto atkārtojošus motīvus, variācijas un kontrapunktu, lai attēlotu varoņu iekšējās cīņas un sirreālo atmosfēru. Katram svarīgākajam tēlam — auklītei, bērniem, spokiem (piemēram, Peter Quint un Miss Jessel) — ir savs muzikāls materiāls, kas parādās un mainās cauri darbībai. Ar minimālu orķestru Brittena partitura spēj nodrošināt gan intīmu balsu dialogu, gan krasi dramatiska brīža intensitāti; klusinātas krāsas un ass ritmika bieži vien pastiprina psiholoģisko spriedzi. Opera parasti tiek izpildīta aptuveni stundas garumā, atkarībā no tempiem un režijas pieejas.
Instrumentācija un lomassastāvs
Orķestris ir ļoti kompakts — parasti 13 spēlētāju — kas padara izrādi ļoti kamerisku un ļauj komponistam smalki izkrāsot balsis un īsus instrumentālos epizodes. Lomas ietver auklīti (galvenā varone), bērnus (Flora un Miles), mājiņas saimnieces palīgu (Mrs Grose), kā arī divas klātesošās “baltās” figūras — Peter Quint un Miss Jessel. Prologā tiek ievadīta tekstu un noskaņa, kas gatavo klausītāju stāsta atklāšanas skatījumam. Bērnu balsis bieži tiek izpildītas ar reāliem bērniem vai jaunajiem soprāniem, lai saglabātu viņu sirreālo un reizē traumējošo efektu.
Pirmizrādes, uztvere un nozīme
Pēc pirmizrādes Venēcijā un Lielbritānijā opera saņēma gan atzinīgus, gan kritiskus vērtējumus — daļa klausītāju un kritiķu novērtēja Britena dramaturģisko smalkumu un muzikālo niansētību, citi bija kritiski par stāsta tumšo psiholoģisko raksturu. Laika gaitā "Skrūves pagrieziens" ir nostiprinājis savu vietu 20. gadsimta operu repertuārā un tiek uzskatīts par vienu no Britena nozīmīgākajiem darbiem mazā mērogā. Operas spēcīgā ambivalence — jautājums, vai redzētie spoki ir tikpat “reāli” kā auklītes psihe — padara to par pastāvīgu interešu objektu gan mūzikas, gan literatūras un teātra pētījumos.
Praktiski izpildījuma aspekti
Izrādēs liela nozīme ir režijai, vizuālajam noformējumam un valdzinājumam starp dziedātāju un orķestri, jo šī opera bieži vien balstās uz niansētu atmosfēras radīšanu vairāk nekā uz grandioziem skatuves efektiem. Tās īsais, koncentrētais formāts un psiholoģiskā intensitāte padara to piemērotu gan kamerzālēm, gan specializētām opernamiem.
Lomas
Loma | Balss tips | Pirmizrādes aktieru sastāvs, 1954. gada 14. septembris |
Prologs | Tenors | |
Gubernatore | Soprāns | Jennifer Vyvyan |
Miles | Treble | Deivids Hemmingss |
Flora | Soprāns | Olive Dyer |
Grozas kundze, mājkalpotāja | Soprāns | Džoana Kross (Joan Cross) |
Bijusī gubernatore kundze Džesela | Soprāns | Arda Mandikian |
Pīters Kvints, bijušais kalps | Tenors | Pīters Pīrss |
Operas stāsts
Laiks: 19. gadsimta vidus
Vieta: Bly, Anglijas lauku māja
Prologs
Prologs ir tikai solo dziedātājam (tenoram) un klavierēm. Viņš stāsta par kādu savulaik iepazītu jaunu guvernanti, kura Bly House pieskatīja divus bērnus. Bērnu vecāki bija miruši, un viņus vajadzēja aprūpēt viņu tēvocim. Tēvocis, kurš dzīvoja Londonā, bija pārāk aizņemts, lai par viņiem rūpētos, un viņš nolīgstēja viņiem guvernantes. Viņš pavēstīja gubernatorei (kuru operā sauc tikai par "gubernatori"), ka viņa nekad nedrīkst viņam rakstīt par bērniem. Viņai pašai jāpieņem visi lēmumi par viņiem. Viņa nekad nedrīkst viņam jautāt par Bly House vēsturi, un viņai vienmēr jāturpina rūpēties par bērniem.
1. darbība
Gubernatore brīnās, kādi būs bērni. Bērni brīnās, kāda būs viņu jaunā audzinātāja. Kad gubernatore ierodas Bly House, viņu sagaida mājkalpotāja Grosa kundze un bērni, kuri (paklanās un paklanās). Viņai šķiet, ka zēns Miļs izskatās dīvaini pazīstams. Miļs mācās internātskolā, bet uz brīvdienām viņš ir atbraucis mājās. No skolas pienāk vēstule, kurā teikts, ka viņš ir izslēgts no skolas, jo ir draudējis citiem bērniem. Skolotāja ir pārliecināta, ka Miļs, tāpat kā viņa māsa Flora, ir pārāk labs un nevainīgs, lai darītu tik briesmīgas lietas. Arī Grosa kundze domā tāpat. Gubernatore nolemj nepievērst uzmanību vēstulei.
Gubernatore dzied par savu brīnišķīgo stāvokli mājā un skaistajiem bērniem, kas ir viņas aprūpē. Taču naktī viņa dzird dīvainas pēdas un saucienu aiz durvīm. Pēkšņi viņa ierauga bālganu vīrieti, kas sēž uz mājas torņa. Kad vīrietis pazūd, viņa nobīstas un aizdomājas, vai nav redzējusi spoku. Bet tad viņa tiek mierināta, kad dzird, ka bērni dzied bērnudārza rēbusu "Toms, Toms, pīpnieka dēls". Gubernatore šaubās, vai viņa kaut ko redzējusi, bet nolemj pastāstīt Grosa kundzei. Mājkalpotāja stāsta gubernatorei par Pīteru Kvintu, kurš kādreiz bija kalps Bly House. Grosa kundze saka, ka Kvints esot darījis nepatīkamas lietas Miļam. Tajā laikā Mailam bija guvernantes kundze, kuru sauca par mis Jessel. Grozas kundze liek domāt, ka Kvintam bija seksuālas attiecības ar Džesel kundzi un ka viņiem abiem bija seksuālas attiecības ar bērniem. Mājkalpotāja sacīja, ka viņa neko nevarēja darīt, jo Kvints gudri atrada visas vēstules, kas viņai pienāca, un viņš draudēja viņai ar fizisku kaitējumu. Taču, kad misis Džesel kļuva grūtniece un cilvēki uzzināja, cik slikta viņa ir, viņa pameta bērnus un aizbēga. Drīz pēc tam viņa nomira. Neilgi pēc tam Kvints mira mīklainā nāvē uz apledojuša ceļa netālu no Bly House.
Nākamajā rītā gubernatore māca Mailam latīņu valodu, kad viņš nonāk transam līdzīgā stāvoklī un dzied dziesmu, kas liecina, ka Kvints viņu ir ļaunprātīgi izmantojis.
Vēlāk tajā pašā dienā gubernatore kopā ar Floru sēž ezera krastā. Flora nosauc visas pasaules jūras, beidzot ar Nāves jūru. Flora salīdzina Nāves jūru (kur nekas nevar dzīvot) ar Blī Māju. Tas satrauc pārvaldnieci. Kamēr Flora spēlējas krastā ar savu lelli, gubernatore pēkšņi ierauga svešu sievieti otrpus ezeram, kura, šķiet, vēro Floru. Tas ir Jesselas kundzes spoks, kas ir atgriezusies, lai saņemtu Floru. Gubernatore steidz nogādāt Floru mājās drošībā.
Tajā naktī Miļs un Flora dodas uz mežu, lai satiktu mis Jessel un Pīteru Kvintu. Bērni fantazē par pasauli, kurā sapņi piepildās. Gubernatore un Grosa kundze ierodas brīdī, kad bērni ir gatavi tikt apsēsti, un gari aiziet. Miļs dzied dziesmu par to, ka viņš ir bijis slikts zēns.
2. darbība
Atkal parādās Pītera Kvinta un mis Jessel spoki. Viņi strīdas par to, kurš kuram nodarījis pāri pirmais, kad viņi bija dzīvi, un viens otru apsūdz par to, ka nav pietiekami ātri rīkojušies, lai apsēstu bērnus. Savā istabā gubernatore uztraucas par ļaunumu, ko viņa jūt mājā.
Nākamajā rītā ģimene dodas uz baznīcu. Bērni dzied dziesmu, kas izklausās pēc slavas dziesmas Dievam. Grozas kundze nesaprot dziesmas nozīmi, līdz guvernante viņai pasaka, ka viņi dzied par šausmām. Gubernatore aizbēg un dodas uz savu istabu. Viņa jūt mis Jessel klātbūtni un redz, ka viņa sēž pie rakstāmgalda. Tagad guvernante zina, ka viņa nevar pamest bērnus. Viņa raksta bērnu tēvočiem, sakot, ka viņai ir jāiet pie viņa.
Kad pārvaldniece jautā Mailam, kas noticis skolā, atskan Kvinta balss. Miļs sūkstās, un svece nodziest. Kvints pamudina Mīlsu paņemt vēstuli. Viņš to nozog un steidzas prom. Miļs novērš pieaugušo uzmanību, spēlējot klavieres, tāpēc viņi nepamana, ka Flora aiziet pie ezera. Grosa kundze un pārvaldniece atrod Floru pie ezera. Gubernatore cenšas panākt, lai Flora saka, ka viņa redz Džeselas kundzi, bet viņa kliedz, ka nevienu neredz. Grosa kundze viņu aizved mājās.
Pēdējā ainā Flora ir kļuvusi traka. Grozas kundze stāsta gubernatorei, ka viņas vēstule tēvocim, iespējams, ir nozagta. Viņa jautā Miļam, vai viņš to nozadzis. Viņš noliedz, bet visu laiku redz Pīteru Kvintu, kurš viņam saka, ka viņš nedrīkst stāstīt viņiem patiesību par viņu. Beigās Miļs kliedz: Pīters Kvints: "Pīters Kvints! Tu velns!" un pēc tam nomirst. Gubernatore paliek ar mirušo zēnu rokās.
Instrumentācija
Orķestrī tiek izmantoti šādi instrumenti: 2 vijoles, alts, čells, kontrabass, flauta/alta flauta/pikolo, klarnete/basklarnete, arfa, oboja/koranglis, klavieres, čelli un sitamie instrumenti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Skrūves pagrieziens"?
A: "Skrūves pagrieziens" ir Bendžamina Britena opera, kuras pamatā ir Henrija Džeimsa stāsts.
J: Kāda veida opera ir "Skrūves pagrieziens"?
A: "Skrūves pagrieziens" ir kameropera, kas nozīmē, ka tā ir opera nelielam skaitam varoņu un ļoti mazam orķestrim.
J: Kad "Skrūves pagrieziens" tika pirmo reizi izrādīta?
A: Pirmo reizi opera tika izrādīta 1954. gada 14. septembrī Venēcijas La Fenice teātrī.
J: Kas sarakstīja "Skrūves pagrieziena" libretu?
A: Libretu jeb operas vārdus sarakstīja Myfanwy Piper.
J: Kāda ir operas "Skrūves pagrieziens" mūzikas uzbūve?
A.: Opera ir sadalīta divos cēlienos un prologā, kā arī sešpadsmit ainās. Pirms katras ainas sākuma mēs dzirdam variāciju par "Skrūves" tēmu, kuras pamatā ir divpadsmit oktāvas notis.
Jautājums: Cik spēlētāju ir "Skrūves pagrieziena" orķestrī?
A: "Skrūves pagrieziena" orķestrī ir tikai 13 spēlētāji.
J: Kur Lielbritānijā notika pirmā "Skrūves pagrieziena" izrāde?
A: Pirmā "Skrūves pagrieziena" izrāde Lielbritānijā notika Sadler's Wells operā Londonā 1954. gada 6. oktobrī.