Trifeles
Trifele ir pazemes sēnes augļķermenis. Tās sporas izplata sēņēdāji (dzīvnieki, kas ēd sēnes). Gandrīz visas trifeles sastopamas ciešā saistībā ar kokiem (sk. mikorīza]]). To izmanto kā pārtikas piedevu kulinārijā. Trifeles uzlabo garšu.
Ir simtiem trifeļu sugu, kuras var izmantot, bet dažu sugu trifeļu augļi (lielākoties Tuber ģints) ir ļoti vērtīgi. Franču gastronoms Brillat-Savarēns 18. gadsimtā šīs trifeles dēvēja par "virtuves dimantu". Ēdamās trifeles ir dārgas, jo augstākajā virtuvē tās tiek augstu vērtētas. Tos izmanto daudzu Eiropas un pasaules valstu virtuvē.
Veidi
Melnā trifele
"Melnā trifele" jeb "melnā Perigoras trifele" Tuber melanosporum ir nosaukta Perigoras reģiona vārdā Francijā, un tā aug tikai kopā ar ozolu. Paraugi ir sastopami vēlā rudenī un ziemā, to diametrs sasniedz 7 cm un svars līdz 100 g. Tos ražo gandrīz tikai Eiropā: Francijā - 45 %, Spānijā - 35 %, Itālijā - 20 %, nelielos daudzumos - Slovēnijā, Horvātijā un Austrālijas Tasmānijas un Rietumaustrālijas štatos (skatīt turpmāk). Francijā 1900. gadā tika saražotas aptuveni 1 000 tonnu (1 100 tonnu) Tuber melanosporum. Pagājušajā gadsimtā ražošana ir ievērojami samazinājusies, un tagad tā ir aptuveni 20 metriskās tonnas (22 īsās tonnas) gadā, bet visaugstākais ražošanas apjoms ir 46 metriskās tonnas (50 īsās tonnas) labākajos gados. Aptuveni 80 % Francijas produkcijas nāk no Francijas dienvidaustrumiem. Lielākais trifeļu tirgus Francijā (un, iespējams, arī pasaulē) atrodas Rišerenšā, Voklūzā. Lielākais trifeļu tirgus Francijas dienvidrietumos ir Lalbenque, Quercy. Šajos tirgos vislielākais rosība ir janvārī, kad melnās trifeles ir vissmaržīgākās. Kopš 2009. gada decembra melnās trifeles lauksaimnieku tirgū pārdod par aptuveni 1 000 euro par kilogramu, bet mazumtirdzniecībā - par 3 940 euro par kilogramu.
Baltās trifeles
"Baltās trifeles" jeb Alba madonna jeb Tuber magnatum nāk no Pjemontas reģiona Montferrat un Langhe apgabaliem Itālijas ziemeļos un Albas pilsētas apkārtnē. Tās sastopamas arī Horvātijā, Istrijas pussalā, Motovunas mežā gar Mirnas upi. Tie aug kopā ar ozoliem, lazdu, papelēm un dižskābaržiem, un augļus tie dod rudenī. To diametrs var sasniegt 12 cm un 500 g, taču parasti tie ir daudz mazāki. Mīkstums ir gaiši krēmkrāsas vai brūns ar baltu marmorējumu. Tāpat kā franču melnās trifeles, arī itāļu baltās trifeles ir ļoti augstu vērtētas (attēlā pa kreisi). Albas balto trifeļu tirgus ir aktīvākais oktobra un novembra mēnešos; 2009. gada 8. novembrī 79. balto trifeļu festivāla laikā 1,6 kg smagu balto trifeli pārdeva "The Cody" no Dienvidkalifornijas par 150 000 USD. Tuber magnatum trifeles 2001. gadā pārdeva par 1 000 līdz 2 200 ASV dolāru par kilogramu; 2009. gada decembrī tās tika pārdotas par 10 200 euro par kilogramu.
Džankarlo Zigante un viņa suns Diāna netālu no Bujas, Horvātijā, atrada vienu no lielākajām trifelēm pasaulē. Trifele svēra 1,31 kilogramu un ir iekļauta Ginesa rekordu grāmatā.
Rekordcena, kas tika samaksāta par vienu balto trifeli, tika uzstādīta 2007. gada decembrī, kad Makao kazino īpašnieks Stenlijs Ho (Stanley Ho) samaksāja 330 000 ASV dolāru (165 000 mārciņu) par 1,5 kilogramus smagu eksemplāru, ko atrada Lučāno Savini (Luciano Savini) un viņa suns Roko. Viena no lielākajām trifelēm, kas atrasta pēdējo desmitgažu laikā, tika atrasta netālu no Pizas un pārdota izsolē, kas vienlaikus notika Makao, Honkongā un Florencē. Šis rekords tika pārspēts 2010. gada 27. novembrī, kad Ho atkal samaksāja 330 000 ASV dolāru par balto trifeļu pāri, no kurām viena svēra gandrīz kilogramu.
Melnā Perigoras trifele
Baltās trifeles nomazgātas un sagrieztas
Ekstrakcija
Gandrīz vienmēr trifeles atklātā laukā meklē ar īpaši apmācītām cūkām (cūkām) vai, pēdējā laikā, ar suņiem. Lagotto Romagnolo ir vienīgā suņu šķirne, kas atzīta trifeļu meklēšanai (lai gan šim nolūkam var apmācīt gandrīz jebkuru šķirni).
| Trifeļu cūka | Trifeļu suns |
| Izteikta ožas izjūta | Izteikta ožas izjūta |
| iedzimta spēja izsmaržot trifeles | Jābūt apmācītam |
| Tieksme ēst trifeles | Vieglāk kontrolējams |
Cūkas mātītes dabisko trifeļu meklēšanu un vēlmi ēst trifeles izraisa trifeles sastāvā esošais savienojums. Šis savienojums ir līdzīgs androstenolam, kuiļu siekalu dzimumferomonam, kas sivēnmāti ļoti piesaista.
Itālijā cūku izmantošana trifeļu medībās ir aizliegta kopš 1985. gada, jo dzīvnieku nodarītie postījumi trifeļu micēlijām rakšanas laikā vairākus gadus samazināja ražošanas rādītājus šajā apgabalā.
Apmācīta cūka Gignac, Lot, Francija
Apmācīts suns Monsā, Var
Audzēšana
Trifeles var audzēt, taču tas nav viegli. Divi pasaules kari traucēja trifeļu audzēšanu Eiropā, un zemes izmantošanas izmaiņas ir samazinājušas pieejamo platību. Tagad trifeles audzē Austrālijā un Jaunzēlandē.
