Tyrrell Racing Organisation bija autosporta komanda un Formula 1 konstruktors (sacīkšu automobiļu ražotājs), kuru izveidoja Kens Tirels. Komanda sāka sacensties 1958. gadā, bet savas pirmās pašu būvētās automašīnas sāka izmantot 1970. gadu sākumā. Vislielākos panākumus Tyrrell guva 20. gadsimta 70. gadu sākumā — kopā ar Džekiju Stjuartu (Jackie Stewart) tika izcīnīti trīs pasaules pilotu tituli (1969, 1971, 1973), kā arī viens konstruktoru čempionu tituls (1971). Komanda turpināja laurus gūt arī 70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, pēdējo uzvaru izcīnot 1983. gada sacīkstē Detroitā. 1997. gadā komandu nopirka British American Tobacco, un Tyrrell pēdējo reizi startēja kā neatkarīga vienība 1998. gadā.
Īsa vēsture
Kens Tirels sāka darbību kā komandas vadītājs un privātais ekipāžas īpašnieks, pakāpeniski attīstot mazu, bet profesionālu vienību, kas vēlāk pārauga par pilnvērtīgu konstruktora projektu. Pāreja uz pašu sacīkšu automobiļu projektēšanu un būvēšanu 1970. gados ļāva Tyrrell kontrolēt savas mašīnas attīstību un tehnisko virzību, kas bija viens no iemesliem agrīnajiem panākumiem kopā ar Džekiju Stjuartu.
Panākumi un nozīmīgākie braucēji
Tyrrell reputācija lielā mērā balstījās uz sadarbību ar izciliem braucējiem un uz komandas spēju radīt konkurētspējīgas automašīnas salīdzinoši nelielā mērogā. Papildus Stjuartam komandā brauca arī citi plaši pazīstami vārdi, piemēram:
- Jody Scheckter
- Patrick Depailler
- Jean‑Pierre Jarier
- Martin Brundle
Šie un citi braucēji palīdzēja Tyrrell saglabāt redzamību un rezultātus arī pēc Stjuarta zelta laikmeta.
Tehniskā pieeja un automobilis
Tyrrell bija pazīstama kā neatkarīgs konstruktors, kas bieži izmantoja uzticamus ārējo ražotāju dzinējus (piemēram, Cosworth DFV) un vērsa uzmanību uz šasiju un aerodinamiku. Komanda izcēlās ar praktisku pieeju — mērķtiecīgas inženiertehniskas izmaiņas, efektīva pieeja testiem un spēja ātri reaģēt uz reglamenta izmaiņām. Tā kā komanda bija salīdzinoši neliela, tai bija ierobežots budžets, taču Tyrrell bieži spēja panākt labu efektivitātes un veiktspējas attiecību.
Krīze, strīdi un noriets
Pēc 70. gadu ievērojamajiem panākumiem Tyrrell pakāpeniski zaudēja pozīcijas, jo F1 kļuva komerciālāk un tehniski prasīgāka. 80. gadu vidū un 90. gados komandai bija grūtības konkurēt ar lielajiem ražotājiem, budžeta ierobežojumi bija ierasti. Tāpat Tyrrell saskārās ar tehniskām diskusijām un regulējuma interpretācijas strīdiem, kas vēl vairāk sarežģīja sezonas gaitas un rezultātus.
Pārdošana un pēdējā sezona
1997. gadā komandu iegādājās British American Tobacco. Pēc 1998. gada sezonas Tyrrell kā neatkarīgs zīmols F1 vairs nepastāvēja — komandas infrastruktūra un aktīvi ar laiku tika integrēti citos projektos un vienībās. 1998. gada sezona iezīmēja beigas Ken Tirela dibinātajai un ilgi vadītajai vienībai sacensību virsotnē.
Mantojums
Tyrrell saglabā nozīmīgu vietu Formula 1 vēsturē kā piemērs mazai, neatkarīgai komandai, kura spēja izaudzēt pasaules čempionu un laimēt vairākas sacīkstes konkurences pilnā vidē. Komandas radošā pieeja un spēja radīt konkurētspējīgus risinājumus ar ierobežotiem resursiem joprojām tiek minēta kā piemērs inženierijas un menedžmenta prasmei sacīkšu sportā. Tyrrell stāsts ir daļa no F1 zelta laikmeta, kas atgādina par neatlaidību, novatorismu un spēcīgām personībām autosporta aizkulisēs.
