1994. gada Sanmarīno Grand Prix (Imola) — Senna, Ratzenberger un drošība
1994. gada Sanmarīno GP (Imola): Senna un Ratzenberger traģēdija, sacīkšu pēctecība un F1 drošības reformas — detalizēta analīze un ietekme uz autosporta vēsturi.
1994. gada Sanmarīno Grand Prix (sacensību rīkotāji to dēvēja par 14° Gran Premio di San Marino) bija Formula 1 autosacīkstes, kas 1994. gada 1. maijā notika Autodromo Enzo e Dino Ferrari trasē Imolā, Itālijā. Tās bija Formula 1 1994. gada sezonas trešās sacīkstes. Dažas lietas, kas notika šajās sacīkstēs, kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu gan 1994. gada sezonā, gan pašas Formula 1 attīstībā, jo īpaši drošības jomā.
Negadījumi nedēļas nogalē
Sacīkšu nedēļas nogalē dažādos negadījumos gāja bojā austriešu pilots Rolands Ratzenbergers un trīskārtējais pasaules čempions Airtons Senna. Ratzenbergera nāve notika kvalifikācijā, bet Sennas traģiskais incidents risinājās sacensību laikā pie Tamburello līkuma. Abos gadījumos notikumi satricināja visu sporta sabiedrību un izraisīja intensīvas izmeklēšanas un plašu mediju uzmanību.
Citos negadījumos nedēļas nogalē tika ievainots pilots Rubenss Barrichello, kā arī cieta vairāki mehāniķi un skatītāji. Daudzi aculiecinieki un sacensību dalībnieki vēlāk aprakstīja šo dienu kā vienu no tumšākajām Formula 1 vēsturē — BBC komentētājs Mūrrejs Vokers (Murray Walker) to nodēvēja par "melnāko Grand Prix sacīkšu dienu, kādu vien es atceros".
Rezultāts un reakcija
Sacensībās uzvarēja Mihaels Šūmahers. Pēc sacīkstes notikušajā preses konferencē Šūmahers sacīja, ka "nevarēja justies apmierināts, nevarēja justies laimīgs" par savu uzvaru pēc notikumiem, kas risinājās sacīkšu nedēļas nogalē. Nikola Larini guva pirmos punktus savā karjerā, finišējot otrajā vietā. Mika Hekkinens finišēja trešais.
Izmeklēšana un tiesvedība
Pēc Sennas nāves Itālijas varas iestādes uzsāka plašu izmeklēšanu, kuras gaitā tika vērtēti dažādi iespējamie cēloņi — tehniskas problēmas, trase un drošības aprīkojuma jautājumi. Itālijas prokurori saistībā ar Sennas nāvi apsūdzēja sešus cilvēkus netīšā slepkavībā; šī tiesvedība ilga vairākus gadus un radīja daudz publisku diskusiju. Galu galā apsūdzētie tika atzīti par nevainīgiem, taču lietas izskatīšana un apelācijas process turpinājās vairāk nekā desmit gadus, pieprasot atkārtotus ekspertīžu un tiesisku pārbaužu posmus.
Ietekme uz drošību Formula 1
Senna un Ratzenbergera nāves bija katalizators plašām izmaiņām drošības politikā autosportā. Tā rezultātā Formula 1 pievērsās nopietnām pārmaiņām, kuru mērķis bija samazināt risku un novērst līdzīgas traģēdijas nākotnē. Galvenie reakcijas virzieni bija:
- Grand Prix braucēju asociācijas (GPDA) atjaunošana un aktīvāka iesaistīšanās drošības jautājumos.
- Trasēs pieņemtas izmaiņas — pazīstamākais piemērs ir Tamburello līkuma rekonstrukcija Imolā, kur vēlāk tika izveidota lēnāka šikāna un uzlabotas drošības barjeras.
- Trases drošības elementu uzlabošana: lielākas nobraukšanas zonas, efektīvākas enerģijas absorbējošas barjeras (piem., TecPro), labāka aizsardzība pret sānslīdi.
- Automašīnu konstrukcijas un drošības standartizācija: stingrāki trieciena testu nosacījumi, uzlabota pilotu aizsardzība kabīnē un vēlāk arī plašāka HANS ierīces (galvas un kakla atbalsta) ieviešana.
- Regulatīvas izmaiņas, lai palēninātu automobiļus un mainītu to uzvedību — gan aerodinamikas un tehnisko noteikumu grozījumi, gan stingrāka uzraudzība par tehnisku modifikāciju drošības aspektiem.
Atceres un sabiedrības reakcija
Sennas nāve izraisīja milzīgu skumju un plašu sabiedrības atbalstu viņa dzimtajā Brazīlijā. Valsts bēres piesaistīja aptuveni pusmiljonu cilvēku ielās, kas atspoguļoja viņa statusu kā nacionālu ikonam un sporta leģendai. Ilgtermiņā traģēdija lika gan sporta autoritātēm, gan faniem pieprasīt augstākus drošības standartus, kas galu galā ir glābis daudz dzīvību.
Vēsturiska nozīme
1994. gada Sanmarīno Grand Prix tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem pagrieziena punktiem mūsdienu autosporta drošības attīstībā. No tās brīvdienas Formula 1 ieviesa virkni tehnisku, regulatīvu un organizatorisku izmaiņu, kuru mērķis bija padarīt sacensības drošākas gan pilotiem, gan skatītājiem un komandu darbiniekiem. Drīz pēc tam sāka pieaugt arī tehnoloģiskie standarti pilotu aizsardzībai, trasēm tika pievērsta īpaša uzmanība, un drošības kultūra sportā kļuva sistemātiskāka.
Šī sacīkste paliek atmiņā ne tikai ar trako konkurenci uz trases, bet arī ar smagām mācībām, kuras uzstādīja jaunu drošības normu pamatu Formula 1 attīstībai.
Ziņot
Kvalifikācijas
Piektdienas kvalifikācija
Piektdien, 29. aprīlī, pirmajā kvalifikācijas sesijā, kurā tika noteikta sacensību starta kārtība, Jordan komandas pilots Rubenss Barričello, braucot ar ātrumu 140 jūdzes stundā (225 kilometri stundā), Variante Bassa līkumā ietriecās apmalē, un tas viņu pacēla gaisā. Viņš ietriecās riepu barjeras augšējā daļā un zaudēja samaņu. Pēc piezemēšanās viņa Jordan vairākas reizes apgāzās, pirms lēni apstājās ar apgāztu galvu. Ārstu komandas viņam sniedza palīdzību avārijas vietā, un viņš tika nogādāts medicīnas centrā. Nākamajā dienā viņš atgriezās sacīkšu sanāksmē, lai gan salauztais deguns un ģipša apmetums uz rokas lika viņam izlaist atlikušo sacīkšu nedēļas nogali. Desmit gadus pēc negadījuma Damons Hils, kurš tolaik brauca Williams-Renault komandas sastāvā, aprakstīja sajūtas pēc avārijas: "Mēs visi nosviedāmies un turpinājām kvalifikāciju, pārliecināti, ka mūsu automašīnas ir izturīgas kā tanki un ka mēs varam būt satriekti, bet ne ievainoti."
Sestdienas kvalifikācija
Divdesmit minūtes pēc pēdējās kvalifikācijas sesijas Rolands Ratzenbergers ar savu Simtek automašīnu neizdevās pārvarēt Villeneuve līkumu; pēc tam viņš gandrīz ar galvu ietriecās betona barjeras sienā un guva nopietnas traumas. Lai gan izdzīvošanas šūna (automašīnas daļa) lielākoties palika kopā, sadursmes spēks izraisīja galvaskausa bazālo lūzumu. Ratzenbergers, kurš Formula 1 pilota karjerā startēja pirmo gadu, iepriekšējā aplī Acque Minerali līkumā uzbrauca uz apmales, izraisot priekšējā spārna defektu. Tā vietā, lai atgrieztos pitlane, viņš turpināja vēl vienu ātru apli. Braucot ar 190 jūdžu stundā (306 kilometri stundā), viņa automašīnas priekšējais spārns sabojājās, un viņš nespēja to kontrolēt.
Sesija tika pārtraukta, kamēr ārsti aprūpēja Ratzenbergeru. Pēc aptuveni 25 minūtēm sesija tika atsākta, taču vairākas komandas, tostarp Williams un Benetton, vairs nepiedalījās. Vēlāk slimnīcā tika paziņots, ka Ratzenbergers ir miris savainojumu rezultātā. Viņa nāve bija pirmais nāves gadījums Formula 1 sacīkšu nedēļas nogalē kopš 1982. gada Kanādas Grand Prix, kad gāja bojā Rikardo Paletti. Bija pagājuši astoņi gadi, kopš Elio de Angelis gāja bojā, testējot Brabham automašīnu Pola Rikāra trasē. Profesors Sids Vatkinss, toreizējais Formula 1 trases ārstu komandas vadītājs, savā grāmatā par sevi atcerējās Ayrtona Sennas reakciju uz šo ziņu, apgalvojot, ka "Ayrtons salūza un raudāja man uz pleca". Votkinss mēģināja atturēt Sennu no sacīkšu rīkošanas nākamajā dienā, jautājot: "Kas jums vēl jādara? Tu trīs reizes esi bijis pasaules čempions, tu acīmredzot esi ātrākais braucējs. Atmet to un brauksim makšķerēt," bet Airtons atbildēja: "Sids, ir noteiktas lietas, kuras mēs nevaram kontrolēt. Es nevaru atmest, man ir jāturpina."
Senna startēja no "pole position", apsteidzot čempionāta līderi Mihaelu Šūmaheru. Gerhards Bergers kvalificējās no 3. vietas, bet Sennas komandas biedrs Damons Hills startēja no ceturtās pozīcijas. Ar Ratzenbergera laiku, ko viņš uzrādīja pirms letālās avārijas, būtu pieticis, lai sacensībās startētu no 26. un pēdējās starta vietas.
Sacensības
Pirmais starts
Sacensību sākumā J.J. Lehto Benetton nekursēja. Pedro Lamī, kurš startēja no starta rindas tālākas aizmugures, redzamību viņam bloķēja citi automobiļi, un viņš ietriecās Lehto automobiļa aizmugurē, izraisot virsbūves un riepu lidojumus gaisā. Daļas no automašīnas pārlidoja pāri drošības nožogojumam, kas bija paredzēts skatītāju aizsardzībai pie starta līnijas, kā rezultātā deviņi cilvēki tika ievainoti, bet ne īpaši smagi. Incidenta dēļ trasē izbrauca drošības automašīna, un visi braucēji, kas joprojām piedalījās sacensībās, palika tajā pašā vietā aiz tās, braucot ar mazāku ātrumu. Šajā laikā, braucot ar mazāku ātrumu, samazinājās riepu temperatūra. Vadītāju instruktāžā pirms sacīkstēm Senna kopā ar Gerhardu Bergeru pauda bažas, ka drošības automašīna (kas F1 parādījās tikai 1993. gadā) nebrauca pietiekami ātri, lai saglabātu augstu riepu temperatūru. Kad trase tika atbrīvota no automašīnas gabaliem, drošības automašīna atgriezās bedru joslā, un sacīkstes sākās no jauna, startējot ar ritošo startu. Otrajā aplī pēc atkārtota starta, Airtonam Sennai vadībā esot Mihaēlam Šūmaheram, Sennas automašīna Tamburello līkumā nobrauca no ceļa un, palēninot ātrumu no 190 jūdžu stundā (306 kilometri stundā) līdz 131 jūdzei stundā (211 kilometri stundā), ietriecās betona sienā.
Pulksten 14:17 pēc vietējā laika tika parādīts sarkanais karogs, kas vēstīja, ka sacensības ir apturētas, un Sids Vatkinss ieradās notikuma vietā, lai sniegtu Sennai palīdzību. Kad sacīkstes tiek apturētas ar sarkano karogu, automašīnām ir jāsamazina ātrums un jāatgriežas atpakaļ uz starta rata, līdz tām tiek norādīts, ko darīt tālāk. Tādējādi tiek aizsargāti sacensību maršrāli un medicīnas personāls avārijas vietā, kā arī medicīnas automašīnas var ātrāk nokļūt avārijas vietā. Aptuveni 10 minūtes pēc Sennas avārijas Larrousse komanda pieļāva kļūdu un ļāva vienam no saviem braucējiem Ērikam Komam izbraukt no boksiem, lai gan trase bija slēgta ar sarkano karogu. Maršals viņu palēnināja, jo viņš tuvojās negadījuma vietai, braucot "gandrīz pilnā ātrumā". Eurosport komentētājs Džons Vatsons šo incidentu raksturoja kā "visneiedomājamāko lietu, kādu jebkad mūžā esmu redzējis". Komass izvairījās notriekt kādu no cilvēkiem vai automašīnām, kas atradās trasē, bet pēc tam, kad viņš devās Sennas avārijas vietas virzienā, viņš bija tik satraukts par redzēto, ka izstājās no sacensībām. Attēli, kuros bija redzams, kā Senna tiek ārstēts pasaules televīzijā (ko nodrošināja raidorganizācija RAI), bija ļoti ilustratīvi, un BBC pārslēdzās uz savu kameru, kas bija vērsta uz bedru joslu. BBC komentētājs Mūrrejs Vokers bieži ir runājis par to, cik nomācoši bija runāt ar skatītājiem, vienlaikus izvairoties pieminēt satraucošos attēlus, ko viņš varēja redzēt pasaules kanālā. Senna tika izcelts no avarējušā Williams un ar lidmašīnu nogādāts Maggiore slimnīcā netālajā Boloņā. Medicīnas komandas turpināja viņu ārstēt arī lidojuma laikā. Trīsdesmit septiņas minūtes pēc avārijas, pulksten 14:55 pēc vietējā laika, sacensības tika atsāktas.
Otrais starts
Sacensību, kurās sacensības tiks atsāktas no jauna, rezultātus noteiks pēc apturēto pirmās un otrās sacīkstes rezultātu kopsummas. Pēc atkārtota starta trasē vadību pārņēma Gerhards Bergers, taču Šūmahers joprojām bija sacensību līderis, jo pirms sacīkstes apturēšanas viņš bija apsteidzis Bergeru par tik ilgu laiku. Šūmahers 12. aplī pārņēma vadību trasē, un četrus apļus vēlāk Bergers izstājās no sacīkstēm ar vadāmības problēmām. Šūmahera boksos uz īsu brīdi vadībā izvirzījās Larīni, taču kārtība tika atjaunota, kad Larīni pats devās pitstopā.
Desmit apļus pirms beigām, izbraucot no boksu joslas, Mišela Alboreto Minardi mašīnai atdalījās aizmugurējais labais ritenis, triecot divus Ferrari un divus Lotus mehāniķus, kuriem bija nepieciešama palīdzība slimnīcā.
Mihaels Šūmahers uzvarēja sacīkstēs, apsteidzot Nikolā Larīni un Miku Hekkinenu, tādējādi pēc 1994. gada Formula 1 sezonas 3 posmiem viņš ieguva maksimālo 30 punktu skaitu. Tas bija vienīgais pjedestāls Larini karjerā un pirmais no tikai diviem gadījumiem, kad viņš ieguva pasaules čempionāta punktus. Ceremonijā uz goda pjedestāla no cieņas pret Rolandu Ratzenbergeru un Ayrtonu Sennu šampanietis netika izsmidzināts.
Tamburello pagrieziens, Sennas avārijas vieta.
Trīskārtējā pasaules čempiona Airtona Sennas nāve sacensību laikā neatgriezeniski mainīja sporta veidu.
Rolands Ratzenbergers guva letālu traumu kvalifikācijā, avarējot priekšējā spārna bojājuma dēļ.
Klasifikācija
Kvalifikācijas
| Pozīcija | Nē | Vadītājs | Komanda | Q1 laiks | Q2 laiks | Plaisa |
| 1 | 2 |
| 1:21.548 | nav laika | - — | |
| 2 | 5 | Benetton-Ford | 1:22.015 | 1:21.885 | +0.337 | |
| 3 | 28 |
| 1:22.113 | 1:22.226 | +0.565 | |
| 4 | 0 | 1:23.199 | 1:22.168 | +0.620 | ||
| 5 | 6 |
| Benetton-Ford | 1:22.717 | 1:24.029 | +1.169 |
| 6 | 27 |
| 1:22.841 | 1:23.006 | +1.293 | |
| 7 | 30 |
| 1:23.119 | nav laika | +1.571 | |
| 8 | 7 |
| McLaren-Peugeot | 1:23.611 | 1:23.140 | +1.592 |
| 9 | 3 |
| 1:24.000 | 1:23.322 | +1.774 | |
| 10 | 29 |
| 1:23.788 | 1:23.347 | +1.799 | |
| 11 | 10 |
| Darbs ar kājām-Ford | 1:23.663 | 1:24.682 | +2.115 |
| 12 | 4 |
| 1:23.703 | 1:23.831 | +2.155 | |
| 13 | 8 |
| McLaren-Peugeot | 1:24.443 | 1:23.858 | +2.310 |
| 14 | 23 |
| 1:24.078 | 1:24.423 | +2.530 | |
| 15 | 24 |
| 1:24.276 | 1:24.780 | +2.728 | |
| 16 | 9 |
| Darbs ar kājām-Ford | 1:24.655 | 1:24.472 | +2.924 |
| 17 | 25 |
| Ligier-Renault | 1:24.678 | 1:40.411 | +3.130 |
| 18 | 20 |
| Larrousse-Ford | 1:26.295 | 1:24.852 | +3.304 |
| 19 | 26 |
| Ligier-Renault | 1:24.996 | 1:25.160 | +3.448 |
| 20 | 12 |
| Lotus-Mugen-Honda | 1:25.114 | 1:25.141 | +3.566 |
| 21 | 15 |
| Jordan-Hart | 1:25.234 | 1:25.872 | +3.686 |
| 22 | 11 |
| Lotus-Mugen-Honda | 1:26.453 | 1:25.295 | +3.747 |
| 23 | 19 |
| Larrousse-Ford | 1:27.179 | 1:25.991 | +4.443 |
| 24 | 31 |
| Simtek-Ford | 1:27.607 | 1:26.817 | +5.269 |
| 25 | 34 |
| Pacific-Ilmor | 1:27.732 | 1:27.143 | +5.595 |
| 26 | 32 |
| Simtek-Ford | 1:27.657 | 1:27.584 | +6.036 |
| 27 | 33 |
| Pacific-Ilmor | 1:28.361 | 1:27.881 | +6.333 |
| 28 | 14 |
| Jordan-Hart | 14:57.323 | nav laika | +13:35.775 |
| Avots: | ||||||
.svg(1).png){kind=small}
Sacensības
| Pozīcija | Nē | Vadītājs | Konstruktors | Laps | Laiks/izbeigts | Tīkls | Punktus |
| 1 | 5 | Benetton-Ford | 58 | 1:28:28.642 | 2 | 10 | |
| 2 | 27 |
| 58 | +54,942 sekunžu | 6 | ||
| 3 | 7 |
| McLaren-Peugeot | 58 | +70,679 sekunžu | 8 | |
| 4 | 29 |
| 58 | +73,658 sekunžu | 10 | ||
| 5 | 3 |
| 57 | +1 aplis | 9 | ||
| 6 | 0 | 57 | +1 aplis | 4 | |||
| 7 | 30 |
| 57 | +1 aplis | 7 | ||
| 8 | 8 |
| McLaren-Peugeot | 57 | +1 aplis | 13 | |
| 9 | 4 |
| 56 | +2 apļi | 12 | ||
| 10 | 12 |
| Lotus-Mugen-Honda | 56 | +2 apļi | 20 | |
| 11 | 26 |
| Ligier-Renault | 56 | +2 apļi | 19 | |
| 12 | 25 |
| Ligier-Renault | 55 | +3 apļi | 17 | |
| 13 | 9 |
| Darbs ar kājām-Ford | 54 | Atslēgts | 16 | |
| Ret | 15 |
| Jordan-Hart | 49 | Atslēgts | 21 | |
| Ret | 24 |
| 44 | Ritenis | 15 | ||
| Ret | 10 |
| Darbs ar kājām-Ford | 40 | Dzinējs | 11 | |
| Ret | 23 |
| 37 | Atslēgts | 14 | ||
| Ret | 31 |
| Simtek-Ford | 27 | Atslēgts | 24 | |
| Ret | 34 |
| Pacific-Ilmor | 23 | Dzinējs | 25 | |
| Ret | 19 |
| Larrousse-Ford | 17 | Dzinējs | 23 | |
| Ret | 28 |
| 16 | Apturēšana | 3 | ||
| Ret | 2 |
| 5 | Sadursme | 1 | ||
| Ret | 20 |
| Larrousse-Ford | 5 | Atsaukts | 18 | |
| Ret | 6 |
| Benetton-Ford | 0 | Sadursme | 5 | |
| Ret | 11 |
| Lotus-Mugen-Honda | 0 | Sadursme | 22 | |
| DNS | 32 |
| Simtek-Ford | ||||
| DNQ | 33 |
| Pacific-Ilmor | - | |||
| DNQ | 14 |
| Jordan-Hart | Traumas | - | ||
| Avots: | |||||||
Kopvērtējums pēc sacensībām
| Autovadītāju čempionāta kopvērtējums
| Konstruktoru čempionāta kopvērtējums
|
Saistītās lapas
- Airtona Sennas nāve
Jautājumi un atbildes
Q: Kas bija 1994. gada Sanmarīno Grand Prix?
A: 1994. gada Sanmarīno Grand Prix bija Formula 1 autosacīkstes, kas notika 1994. gada 1. maijā Autodromo Enzo e Dino Ferrari trasē Imolā, Itālijā. Tās bija Formula 1 1994. gada sezonas trešās sacīkstes.
J: Kas uzvarēja šajās sacīkstēs?
A: Sacensībās uzvarēja Mihaels Šūmahers.
J: Kā šo sacīksti raksturoja BBC televīzijas komentētājs Murejs Vokers?
A: M. Vokers to raksturoja kā "melnāko Grand Prix sacīkšu dienu, kādu es atceros".
Jautājums: Kurš šajā sacīkstē guva savus pirmos punktus?
A: Nikola Larini guva savus pirmos punktus karjerā, finišējot otrajā vietā.
J: Kādas izmaiņas drošības noteikumos tika veiktas pēc šīm sacensībām?
A: Pēc šī notikuma Formulā 1 tika pievērsta lielāka uzmanība drošībai, un tika ieviestas daudzas izmaiņas noteikumos, lai palēninātu Formulas 1 automašīnas, un jaunākās trasēs, piemēram, Bahreinas starptautiskajā trasē, ir lielas nobraucienu zonas, lai palēninātu automašīnas pirms sadursmes ar sienu.
Jautājums: Kas notika ar Airtonu Sennu pēc viņa nāves šajās sacīkstēs?
A: Pēc nāves šajās sacīkstēs Senna piedzīvoja valsts bēres savā dzimtenē Brazīlijā, kur aptuveni 500 000 cilvēku izkārtojās ielās, lai vērotu zārka aizvadīšanu. Itālijas prokurori saistībā ar Sennas nāvi apsūdzēja sešas personas netīšā slepkavībā, taču vēlāk visas šīs personas tika atzītas par nevainīgām. Lietas izskatīšana ilga vairāk nekā 11 gadus, jo pēc sākotnējā nenotiesājošā sprieduma tika iesniegta apelācija un atkārtota tiesas prāva.
Meklēt