Bjørnstjerne Bjørnson

Bjornstjerne Martinius Bjornsons (dzimis 1832. gada 8. decembrī Kviknē, Norvēģijā - miris 1910. gada 26. aprīlī Parīzē, Francijā) bija norvēģu dramaturgs, rakstnieks un dzejnieks, kurš 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Viņa tēvs bija luterāņu mācītājs, taču Bjērnsons noraidīja organizēto reliģiju. Viņš apprecējās ar slaveno teātra aktrisi Karolīnu Reimersi, un arī viņu dēls Bjorns guva lielus panākumus kā teātra aktieris, kā arī filmējās dažās agrīnās mēmās filmās. Viņu meita Bergljota apprecējās ar Henrika Ibsena dēlu Sigurdu.

Viņš mācījās ģimnāzijā Heltbergs Studentfabrikk Oslo pie Henrika Ibsena, bet pameta Oslo Universitātes kursu. Divdesmit gadu sākumā viņš rakstīja literatūras recenzijas norvēģu laikrakstam Morgenbladet. Divdesmit piecu gadu vecumā viņš uzrakstīja savu pirmo iestudēto lugu Mellem Slagene (Starp kaujām). Viņa Paul Lange og Tora Parsberg bija paziņojums par politisko iecietību, bet På Guds veie ("Dieva ceļā") - par reliģisko iecietību. Vislielāko starptautisku atpazīstamību ieguva viņa stāsti par zemnieku dzīvi Norvēģijā. Viņa romāns Synnöve Solbakken ir trīs reizes ekranizēts. Bjērnsons strādāja arī kā režisors, vēlāk bija redaktors citā laikrakstā Aftenbladet, kur rakstīja ugunīgus liberālus ievadrakstus un kaislīgi aizstāvēja Alfrēdu Dreifusu. Viņa dzejolis "Jā, mēs mīlam šo zemi" ir Norvēģijas valsts himna.

Viņa nāves cēlonis nav zināms.

Grāmatas

  • Synnöve Solbakken (1857, romāns)
  • En glad Gut (1860, romāns)
  • Sigurds Slembe (1862, eposs)
  • Fiskerjenten (Fiskerjenten) (1868, romāns)
  • Digte og sange (Dzejoļi un dziesmas) (1870, dzejoļi)
  • Arnljot Gelline (1870, eposs)
  • Magnhilda (1877, romāns)
  • Līgavas gājiens un citi stāsti (1882, stāsti)
  • Kapteinis Mansana un citi stāsti (1882, stāsti)
  • Zvejniedētāja meitene (The Fisher Maiden, 1882, romāns)
  • Dzelzceļš un baznīcas pagalms (1882, romāns)
  • Det flager i byen og på havnen (Kurtu mantojums) (1884, romāns)
  • På Guds veje (1889, romāns)
  • Geografi og Kærlighed (Ģeogrāfija un mīlestība) (1889, romāns)
  • Trīs komēdijas (1925, lugu krājums, izdots pēcnāves izdošanā)
  • Trīs drāmas (1925, lugu krājums, izdots pēcnāves izdošanai)

Spēlē

  • Mellem Slagene (Starp kaujām) (1857)
  • Halte-Hulda (1858)
  • Kong Sverre (King Sverre) (1861)
  • De Nygifte (Jaunlaulātie) (1865)
  • Arne: Norvēģijas lauku dzīves skices (1866)
  • Laimīgais zēns: Stāsts par norvēģu zemnieku dzīvi (1870)
  • En fallit (Bankrots) (1874)
  • Redaktøren (Redaktors) (1874)
  • Kongen (Karalis) (1877)
  • Kaptejn Mansana (Kapteinis Mansana) (1878)
  • Jaunā sistēma (1879)
  • Leonarda (1879)
  • Kāzu maršs (1882)
  • En Handske (Rungete) (1883)
  • Virs Ævne (Beyond Powers) (1889)
  • Over Ævne II (Beyond Powers II) (1895)
  • Laboremus (1901)
  • Pie Storhoves (1902)
  • Daglannet (Dagas saimniecība) (1904)

·         v

·         t

·         e

Nobela prēmijas literatūrā laureāti

1901 – 1925

Prudhomme (1901) - Mommsen (1902) - Bjørnson (1903) - F. Mistral / Echegaray (1904) - Sienkiewicz (1905) - Carducci (1906) - Kipling (1907) - Eucken (1908) - Lagerlöf (1909) - Heyse (1910) - Maeterlinck (1911) - Hauptmann (1912) - Tagore (1913) - bez balvas (1914) - Rollands (1915) - Heidenstams (1916) - Gjellerup / Pontoppidan (1917) - bez apbalvojuma (1918) - Špitelers (1919) - Hamsuns (1920) - Francija (1921) - Benavente (1922) - Jeitss (1923) - Reimons (1924) - Šovs (1925)

1926 – 1950

Deledda (1926) - Bergsons (1927) - Undsets (1928) - Manns (1929) - Lūiss (1930) - Karlfeldts (1931) - Galsvortijs (1932) - Bunins (1933) - Pirandello (1934) - bez balvas (1935) - O'Nīls (1936) - Martēns du Gards (1937) - Baks (1938) - Sillanpē (1939) - bez balvas (Otrā pasaules kara laikā) - Jensensens (1944) - Dž. Mistral (1945) - Hesse (1946) - Gide (1947) - Eliots (1948) - Faulkner (1949) - Russell (1950)

1951 – 1975

Lāgerkvists (1951) - Maurjaks (1952) - Čērčils (1953) - Hemingvejs (1954) - Laxness (1955) - Himeness (1956) - Kamuss (1957) - Pasternaks (1958) - Kvazimodo (1959) - Perse (1960) - Andričs (1961) - Steinbeks (1962) - Seferis (1963) - Sartrs (1964) - Šolohovs (1965) - Agnons/Sakss (1966) - Asturiass (1967) - Kavabata (1968) - Bekets (1969) - Solžeņicins (1970) - Neruda (1971) - Bēls (1972) - Vaits (1973) - Džonsonsons/Martinsons (1974) - Montale (1975)

1976 – 2000

Bellow (1976) - Aleixandre (1977) - Singer (1978) - Elytis (1979) - Miłosz (1980) - Canetti (1981) - García Márquez (1982) - Golding (1983) - Seifert (1984) - Simon (1985) - Soyinka (1986) - Brodsky (1987) - Mahfūzs (1988) - Cela (1989) - Pazs (1990) - Gordimere (1991) - Valkots (1992) - Morisons (1993) - Hīnijs (1994) - Hīnijs (1995) - Šimborska (1996) - Fo (1997) - Saramago (1998) - Grass (1999) - Gao (2000)

2001 - tagad

Naipauls (2001) - Kertēšs (2002) - Koetzee (2003) - Jelineka (2004) - Pinters (2005) - Pamuks (2006) - Lessings (2007) - Le Klezio (2008) - Millers (2009) - Vargass Llosa (2010) - Transtrēmers (2011) - Mo (2012) - Munro (2013) - Modiano (2014) - Aleksejevičs (2015) - Dilans (2016) - Išiguro (2017) - nav oficiālas balvas Condé (Jaunās akadēmijas balva) (2018) - Tokarčuks (2018) - Handke (2019) - Gluks (2020)

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Bjّrnstjerne Martinius Bjّrnson?


A: Bjّrnstjerne Martinius Bjّrnsons bija norvēģu dramaturgs, rakstnieks un dzejnieks, kurš 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

J: Kāda ir viņa ģimenes izcelsme?


A: Viņa tēvs bija luterāņu mācītājs, bet Bjّrnsons noraidīja organizēto reliģiju. Viņš bija precējies ar slaveno teātra aktrisi Karolīnu Reimers, un viņu dēls Bjّrns arī guva lielus panākumus kā teātra aktieris, kā arī filmējās dažās agrīnajās mēmajās filmās. Viņu meita Bergljota apprecējās ar Henrika Ibsena dēlu Sigurdu.

J: Kur viņš mācījās skolā?


A: Viņš mācījās ģimnāzijā Heltbergs Studentfabrikk Oslo kopā ar Henriku Ibsenu, bet pameta mācības Oslo Universitātē. Divdesmit gadu sākumā viņš rakstīja literatūras recenzijas norvēģu laikrakstam Morgenbladet.

Kāds ir viens no viņa pazīstamākajiem darbiem?


A: Visplašāk starptautiski pazīstams ar savām pasakām par zemnieku dzīvi Norvēģijā. Viņa romāns Synnِve Solbakken ir ekranizēts trīs reizes.

J: Ar kādām citām aktivitātēm viņš nodarbojās papildus rakstniecībai?


A: Bez rakstīšanas Bjّrnsons strādāja arī par režisoru un vēlāk bija cita laikraksta Aftenbladet redaktors, kur viņš rakstīja ugunīgus liberālus ievadrakstus un kaislīgi aizstāvēja Alfrēdu Dreifusu.

J: Kādu dzejoli viņš sarakstīja, kas kļuva par Norvēģijas valsts himnu?



A: Viņš sarakstīja dzejoli "Jā, mēs mīlam šo zemi", kas kļuva par Norvēģijas valsts himnu.

J: Kā viņš nomira?


A: Viņa nāves cēlonis nav zināms.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3