Tabula rasa (tukšā plāksne): Džona Loka ideja, vēsture un kritika
Tukšā plāksne jeb tabula rasa (kas nozīmē vienu un to pašu) bija Džona Loka filozofiskā ideja. Tai, tāpat kā daudzām citām filozofijas jomām, bija vēsture jau no Aristoteļa laikiem, taču tieši Loka dēļ tā kļuva zināma mūsdienu pasaulei:
"Pieņemsim, ka prāts ir, kā mēs sakām, balts papīrs bez jebkādām zīmēm, bez jebkādām idejām. Kā tas ir aprīkots? ... Uz to es atbildēšu ar vienu vārdu: no PIEREDZE."
Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem, kad viņi piedzimst, nav garīgās pieredzes vai zināšanu un ka viss tiek apgūts pēc viņu pieaugšanas. Jo īpaši Loka uzskatīja, ka visas zināšanas nāk no maņu datiem un ka sākumā prāts ir tukšs. Ar jēdzienu "maņu dati" viņš saprot dzirdes, redzes, taustes u. c. procesus.
Loka ideju nekavējoties pārņēma citi:
"Bērni ir sava veida izejmateriāls, kas nonāk mūsu rokās... [Viņu prāts ir] kā balta papīra lapa."
"Mūsu tikumiem un netikumiem var izsekot līdz notikumiem, kas veido mūsu dzīves vēsturi, un, ja no šiem notikumiem varētu atbrīvoties no visām nepareizajām tendencēm, netikumi tiktu iznīdēti no pasaules." - ekonomists un sociālais liberālis Viljams Godvins (1756-1836), kurš iestājās par cilvēka pilnveidi un apgaismību.
Daudzi ir pauduši līdzīgus uzskatus. Biheiviorisma pamatlicējs Džons B. Vatsons (John B. Watson, 1878-1938):
"Dodiet man duci veselu, labi attīstītu zīdaiņu un savu noteiktu pasauli, kurā tos audzināt, un es garantēšu, ka paņemšu jebkuru nejauši izvēlētu un apmācīšu viņu kļūt par jebkuru speciālistu, kādu vien izvēlēšos - ārstu, juristu, mākslinieku, tirgotāju priekšnieku un, jā, pat par ubagu un zagli, neatkarīgi no viņa talantiem, tieksmēm, tieksmēm, spējām, profesijām un viņa senču rases."
Visā 20. gadsimtā evolūcijas un ģenētikas ietekme bija pretrunā šīm liberālajām idejām. Etoloģija pierādīja, ka liela daļa dzīvnieku uzvedības ir iedzimta, instinktīva (iedzimta un pastāvīga). Konrāds Lorencs apgalvoja, ka cilvēces vēsturē tik acīmredzamā agresivitāte ir tāda uzvedība, kas mūsu pagātnē bija evolucionāri izdevīga. Evolūcijas psiholoģijas jomā tika pētīta evolūcijas loma mūsu garīgajā dzīvē. Ja cilvēkam un citiem dzīvniekiem ir kopīga evolūcijas vēsture, iespējams, ka mēs no evolūcijas esam mantojuši garīgās iezīmes. Cilvēka spēja mācīties valodu ir pārmantota, un tai ir milzīga praktiska nozīme. Ļoti svarīgs (lai gan mazāk acīmredzams) ir arī veids, kā mūsu zemapziņa palīdz mums pārdzīvot dzīvi. Aparatūra, kas veic šo garīgo darbību, noteikti ir pārmantota. Šie ir daži iemesli, kāpēc vairākās nesen publicētās publikācijās Loka ideja ir noraidīta.
Džona Loka versija plašāk
Džons Loks (1632–1704) savu skaidrojumu izklāstīja galvenokārt darbā An Essay Concerning Human Understanding (1690). Viņš nepateica, ka cilvēka smadzenes ir pilnīgi bez jebkādas iekārtas vai spēju — viņš apgalvoja, ka iebūvēto ideju nav; visas konkrētās idejas un zināšanas rodas no divām pieredzes sugām: sensation (maņu pieredze) un reflection (iekšēja pārdomāšana par šīm pieredzēm). Loks izšķīra vienkāršās idejas (piem., krāsa, siltums) un sarežģītās idejas (piem., sarežģīti jēdzieni, kā brīvība), kuras rodas, kombinējot, salīdzinot un apstrādājot vienkāršās idejas.
Vēsturiskie priekšgājēji un idejas ietekme
Loka idejai bija priekšgājēji: Aristotelis jau sprieda par zināšanām, kas izriet no pieredzes, un arī dažās viduslaiku un islāma-viduslaiku domās bija empīrisma pavedieni. Tomēr Loks šo domu padziļināja un popularizēja modernā Eiropas filozofijā. Viņa domas īpaši ietekmēja izglītības idejas, audzināšanu un politisko domāšanu — ideja, ka cilvēki var tikt veidoti un pilnveidoti ar atbilstošu audzināšanu, bija nozīmīga liberālās domas un cilvēktiesību attīstībā.
Ietekme uz pedagoģiju un sociālo domāšanu
Loka metafora par "balto papīru" iedvesmoja pedagogu un sociālo reformatoru domas par audzināšanu, morāles veidošanu un sabiedrības uzlabošanu. Kā redzams citātā no Viljama Godvina, radās uzskati, ka mainot vidi un audzināšanu, var mainīt cilvēku raksturu un sabiedrību kopumā. Savukārt biheiviorisma pārstāvji, piemēram, Džons B. Vatsons, šo domu attīstīja līdz pārliecinoši praktiskam programmēšanas skatījumam, apgalvojot, ka ar uzvedības formēšanu var panākt gandrīz jebkuru iznākumu.
Kritika un 20.–21. gadsimta attīstība
Loka stingrā, absolūtā interpretācija — ka prāts ir pilnīgi tukšs un viss no ārienes tiek ielikts tajā bez jebkādām iekšējām ierīcēm — pakāpeniski tika kritizēta un koriģēta. Galvenie iebildumu virzieni:
- Etoloģija un instinkti: pētījumi par dzīvnieku uzvedību (piem., Konrāda Lorenca darbi) parādīja, ka daļa uzvedības ir iedzimta un funkcionāli adaptīva.
- Evolūcijas psiholoģija: tā norāda uz iespēju, ka noteiktas psiholoģiskās īpašības un mācīšanās spēja ir evolūcijas ceļā nostiprinātas, tostarp valodas apgūšanas nosacījumi.
- Valodas akūtā kritika: Noam Čomskis un citi nativisti 20. gadsimtā iezīmēja valodas apguves problēmu — tā saukto poverty of the stimulus argumentu — apgalvojot, ka bērni apgūst sarežģītas gramatiskas struktūras, neraugoties uz to, ka pieejamā pieredze (stimuli) vien to tieši neizskaidro; no šejienes radās ideja par valodas iekšēju struktūru vai "mācīšanās ierīci".
- Ģenētika un uzvedības ģenētika: dvīņu un adopcijas pētījumi rāda, ka daudzas īpašības (piem., intelekts, temperaments) daļēji ir ģenētiski noteiktas.
- Neirozinātne: smadzeņu attīstības pētījumi liecina par iekšējiem mehānismiem, neironu savienojumu prasībām un jutīgajiem periodiem (piem., valodas kritiskie periodi), kas ierobežo vienkāršu "tukšā papīra" konceptu.
Mūsdienu skatījums — mijiedarbība starp ģenētiku un vidi
Mūsdienā daudzi pētnieki noraida ideju par pilnīgi tukšu prātu, vienlaikus saglabājot nozīmīgu empīriskās pieredzes lomu cilvēka attīstībā. Dominē integrējošs skatījums: īpašības rodas no sarežģītas mijiedarbības starp ģenētiskiem faktoriem, neirālājiem mehānismiem un vides ietekmēm. Jēdzieni, piemēram, probabilistiskā epigenēze, plastiskums, jutīgie periodi un ģenētiski noteiktas mācīšanās predispozīcijas, palīdz skaidrot, kā pieredze un iedzimtība kopā veido uzvedību un domāšanu.
Kopsavilkums
Loka tabula rasa padarīja svarīgu ieguldījumu filozofijas, izglītības un politiskās domas attīstībā, uzsverot pieredzes nozīmi cilvēka prāta formēšanā. Tomēr mūsdienu bioloģija, psiholoģija un neirozinātne rāda, ka cilvēks nav pilnīgi "tukšs" — viņam ir bioloģiskas ierīces un predispozīcijas, kas ietekmē, kā pieredze tiek apstrādāta. Mūsdienu pieeja uzsver abu — dabas un vides — neizbēgamu sadarbību, nevis vienkāršu izvēli starp absolūtu tabula rasa un tīru nativismu.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Džona Loka filozofiskā ideja?
A: Džona Loka filozofiskā ideja ir pazīstama kā Tukšā plāksne jeb tabula rasa, kas nozīmē, ka cilvēks, piedzimstot, nav guvis nekādu garīgo pieredzi vai zināšanas un ka viss tiek apgūts, kad cilvēks izaug. Jo īpaši Loka uzskatīja, ka visas zināšanas nāk no maņu datiem un prāts sākumā ir tukšs.
J: Kas bija Viljams Godvins?
A: Viljams Godvins bija ekonomists un sociālliberālis, kurš iestājās par cilvēka pilnīgumu un apgaismību. Viņš uzskatīja, ka mūsu tikumus un netikumus var izsekot līdz notikumiem, kas veido mūsu dzīves vēsturi, un, ja no šiem notikumiem varētu atbrīvoties no visām nepareizām tendencēm, tad netikumi tiktu iznīdēti no pasaules.
J: Kas bija Džons B. Votsons?
A: Džons B. Vatsons bija biheiviorisma pamatlicējs, kurš teica: "Dodiet man duci veselu, labi attīstītu zīdaiņu un manu noteiktu pasauli, kurā tos audzināt, un es garantēšu, ka paņemšu jebkuru nejauši izvēlētu bērnu un apmācīšu viņu kļūt par jebkuru speciālistu, kādu es izvēlētos - ārstu, juristu, mākslinieku, tirgotāju priekšnieku un, jā, pat par ubagu un zagli."
J: Kā etoloģija pierādīja, ka liela daļa dzīvnieku uzvedības ir pārmantojama?
Atbilde: Etoloģija pierādīja, ka liela daļa dzīvnieku uzvedības ir iedzimta, jo pierādīja, ka dažas uzvedības formas ir instinktīvas (iedzimtas), nevis iemācītas, izmantojot pieredzi vai vidi. Tas bija pretrunā ar Loka ideju, ka visas zināšanas nāk no maņu datiem.
J: Kas ir evolucionārā psiholoģija?
Evolūcijas psiholoģija pēta, kā evolūcija ir ietekmējusi mūsu garīgo dzīvi, aplūkojot, kā noteiktas īpašības varētu būt pārmantotas no mūsu evolūcijas pagātnes. Tā aplūko, kā neapzinātās garīgās darbības var palīdzēt mums pārdzīvot dzīvi, ja aparāts, kas veic šīs darbības, ir mantots no iepriekšējām paaudzēm.
J: Ko Konrāds Lorencs apgalvoja par agresiju cilvēkā?
A: Konrāds Lorencs apgalvoja, ka agresija, kas ir tik acīmredzama cilvēces vēsturē, ir tādas uzvedības izspēle, kurai bija evolucionāras priekšrocības mūsu pagātnē. Viņš uzskatīja, ka tā ir pārmantota no paaudzes paaudzē kā daļa no ģenētiskās uzbūves, nevis iemācīta tikai no pieredzes vai vides.
