Boeing 727 ir reaktīvā lidmašīna, ko ražo Boeing Commercial Airplanes. Tā ir šaura korpusa (narrow-body) trīsdzinēju pasažieru lidmašīna, paredzēta vidēja un īsā līdz vidēja attāluma reisiem. Atkarībā no varianta un konfigurācijas ar to var pārvadāt no aptuveni 100 līdz vairāk nekā 180 pasažieriem; tipiska sēdvietu ietilpība 727-100 un 727-200 modeļiem ir apmēram 106–149 (727-100) un līdz 189 pasažieriem (727-200) vienklases konfigurācijā. Tāds lidojumu rādiuss parasti ir ap 2400–2700 jūras jūdžu (4400–5000 km), bet precīzas vērtības atšķiras atkarībā no slodzes un variantā izmantotajiem degvielas tvertnēm.

Galvenās konstrukcijas iezīmes

Boeing 727 ir pazīstams ar vairākām atšķirīgām konstrukcijas īpašībām:

  • Trīs Pratt & Whitney JT8D dzinēji — viens centrā aizmugurē ar ieplūdes kanālu un divi dzinēji lidmašīnas sānos pie aizmugurējās fusēžas. Centrālā dzinēja ieplūdes ceļš ir izteikts S-veida kanāls.
  • T-vārtu (T-tail) astes konstrukcija, kas kopā ar spārnu un flapsu risinājumiem nodrošina labu pacelšanās un nosēšanās veiktspēju uz īsākiem skrejceļiem.
  • Iebūvēta aizmugures trepe (air-stair), kas ļāva lidmašīnai apkalpot lidostas bez pastāvīgām terminala iekārtām.
  • Ārkārtīgi efektīvas lidojuma flotes ierīces (piem., slēptie vadošie sloksnes un trīskāršas flapsu sistēmas), kas ļāva labu pacelšanās palaišanas un piezemēšanās parametrus.
  • Standarta ekipāža sākotnēji trīs cilvēku — pilots, pirmais pilots un lidmašīnas mehāniķis (flight engineer). Ar laiku daudzas 727 modifikācijas saņēma modernizācijas, kas ļāva samazināt ekipāžu līdz diviem pilotiem.

Vēsture un ražošana

727 izstrāde sekoja pēc Boeing 707 panākumiem, pielāgojot dizainu īsākiem maršrutiem un lidostām ar ierobežotu infrastruktūru. Pirmā 727-100 lidojuma reize notika 1963. gada februārī, un pirmā komerclidojumā to izmantoja Eastern Air Lines. Garākā versija 727-200 pirmo reizi pacēlās 1967. gada jūlijā; šo versiju plaši sāka lietot aviosabiedrības, piemēram, Northeast Airlines, kas to ieviesa 1967. gada decembrī.

Boeing ražoja 727 galvenokārt 1960. un 1970. gados; pēdējais 727 iznāca 1984. gadā. Kopumā tika saražots aptuveni 1 832 lidmašīnu, un 727 kļuva par vienu no populārākajiem trīsdzinēju modeļiem pasaules aviācija vēsturē.

Komerc- un pēcapstrādes izmantošana

727 plaši izmantoja pasažieru pārvadājumiem, bet vēlāk daudzus eksemplārus pārveidoja par kravas versijām vai VIP/karavīru transportiem. Tā kā dzinēji JT8D bija salīdzinoši trokšņaini, daudzi 727 saņēma tā sauktos "hush kit" trokšņu samazināšanas komplektus, lai atbilstu stingrākiem lidmašīnu troksņa standartiem. Tieši troksnis un salīdzinoši augsts degvielas patēriņš bija galvenie iemesli, kāpēc no 1990. un 2000. gadu sākuma daudzas aviosabiedrības sāka 727 pakāpeniski izņemt no pasažieru ekspluatācijas; tomēr kravas un speciālie pielāgojumi ļāva dažiem aparātiem darboties vēl daudzgadīgi.

Tehniskā veiktspēja un drošība

727 izcēlās ar labu spēju darboties no īsākiem skrejceļiem un no mazāk aprīkotiem reģionālajiem lidlaukiem, kas padarīja to par populāru izvēli reisu tīklos ar biežiem piezemējumiem un īsiem maršrutiem. Lidmašīnas konstrukcija un sistēmas tika vairākkārt modernizētas — uzlabota avionika, degvielas sistēmas un drošības aprīkojums —, tādējādi daudzas no tām varēja atbilst vēlīnākām ekspluatācijas prasībām.

Mantojums

Boeing 727 ir svarīga lappuse komerciālās aviācijas vēsturē: tas veicināja reisu attīstību starp mazākām lidostām un galvaspilsētām, ļāva elastīgi paplašināt maršrutu tīklus un bija tehnoloģiski nozīmīgs posms lidmašīnu dizaina evolūcijā. Lai gan mūsdienās tas praktiski vairs neparādās lielo pasažieru līniju flotēs, 727 joprojām ir atzīts par izturīgu un daudzpusīgu lidaparātu, kas savulaik mainīja reisu organizācijas iespējas daudzās pasaules valstīs.