Afrotropiskais reģions: definīcija, teritorija, flora un fauna
Atklāj Afrotropiskā reģiona definīciju, teritoriju, bagāto floru un unikālo faunu — ceļvedis par Āfrikas biodaudzveidību un dabas mantojumu.
Afrotropiskais reģions ir viena no astoņām Zemes ekoloģiskajām zonām. Agrāk šo zonu sauca par Etiopijas zonu.
Zonā ietilpst Āfrika uz dienvidiem no Sahāras, Arābijas pussalas dienvidu un austrumu daļa, Madagaskaras sala, Irānas dienvidi, Pakistānas galējie dienvidrietumi un Indijas okeāna rietumu daļas salas. Gandrīz visa šī zeme bija daļa no senā dienvidu superkontinenta Gondvānas, kas sāka sadalīties pirms 150 miljoniem gadu.
Teritorija un ģeogrāfiskās robežas
Afrotropiskais reģions aptver plašu platību no sausajām Sahāras dienvidu malas teritorijām līdz tropu un subtropu salām Indijas okeānā. Reģiona robežas nav tikai politiskas — tās ierobežo klimats un floras/faunas sastāvs. Boreālā Sahāra un nedaudz vēsākās Vidusjūras zonas ziemeļos veido skaidru biogeogrāfisku pāreju. Reģiona iezīme ir arī salu un pussalu izolācija (piem., Madagaskara, Komoru salas, Ziemeļaustrumu Mozambikas salas), kas radījusi augstu bioloģiskās daudzveidības un endēmisma līmeni.
Klima un ainavas
Afrotropiskais reģions ietver ļoti dažādus klimatus un ainavas:
- Tropu lietusmeži: īpaši Rietumāfrikā un Kongo baseinā — blīvas, daudzslāņu mežu kopas ar augstu sugu daudzumu.
- Savannas: plašas zālaugu teritorijas ar izkliedētām kokaugiem, dominēšanas zonā subsahāras Āfrikā; sezonālas lietavas un sausumi veido raksturīgu biotopu.
- Sauss un pus-krūmāju reģions: Sahelas zona un Dažādas austrumu un rietumu piekrastes daļas ar izteiktu sauso sezonu.
- Pustuksneši un tuksneši: Namība, Kalahari un citi pus-tuksneši dienvidaustrumos.
- Mangrovju un piekrastes ekosistēmas: piekrastes lagūnas un estuāri, svarīgi jūras un putnu sugām.
- Kalnu un augstkalnu meži: Etiopijas kalni, Rifejas un citi austrumus galējos reģionos — raksturīgas endēmas un adaptācijas augstuma joslās.
Flora
Afrotropiskajā reģionā valda liela augu daudzveidība un dažādas ģeoclimatiskas kopas. Starp raksturīgajiem veģetācijas tipi ir:
- Tropu lietusmeži: bagātīgi ar kokiem no ģintīm kā Ceiba, Entandrophragma u. c., daudz lianas un epifītu.
- Miombo un Mopane meži: Āfrikas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos raksturīgas lazdīdzīgas un akācijas līdzīgas sugas; miombo koksne ir svarīgs vietējam zemkopības un kurināmā resursam.
- Baobabi: ikonisks elements daudzos reģiona skatos — Adansonia sugas ar biezām stumbriem ūdens uzkrāšanai.
- Akācijas un akmeņainu kopu augi: pielāgoti sausumam un ugunskaitam — bieži sastopami savannās un pus-krūmāju zonās.
- Madagaskaras endēmas: sala ir izcils piemērs evolūcijas atšķirībām — daudz sugu, kuras nav sastopamas nekādā citā pasaules daļā, tostarp unikālas palmu, orkīdeju un sukulentu grupas.
Fauna
Reģions ir pazīstams ar sava mēroga ikonu sugām un bagātu dzīvnieku kopumu:
- Lielie zīdītāji: Āfrikas ziloņi, lauvs, degunradži, bifeļi, žirafes, daudzveidīgas antilopes un nīlzirgi. Savannas ekosistēmas atbalsta masveida migrācijas un sarežģītas plēsēju–grauzēju attiecības.
- Primāti: dažādas pērtiķu sugas, tostarp šimpanzes, gorillas, žako un daudz tropu pērtiķu; Madagaskarā atsevišķa grupa — lemuri, kas ir īpaši vietējā endēmija.
- Putni: varavīksnainas tropu putnu kopas, strausi, hornbills (ragaļi), ērgļi un daudzas migrujošās sugas piekrastes zonās.
- Rāpuļi un abinieki: krokodili, ķirzakas, dažādas čūsku sugas un bagātīgs varžu daudzums, īpaši mitrās zonās.
- Bezpakaļdzīvnieki: kukaiņi un cita posmkāju bagātība — tropu meži un savannas ir ļoti produktīvas biotopu daudzveidības dēļ.
Bioloģiskā daudzveidība un endēmisms
Afrotropiskais reģions ir viens no pasaules bioloģiskās daudzveidības centriem. Īpaši izteikts endēmisms ir salu un kalnu izolētajās zonās — Madagaskarā, dažās Indijas okeāna salās un Augsto kalnu lobjos. Šīs vietas satur daudzas sugas, kas eksistē tikai šajā reģionā.
Istabas un izsaukumi (draudi) un aizsardzība
Galvenie draudi Afrotropiskajam reģionam ir:
- mežu izciršana lauksaimniecībai un kokmateriālu ieguvei;
- nelegālā medības un nozieguma tirdzniecība ar dzīvnieku izcelsmes izstrādājumiem (piem., degunradžu ragi, ziloņa zobi);
- habitat fragmentācija un urbanizācija;
- inovatīvās un invazīvās sugas, kas traucē vietējām ekosistēmām;
- klimata pārmaiņas, kas maina lietus sezonu režīmu un pieejamību ūdens resursiem.
Aizsardzības pasākumi ietver nacionālo parku un rezervātu izveidi, kopienu vadītus saglabāšanas projektus, starptautiskos līgumus (piem., CITES) un vietējas atjaunošanas programmas. Panākumi ir atšķirīgi — dažās vietās dzīvnieku populācijas stabilizējas, citur joprojām notiek nozīmīgas sugu samazināšanās.
Nobeigums
Afrotropiskais reģions ir daudzveidīgs un ekoloģiski svarīgs pasaules daļu komplekss, kurš sniedz būtisku ieguldījumu globālajā bioloģiskajā daudzveidībā. Lai saglabātu šo reģionu nākamajām paaudzēm, nepieciešama līdzsvarota cilvēku darbību plānošana, starptautiska sadarbība un vietējo kopienu iesaiste aizsardzībā.
Afrotropu ekozona
Galvenie ekoloģiskie reģioni
Tā kā Āfrika ir ļoti liels kontinents, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem līdz dienvidiem gar ekvatoru, šajā zonā ir daudz dažādu klimatisko apstākļu un biotopu.
Lielākajā daļā Afrotropu ir tropu klimats. Plaša tuksnešu josla atdala afrotropu ekoloģisko zonu no palearktiskās ekoloģiskās zonas, kas ietver Ziemeļāfriku un mērenā klimata Eirāziju.
Sāhela un Sudāna
Uz dienvidiem no Sahāras, no Atlantijas okeāna līdz Etiopijas augstienei, cauri kontinentam uz austrumiem un rietumiem stiepjas divas tropu un subtropu pļavu, savannu un krūmāju joslas.
Uz dienvidiem no Sahāras atrodas Sāhelas josla - pārejas zona, kurā ir pussausas īsās pļavas un akāciju savannas.
Turpinot uz dienvidiem, Sudānā, kas ir augstāku pļavu un savannu josla, nokrišņu daudzums palielinās. Sudānas savannās atrodas divas lielas applūstošas pļavas un savannas - Suddas mitrāji Sudānā un Nigēras iekšzemes delta Mali.
Arābijas dienvidu meži
Dienvidarābijā, galvenokārt Jemenā un daļā Omānas rietumu un Saūda Arābijas dienvidrietumu daļas, ir maz pastāvīgu mežu. Citādi meži ir izkaisīti pa visu zemi, un tie ir ļoti nelieli kadiķu vai akāciju meži.
Meža zona
Zemieņu tropisko mitro platlapju mežu josla, kas stiepjas pāri lielākajai daļai Āfrikas ekvatoriālās daļas.
Lielākā tropisko mežu zona Āfrikā ir Kongo baseina meži Centrālāfrikā. Tropisko mitro platlapju mežu josla stiepjas arī gar Indijas okeāna piekrasti no Somālijas dienvidiem līdz Dienvidāfrikai.
Austrumāfrika
Lielā Rifta ieleja ir Austrumāfrikas unikālais dziļo ezeru, augstienes, vulkānu un pļavu apvienojums.
- Akaciju-kommiforas pļavas
- Serengeti
- Viktorijas ezers
- Ngorongoro
- Olduvaja aiza
Dienvidāfrikas valstis
Meži, savannas, pļavas un tuksnesis.
- Namibas tuksnesis
- Kalahari tuksnesis
Madagaskara un Indijas okeāna salas
Madagaskara un blakusesošās salas veido atšķirīgu ekozonas apakšreģionu ar daudziem endēmiskiem taksoniem, piemēram, lemuriem.
Madagaskara un Seišelu salas nav Āfrikas daļa, un tas izskaidro, kāpēc Madagaskarā nav sastopami Āfrikas primāti (pērtiķi, pērtiķveidīgie). Tas ir tāpēc, ka Madagaskara kopš Gondvānas sadalīšanās nav bijusi savienota ar Āfriku. Lemuri aizņem vairāk vai mazāk tādas pašas ekoloģiskās nišas kā pērtiķi Āfrikā.
Citas Indijas okeāna salas, piemēram, Komoru salas un Maskarēnu salas, ir vulkāniskas salas, kas izveidojušās nesen. Madagaskarā ir vairākas nozīmīgas biosfēras: tās bioloģiskā daudzveidība un unikālo sugu skaits ir liels.
- Madagaskaras sausie lapu koku meži
- Madagaskaras dzeloņainie krūmāji
- Madagaskaras austrumu daļas zemie lietus meži
Madagaskaras ainavu daudzveidība: rīsu audzēšana centrālajā augstienē, tuksnesim līdzīgie Isalo nacionālā parka līdzenumi, Baobabu aleja pie Morondavas, lietus meži austrumu piekrastē un dzeloņdrāšu meži dienvidos.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir afrotropika?
A: Afrotropiskais reģions ir viena no astoņām Zemes ekoloģiskajām zonām, kas agrāk bija pazīstama kā Etiopijas zona.
J: Kur atrodas Afrotropiskais reģions?
A: Afrotropu zonā ietilpst Āfrika uz dienvidiem no Sahāras, Arābijas pussalas dienvidu un austrumu daļa, Madagaskaras sala, Irānas dienvidi, Pakistānas galējie dienvidrietumi un Indijas okeāna rietumu daļas salas.
J: Kad sāka sarauties Gondvāna?
A: Gondvāna sāka sadalīties pirms 150 miljoniem gadu.
Vai Gondvāna ir saistīta ar Afrotropu?
A: Jā, gandrīz visa šī zeme bija daļa no senā dienvidu superkontinenta Gondvānas.
J: Kādas valstis ietilpst šajā zonā?
A: Šajā zonā ietilpst Āfrika uz dienvidiem no Sahāras, Arābijas pussalas dienvidu un austrumu daļa, Madagaskara, Irānas dienvidi, Pakistānas galējie dienvidrietumi un salas Indijas okeāna rietumu daļā.
J: Cik daudz ekoloģisko zonu ir uz Zemes?
A: Uz Zemes ir astoņas ekozonas.
Meklēt