Canonic Variations on "Vom Himmel hoch da komm' ich her"

Kompozīcijas vēsture

1747. gada jūnijā Baham tika atļauts kļūt par Mūzikas zinātņu korespondētājbiedrības (Correspondierde Societät der Muscialischen Wissenschaften) biedru. Baha iestāšanās brīdī tajā bija 14 biedri. Biedrība pētīja un mudināja Leipcigas iedzīvotājus komponēt mūziku. Par godu tam, ka kļuva par biedrības biedru, Bahs uzdāvināja biedrībai Kanovisko variāciju versiju un arī savu portretu, ko bija uzgleznojis Eliass Gotlobs Hausmans. Portretā redzams Bahs, kurš tur rokās cita skaņdarba kopiju, kurā izmantots daudz kanona.

Piecas variācijas par "Von Himmel Hoch" nav variācijas parastajā mūzikas izpratnē. Tās nav pieci tēmas izklāsti ar ornamentiem. Tās ir piecas daļas, kas visas izmanto kanonu, lai veidotu mūziku. Savas dzīves pēdējos gados Bahs sacerēja vairākus skaņdarbus, kuru pamatā bija kanoni. Vairāki no viņa šī perioda skaņdarbiem ir kanoniski, tostarp skaņdarbi ērģelēm no "Clavier-Übung" III un IV daļas, Goldberga variācijas klavesīnam, "Muzikālais piedāvājums" un "Fūgas māksla".

Kanonisko variāciju pamatā ir Ziemassvētku himna "Von Himmel hoch, da komm ich her". Tās vārdus un melodiju 1539. gadā sacerēja Mārtiņš Luters. Šo himnas melodiju (chorālu) Bahs bija izmantojis jau agrāk. Tā skan viņa Ziemassvētku oratorijā, Magnificat un vairākās ērģeļmūzikas prelūdijās, tostarp īsajā no Orgelbüchlein (Mazās ērģeļgrāmatas), ko Lielbritānijā un citās valstīs var dzirdēt radio un televīzijā katru Ziemassvētku vakaru pasaulslavenā Kembridžas Karaļa koledžas dziedāšanas dievkalpojuma beigās.

Mūzika

Ir pieci varianti:

I variācija

Tas ir divdaļīgs kanons starp labo un kreiso roku. Tas ir "oktāvas kanons", jo otrā daļa sākas par oktāvu zemāk nekā pirmā daļa. Rokas spēlē uz dažādām manuālēm, lai tās varētu radīt atšķirīgu skanējumu, līdzīgi kā divu instrumentu duets. Koraļa melodija (cantus firmus) skan pedāļos. Tā tiek atskaņota garās notīs ar pusotra takta atstarpēm starp frāzēm. Kanona mūzika, ko atskaņo ar rokām, pa daļām skan līdzīgi chorāla formai. Tas sākas ar sešām notīm, kas iet uz leju. Iespējams, ka Bahs to ir darījis apzināti, lai liktu domāt par Kristus nokāpšanu uz zemes. Šāda veida "simbolisms" jeb "vārdu gleznošana", kad mūzikas faktiskās notis parāda vārdu nozīmi (vai to, kādi bija vārdi oriģinālajā himnā), ir ļoti izplatīta Baha mūzikā un daudzās citās tā laika skaņdarbos.

Variācija II

Atkal ir kanons starp rokām un korāla melodiju pedāļos. Tā ir stingra trīsdaļīga rakstība (katra roka vienlaikus spēlē tikai vienu noti, it kā melodiskajam instrumentam). Šoreiz tas ir "kanons pie kvintes" (labā roka sāk uz C, kreisā roka imitē pustaktu vēlāk, sākot uz F zemāk). Kanona pamatā ir chorāla pirmā un otrā rinda. Kad kanona sākums atgriežas tuvu beigām, tas ir sinkopēts. Pašās beigās rokas spēlē skalu, kas iet uz augšu. Iespējams, Bahs to ir domājis, lai tas izklausītos kā eņģeļu došanās uz debesīm vai dvēseles došanās augšup.

Variācija III

Šoreiz kanons ir starp kreiso roku un pedāļiem. Kanons lielākoties notiek kvaveros, un tā pamatā ir chorāla melodija. Labā roka spēlē brīvu melodiju, kā arī chorāla melodiju garās notīs augšpusē.

IV variācija

Šai variācijai ir jauna melodija labajā rokā (bet daļa tās vispārējās formas ir pārņemta no chorāla melodijas). Tā ir ļoti dzīva (bieži skan demisemikvaverti, īpaši beigās) un ļoti sinkopēta. Kreisās rokas apakšējā daļa spēlē to pašu melodiju kanonā, bet tā kustas tikai ar pusi no augšējās daļas ātruma. To sauc par "augmentāciju". Savukārt kreisās rokas augšdaļai ir brīvāka partija. Pedālim ir chorāla melodija garās notīs. Trīs taktus pirms beigām mēs dzirdam BACH motīvu kreisajā rokā. Tās ir četras notis, kuras Bahs bieži izmanto, lai atveidotu savu vārdu.

V variācija V

Pēdējā variācija kļūst arvien grandiozāka un noslēdzas ar lielu kulmināciju. Tas labi darbojas, ja to atskaņo kā pēdējo variāciju (nevis kā vidējo variāciju, kā tas ir autogrāfā).

Šīs variācijas sākumā kanons ir vienkārši chorāla melodija. To spēlē labā un kreisā roka, bet šoreiz kreisā roka to spēlē otrādi (inversija). Tas ir "kanons sestajā" (labā roka sāk uz C, tad kreisā roka sāk uz E zemāk). Vēlāk tas kļūst par kanonu trešajā. Pedālis vienkārši spēlē basa partiju (kā continuo instruments).

Nākamajā daļā labā roka (ar atzīmi "forte" (skaļi)) kustas ātrajās notīs, kamēr pedālis spēlē chorāla melodiju, bet kreisās rokas apakšējā daļa to spēlē kanonā otrādi sekundā (pedālis sākas no C, kreisās rokas kanons imitē, sākot no B). Pēc tam labā un kreisā roka apmainās, un pie devītnieka skan kanons.

Pēdējā daļā, kas atzīmēta ar forte, pedāļa partija atskaņo chorāla melodiju otrādi. Pašās beigās, kad mūzika paceļas līdz kulminācijai, tā atkārto pēdējo chorāla melodijas rindiņu, noslēdzot to uz zemākās pedāļa nots - apakšējās C. Rokas tikmēr spēlē to pašu manuālu. Ir "stretto": visas balsis sāk melodiju (vai tās versiju) ātri viena pēc otras. Pašās beigās mēs atkal dzirdam BACH motīvu.

1747. gada izdevuma titullapa (priekšējais vāks)


Tomāška baznīca, Leipciga, 1735. gads

Secinājums

Bieži vien saka, ka Bahs ir "matemātisks" komponists. Šis variāciju kopums ir labs piemērs skaņdarbam, kurā Bahs cenšas parādīt dažādas kompozīcijas tehnikas. Lai komponētu šādus sarežģītus kanonus, vienlaikus nodrošinot labu mūzikas skanējumu, ir nepieciešama liela prasme. Mūzikas apraksts var izklausīties ļoti sarežģīts, taču mūziku var baudīt arī neizprotot visas tās sacerēšanā izmantotās tehnikas. Tomēr vienmēr ir aizraujoši vērot, kā Bahs ir apvienojis visas šīs idejas.