Die Entführung aus dem Serail (angļu: The Abduction from the Seraglio) ir Volfganga Amadeja Mocarta opera ar mūziku. Tas ir singspiles piemērs - vācu operas paveids, kurā līdztekus dziedāšanai ir arī runas dialogi un kurā bieži vien tiek stāstīti maģiski stāsti. Arī Mocarta opera "Burvju flauta" ir singspīlis.
Vācu valodā libretu sarakstījis Kristofs Frīdrihs Breckners, un Gotlībs Stefānija to bez Brecknera atļaujas nedaudz pārveidojis. Stāsts ir par varoni Belmonti, kuram palīdz kalps Pedrillo un kurš cenšas izglābt savu mīļoto Konstanci no pashas Selima seraglio (pils).
Pirmo reizi operu iestudēja Austrijas imperatora Jozefa II sponsorētā Nationalsingspiel ("Nacionālā dziedāšanas izrāde"). Mocarts ieradās Vīnē 1781. gadā un meklēja iespēju saņemt operas pasūtījumu. Viņš parādīja vienu no savām operām (Zaide) Nationalsingspiel vadītājam. Viņš bija pārsteigts un lūdza Mocartu uzrakstīt operu šai kompānijai.
Darbs ir viegls un domāts kā smieklīgs. Daži no stāsta varoņiem ir turki. Turku stāsti un mūzika tajā laikā Eiropā bija ļoti populāri, un Mocarts šajā operā raksta turku mūziku (vai to, ko eiropieši uzskatīja par turku mūziku). Dažas ārijas ir ļoti grūti dziedamas, jo īpaši Konstances dziedātā garā "Martern aller Arten" ("Visu veidu mocības"), kas ir kā koncerta daļa. Šajā ārijā viņu pavada orķestris un četri solo instrumenti.
Opera guva milzīgus panākumus un nopelnīja Mocartam labu naudas summu. Tomēr par vēlākajām izrādēm viņam netika pienācīgi samaksāts, tāpēc tā nepadarīja viņu bagātu.
Kad Jozefs II to noklausījās, viņš sacīja Mocartam, ka tajā ir "pārāk daudz notu", uz ko Mocarts atbildēja: Mozarts atbildēja: "Notu ir tieši tik daudz, cik tām vajadzētu būt".
Sižets īsumā
Stāsts norisinās pie Osmana pashas seraglio. Galvenie varoņi ir Belmonte (mīļotā izglābējs), Konstance (Konstanze) — Belmontes izredzētā, viņas kalpone Blondīne (Blondchen), Pedrillo (Belmontes kalps) un Osmins (seraglio sargs). Belmonte un Pedrillo plāno iebrukt seraglio, lai izvestu Konstanci un Blondīni. Trīs cēlieni rāda mēģinājumus, neveiksmes, dusmas un galu galā žēlsirdīgu atrisinājumu, kad pasha Selims parāda žēlsirdību un atbrīvo ieslodzītās.
Lomas un balss tipa īss pārskats
- Belmonte — tenors
- Konstance (Konstanze) — soprāns
- Pedrillo — tenors (komiskais tēls)
- Blondīne (Blondchen) — soprāns, parasti komiskais sopranes tēls
- Osmins — bass (komisks antagonists)
- Bassa Selim (Pasha) — bass (seriozs, žēlsirdīgs tēls)
Mūzika un izceltās vietas
Mocarts šajā darbā apvieno lirisku raksturu ar vieglu komisko toni un plašu dinamiku. Raksturīga iezīme ir "turku" mūzikas ietekme — perkusiju un ritmisku elementu izmantošana, kas Rietumeiropā tolaik asociējās ar austrumniecisku sonoritāti. Opera ietver gan virtuozi tehniski prasīgas ārijas, gan ansambļus un dialogus. Konstances ārija "Martern aller Arten" īpaši izceļas ar sarežģītu kolorāto un emocionālo raksturu; tā bieži tiek izpildīta arī koncertos un starptautiski atzīta par vienu no lielākajiem soprāna izaicinājumiem Mocarta repertuārā.
Vēsture un pirmizrāde
Opera pirmizrādi piedzīvoja Vīnē, Burgteātrī (Burgtheater), 16. jūlijā 1782. gadā un ātri kļuva par publikas favorītu. Mocartam šī izrāde deva plašu atpazīstamību Vīnē un stiprināja viņa reputāciju kā operu komponistam vācu valodā. Lai gan sākotnējais panākums deva ieņēmumus, vēlākos iestudējumos Mocarts reizēm saņēma mazāku atlīdzību, nekā būtu varējis cerēt.
Uztvere un nozīme
Die Entführung aus dem Serail tiek uzskatīta par nozīmīgu darbu Mocarta daiļradē, jo tā demonstrē viņa spēju apvienot vokālo meistarību, humora izjūtu un dramatiska stāsta uzbūvi. Opera ir labs piemērs tam, kā klasiskā mūzika 18. gadsimtā risināja tēmas par žēlsirdību, tiesiskumu un cilvēka cienīgumu — īpaši noslēgumā, kad pasha izvēlas žēloties, nevis soda. Šīs tematikas sakrīt ar Apgaismības laikmeta idejām, kas tolaik bija aktuālas intelektuālajā vidē.
Izpildījumi, ieraksti un mūsdienu skatījums
Opera regulāri tiek iekļauta operas firmamentā un tiek iestudēta gan autentiskā, gan modernā veidolā. Daudzi izcilu solistu un diriģentu ieraksti padarījuši tās galvenās ārijas par klasikas standartu. Mūsdienās iestudējumos bieži tiek pievērsta īpaša uzmanība gan historiskajai izpildījumam tuvai praksei (instrumentu un izpildījuma stila jautājumiem), gan arī darbības interpretācijai mūsdienu skatītājam, piemēram, kritiski skatoties uz orientalistiskajiem stereotipiem un izceļot cilvēktiesību aspektus.
Darbs saglabā savu popularitāti pateicoties Mocarta melodiskajam talantam, humora izjūtai, spējai raksturot dažādus personāžus un dziļākajai ētiskajai noskaņai, kas padara to par pastāvīgu repertuāra vērtību.
