Mozarta opera "Die Entführung aus dem Serail" — sižets, vēsture un nozīme
Iepazīstiet Mocarta operu "Die Entführung aus dem Serail" — sižets, vēsture un nozīme; emocionālas ārijas, turku motīvi un izcila ietekme klasismajā mūzikā.
Die Entführung aus dem Serail (angļu: The Abduction from the Seraglio) ir Volfganga Amadeja Mocarta opera ar mūziku. Tas ir singspiles piemērs - vācu operas paveids, kurā līdztekus dziedāšanai ir arī runas dialogi un kurā bieži vien tiek stāstīti maģiski stāsti. Arī Mocarta opera "Burvju flauta" ir singspīlis.
Vācu valodā libretu sarakstījis Kristofs Frīdrihs Breckners, un Gotlībs Stefānija to bez Brecknera atļaujas nedaudz pārveidojis. Stāsts ir par varoni Belmonti, kuram palīdz kalps Pedrillo un kurš cenšas izglābt savu mīļoto Konstanci no pashas Selima seraglio (pils).
Pirmo reizi operu iestudēja Austrijas imperatora Jozefa II sponsorētā Nationalsingspiel ("Nacionālā dziedāšanas izrāde"). Mocarts ieradās Vīnē 1781. gadā un meklēja iespēju saņemt operas pasūtījumu. Viņš parādīja vienu no savām operām (Zaide) Nationalsingspiel vadītājam. Viņš bija pārsteigts un lūdza Mocartu uzrakstīt operu šai kompānijai.
Darbs ir viegls un domāts kā smieklīgs. Daži no stāsta varoņiem ir turki. Turku stāsti un mūzika tajā laikā Eiropā bija ļoti populāri, un Mocarts šajā operā raksta turku mūziku (vai to, ko eiropieši uzskatīja par turku mūziku). Dažas ārijas ir ļoti grūti dziedamas, jo īpaši Konstances dziedātā garā "Martern aller Arten" ("Visu veidu mocības"), kas ir kā koncerta daļa. Šajā ārijā viņu pavada orķestris un četri solo instrumenti.
Opera guva milzīgus panākumus un nopelnīja Mocartam labu naudas summu. Tomēr par vēlākajām izrādēm viņam netika pienācīgi samaksāts, tāpēc tā nepadarīja viņu bagātu.
Kad Jozefs II to noklausījās, viņš sacīja Mocartam, ka tajā ir "pārāk daudz notu", uz ko Mocarts atbildēja: Mozarts atbildēja: "Notu ir tieši tik daudz, cik tām vajadzētu būt".
Sižets īsumā
Stāsts norisinās pie Osmana pashas seraglio. Galvenie varoņi ir Belmonte (mīļotā izglābējs), Konstance (Konstanze) — Belmontes izredzētā, viņas kalpone Blondīne (Blondchen), Pedrillo (Belmontes kalps) un Osmins (seraglio sargs). Belmonte un Pedrillo plāno iebrukt seraglio, lai izvestu Konstanci un Blondīni. Trīs cēlieni rāda mēģinājumus, neveiksmes, dusmas un galu galā žēlsirdīgu atrisinājumu, kad pasha Selims parāda žēlsirdību un atbrīvo ieslodzītās.
Lomas un balss tipa īss pārskats
- Belmonte — tenors
- Konstance (Konstanze) — soprāns
- Pedrillo — tenors (komiskais tēls)
- Blondīne (Blondchen) — soprāns, parasti komiskais sopranes tēls
- Osmins — bass (komisks antagonists)
- Bassa Selim (Pasha) — bass (seriozs, žēlsirdīgs tēls)
Mūzika un izceltās vietas
Mocarts šajā darbā apvieno lirisku raksturu ar vieglu komisko toni un plašu dinamiku. Raksturīga iezīme ir "turku" mūzikas ietekme — perkusiju un ritmisku elementu izmantošana, kas Rietumeiropā tolaik asociējās ar austrumniecisku sonoritāti. Opera ietver gan virtuozi tehniski prasīgas ārijas, gan ansambļus un dialogus. Konstances ārija "Martern aller Arten" īpaši izceļas ar sarežģītu kolorāto un emocionālo raksturu; tā bieži tiek izpildīta arī koncertos un starptautiski atzīta par vienu no lielākajiem soprāna izaicinājumiem Mocarta repertuārā.
Vēsture un pirmizrāde
Opera pirmizrādi piedzīvoja Vīnē, Burgteātrī (Burgtheater), 16. jūlijā 1782. gadā un ātri kļuva par publikas favorītu. Mocartam šī izrāde deva plašu atpazīstamību Vīnē un stiprināja viņa reputāciju kā operu komponistam vācu valodā. Lai gan sākotnējais panākums deva ieņēmumus, vēlākos iestudējumos Mocarts reizēm saņēma mazāku atlīdzību, nekā būtu varējis cerēt.
Uztvere un nozīme
Die Entführung aus dem Serail tiek uzskatīta par nozīmīgu darbu Mocarta daiļradē, jo tā demonstrē viņa spēju apvienot vokālo meistarību, humora izjūtu un dramatiska stāsta uzbūvi. Opera ir labs piemērs tam, kā klasiskā mūzika 18. gadsimtā risināja tēmas par žēlsirdību, tiesiskumu un cilvēka cienīgumu — īpaši noslēgumā, kad pasha izvēlas žēloties, nevis soda. Šīs tematikas sakrīt ar Apgaismības laikmeta idejām, kas tolaik bija aktuālas intelektuālajā vidē.
Izpildījumi, ieraksti un mūsdienu skatījums
Opera regulāri tiek iekļauta operas firmamentā un tiek iestudēta gan autentiskā, gan modernā veidolā. Daudzi izcilu solistu un diriģentu ieraksti padarījuši tās galvenās ārijas par klasikas standartu. Mūsdienās iestudējumos bieži tiek pievērsta īpaša uzmanība gan historiskajai izpildījumam tuvai praksei (instrumentu un izpildījuma stila jautājumiem), gan arī darbības interpretācijai mūsdienu skatītājam, piemēram, kritiski skatoties uz orientalistiskajiem stereotipiem un izceļot cilvēktiesību aspektus.
Darbs saglabā savu popularitāti pateicoties Mocarta melodiskajam talantam, humora izjūtai, spējai raksturot dažādus personāžus un dziļākajai ētiskajai noskaņai, kas padara to par pastāvīgu repertuāra vērtību.
Instrumentācija
Dziedātāji uzstājas kopā ar klasisko orķestri, kuram pievienoti "turku" mūzikai nepieciešamie instrumenti: basa bungas, šķīvji, trijstūris un pikolo. Galvenajā orķestrī ir flautu pāri, obojas, klarnetes, fagoti, ragi, trompetes, divu timpānu komplekts un stīgas. Arijā "Skumjas ir kļuvušas par manu likteni" ir arī baseta rags.
Mocarts (centrā) 1789. gadā Berlīnē apmeklēja operas "Die Entführung aus dem Serail" izrādi.
Stāsts
Vieta: pashas lauku māja (vācu "Bassa"), kaut kur Vidusjūras piekrastē.
Laiks: 18. gadsimts
1. darbība
Konstanci un viņas angļu kalpu Blondhenu ir sagūstījuši pirāti, kas viņus pārdevuši turkam, pasā Selimam. Belmonte dodas viņu glābt. Pašas kalps Osmins nāk dārzā plūkt vīģes un nepievērš uzmanību Belmontam, kurš cenšas iegūt ziņas par savu kalpu Pedrillo. Osmins ir dusmīgs. Pēc viņa aiziešanas Belmonte satiek Pedrillo, un viņi nolemj glābt Konstanci.
Selims parādās kopā ar Konstanci. Viņš vēlas, lai viņa viņu mīl, bet viņa to nedara. Pedrillo ierosina pāšam pieņemt Belmontu par celtnieku, taču Osmins neļauj viņam ierasties pilī.
2. darbība
Osmins rupji mēģina mīlēties ar Blondhenu. Pēc dueta Osmins aiziet. Konstanze satraukta sagaida Blondhenu un stāsta viņai, ka Selims vēlas viņas mīlestību un draud izmantot spēku.
Kad viņa ir aizgājusi, Pedrillo atnāk pie Blondhenes, kas ir viņa mīļākā, un pastāsta viņai, ka Belmonte ir tuvu un ka ir gatavi plāni glābšanas mēģinājumam. Blondhena ir ļoti priecīga. Pedrillo uzaicina Osminu iedzert. Osmins iereibst, un Belmonte viņu izdzen, lai Belmonte atkal ieraudzītu savu mīļoto Konstanci.
3. darbība
Belmonte un Pedrillo ierodas dārzā ar trepēm. Belmontam izdodas izvilināt Konstanci, bet, kad Pedrillo ar Blondhenu grasās aizbēgt, viņus noķer Osmins, un arī Belmontu un Konstanci aizved atpakaļ sargs. Belmonte lūdz pashu viņus nenogalināt. Viņš saka, ka viņa tēvs ir bagāts spāņu gubernators, kurš samaksās lielu naudu, lai viņi tiktu atbrīvoti. Selims Paša saka Belmontam, ka viņš ir viņa lielākā ienaidnieka dēls, tāpēc viņš ir priecīgs, ka ir viņu noķēris. Tomēr tad pasha kļūst laipns un nolemj viņiem piedot un atbrīvot. Osmins par to nav priecīgs. Viņš labprāt redzētu, ka viņiem izpilda nāvessodu.
Vīnes teātra paziņojums par pirmizrādi 1782. gada 16. jūlijā Burgtheater
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida opera ir Die Entfhrung aus dem Serail?
A: Die Entfhrung aus dem Serail ir Singspiel, kas ir vācu operas paveids, kurā ir gan runāts dialogs, gan dziedāts.
J: Kurš sarakstīja operas libretu?
A: Operas Die Entfhrung aus dem Serail libretu sarakstīja Kristofs Frīdrihs Bretzners (Christoph Friedrich Bretzner), lai gan Gotlībs Stefānija (Gottlieb Stephanie) bez viņa atļaujas to nedaudz pārveidoja.
J: Kas pasūtīja Mocartam uzrakstīt operu?
A: Operu Die Entfhrung aus dem Serail Mocartam uzrakstīt pasūtīja Austrijas imperatora Jozefa II sponsorētā Nacionālā dziedāšanas trupa.
J: Par ko ir stāsts?
A: Stāsts vēsta par Belmontu un viņa kalpu Pedrillo, kuri mēģina izglābt Belmonta mīļoto Konstanci no pashas Selima seraglio (pils).
J: Ar ko šī opera ir unikāla?
A: Šī opera izceļas ar to, ka tajā skan turku mūzika vai tas, ko eiropieši tolaik uzskatīja par turku mūziku, kā arī dažas ļoti grūti izdziedamas ārijas, piemēram, Konstances "Martern aller Arten". Turklāt, lai izstāstītu savu maģisko stāstu, operā ir apvienoti runāti dialogi ar dziedāšanu.
J: Cik veiksmīga bija šī opera, kad notika tās pirmizrāde?
J: Ko teica imperators Jozefs II, kad dzirdēja šo skaņdarbu?
A: Kad imperators Jozefs II noklausījās "Die Entfrhung aus dem Serail", viņš teica, ka tajā ir "pārāk daudz notu", uz ko Mocarts atbildēja: "Tur ir tieši tik daudz notu, cik tām vajadzētu būt.
Meklēt