Alt-right: kas ir ASV labējā spārna kustība, ideoloģija un vēsture

Alt-right: kas ir ASV labējā spārna kustība — ideoloģija, vēsture un ietekme uz 2016. gada vēlēšanām; no interneta margām līdz politiskai ietekmei.

Autors: Leandro Alegsa

Alt-right ir labējā spārna politiskā kustība, kas radusies ASV. Alt-right kustībā ir daudz dažādu cilvēku. To vidū ir baltie nacionālisti, antifeministi, manosfēristi, konservatīvie, kristieši, nacionālisti un vīriešu tiesību aktīvisti. Tiek uzskatīts, ka šī grupa ir ietekmējusi 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas par labu uzvarējušajam kandidātam Donaldam Trampam. Tiek uzskatīts, ka terminu "Alt-right" ir radījis Ričards B. Spensers (Richard B. Spencer), kurš ir politiskais rakstnieks un pašreizējais nacionālistu domnīcas "National Policy Institute" prezidents.

Alt-right radās 4chan un citos interneta malējos nostūros, piemēram, Reddit, Know Your Meme un Encyclopedia Dramatica. Tā radās pēc 2012. gada epizodes par Fobosu-Gruntu angļu Vikipēdijā un Gamergate 2014. gadā.

Gadu gaitā kopš Trampa uzvaras 2016. gadā "labējie" sāka šķelties, un pēc 2017. gada Šarlotsvilas incidenta to šķelšanās kļuva vēl straujāka, jo internetā parādījās cilvēki, kas paziņoja, ka viņiem Tramps vairs nepatīk.

Ideoloģija un galvenās iezīmes

Alt-right nav vienota ideoloģija vai strukturēta organizācija — tā drīzāk ir plašs ideju, simbolu un taktiku kopums. Tomēr var izcelt vairākas kopīgas iezīmes:

  • Etno-nacionālisms un balto identitāte: daļa aktīvistu uzskata, ka valsts politiku jākoncentrē ap konkrētas etniskas grupas saglabāšanu un dominanci; izplatīti ir arī pretimigrācijas uzskati.
  • Antiliberālisms un pretestība politiskajai korektībai: retorika bieži vērsta pret liberālajām vērtībām, multikulturalismu un feminisma kustību.
  • Interneta kultūra un memētika: daudzus alt-right pievienošanās un reklamēšanās kanālus veido joki, memi, provocējošas bildes un interneta troļļošana, kas piešķir kustībai humora vai „ironijas” masku.
  • Misogīnija un manosfēra: vīriešu tiesību un manosfēras elementiem bieži ir nozīmīga loma, tostarp kritika pret feminisma ietekmi.
  • Antisemītiskas un rasistiskas frakcijas: kustībā ir gan tieši balto nacionālistu grupas, gan aktīvisti, kas izmanto dogmas vai simbolus, kas saistīti ar rasistiskām idejām.

Vēsture un galvenie posmi

Alt-right saknes meklējamas interaktīvās ziņojumu dēļu un anonīmās interneta kopienās, kur daļa lietotāju pēc 2010. gada sāka veidot un apmainīties ar saturu, kas joprojām tiek sasaistīts ar šo kustību. Kā nozīmīgus pagrieziena punktus parasti min:

  • 2012.–2014. gads: interneta platformu radikālākas kopienas (piemēram, 4chan) un Gamergate kampaņa, kas mobilizēja daļu tā saucamās manosfēras un interneta aktīvistu pret mediju, spēļu industrijas un feminisma figūrām.
  • 2015.–2016. gads: alt-right aktīvisti kļūst pamanāmāki publiskajā telpā; dažas figūras sāk kļūt par mediju personībām, un kustība tiek saistīta ar Donalda Trampa vēlēšanu kampaņu.
  • 2017. gads: Šarlotsvila (Charlottesville) un „Unite the Right” gājiens kļuva par pagrieziena punktu — vardarbības un mirstīgas uzbrukuma dēļ kustība saņēma plašu nosodījumu, kā arī radīja spiedienu pret platformām un sponsoriem.
  • Pēcpagātnes periods: pēc 2017. gada daļa aktīvistu un grupu sadalījās, daudzi pārcēlās uz mazāk moderētiem sociālo tīklu vai forumu servisiem (piemēram, Gab, Telegram, 8kun), notika rebrendingi un taktu maiņa.

Taktikas, darbības un ietekme

Alt-right izmanto plašu taktiku klāstu, sākot no interneta troļļošanas un memu izplatīšanas līdz organizētiem protestiem un rallijiem. Biežas metodes ir:

  • doxxing (personiskas informācijas atklāšana),
  • harassment (mērķētas kampaņas pret mediju darbiniekiem, akadēmiķiem vai aktīvistiem),
  • propagandas izplatīšana caur memēm, video un podcastiem,
  • publicitātes meklēšana ar provokatīviem pasākumiem vai skandāliem.

Vairākos gadījumos alt-right aktivitātes ir novērtētas kā ietekmējušas politisko diskursu, īpaši internetā, kur tās spēja radīt rezonansi un mobilizēt jaunus piekritējus. Tāpat kustība ir radījusi spiedienu uz tehnoloģiju uzņēmumiem attiecībā uz politiku attiecībā uz naida runu un izslēgšanu no platformām.

Reakcija, kritika un tiesiskā rīcība

Alt-right ir plaši kritizēta no plašā politiskā spektra — no liberālām organizācijām līdz kreisajai opozīcijai un daļai konservatīvo. Kritika vērsta uz rasismu, antisemītismu, vardarbības slavināšanu un dezinformācijas izplatīšanu. Pēc 2017. gada notikumiem daudzi sociālo tīklu operatori sāka stingrāk bloķēt vai dzēst kontus, kas saistīti ar ekstremistisku saturu, un dažas korporācijas pārtrauca sadarboties ar publiskām personām, kas atbalsta alt-right idejas.

Dažās valstīs atsevišķas grupas un darbības, kas saistītas ar baltā nacionālisma ideoloģiju vai vardarbības aicinājumiem, ir nonākušas drošības dienestu redzējumā un ir izmeklētas pēc iespējamām kriminālām darbībām.

Pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas

Kustība ir fragmentēta — daļa aktīvistu ir zaudējuši publisku atbalstu un pārgājuši uz anonīmām vai slēgtām platformām, bet daļa mēģina pārvērst savas idejas pieņemamākos formātos vai iekļauties citos labējos aprindās. Reaģējot uz platformu moderāciju un sabiedrības nosodījumu, alt-right taktika var mainīties: no atklātas provokācijas uz vairāk maskētu ietekmēšanu, kampaņām un troļļošanu.

Kā atpazīt un reaģēt

  • Atpazīšana: bieži sastopami memi, ironijas maska, tieksme glorificēt „balto identitāti”, aizstāvēt rasisma vai sieviešu pazemojuma idejas, kā arī koordinēta uzbrukuma izpausmes.
  • Reakcija: informēšana par naida runu, bloķēšana un ziņošana sociālo tīklu platformām, izglītošana par desinformāciju un kritiska mediju pratība ir galvenie instrumenti pret alt-right ietekmi.

Alt-right nozīmē gan interneta kultūras fenomenu, gan politisku kustību, kas satraukusi sabiedrību un institūcijas. Lai gan daļa aktīvistu ir publiski pazuduši vai pārvērtušies, idejas, kas radīja šo kustību, turpina ietekmēt publisko diskursu — tāpēc ir svarīgi saprast tās izcelsmi, taktikas un to, kā sabiedrība var reaģēt, lai mazinātu vardarbību un naida izplatību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir alt-right?


A: Alt-right ir labējā spārna politiskā kustība, kas radusies Amerikas Savienotajās Valstīs.

J: Kas ir daži no dažādiem labējo kustības pārstāvjiem?


A: Alt-right ir baltie nacionālisti, antifeministi, manosfēristi, konservatīvie, kristieši, nacionālisti un vīriešu tiesību aktīvisti.

J: Vai "labējie" ietekmēja 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas?


A: Jā, tiek uzskatīts, ka alt-right ir ietekmējuši 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas par labu uzvarējušajam kandidātam Donaldam Trampam.

J: Kas ir radījis terminu "Alt-right"?


A: Tiek uzskatīts, ka terminu "Alt-right" ir radījis Ričards B. Spensers (Richard B. Spencer), kurš ir politiskais rakstnieks un pašreizējais nacionālistu ideju laboratorijas National Policy Institute prezidents.

J: No kurienes radās Alt-right?


A: Alt-right radās 4chan un citos interneta malējos nostūros, piemēram, Reddit, Know Your Meme un Encyclopedia Dramatica.

J: Kad labējie sāka šķelties?


A: Alt-right sāka šķelties 2016. gadā pēc Trampa uzvaras, un tās šķelšanās paātrinājās pēc 2017. gada Šarlotsvilas incidenta.

J: Vai visi, kas saistīti ar "labējiem labējiem", joprojām atbalsta prezidentu Trampu?


A: Nē, tie, kas internetā ir saistīti ar alt-right, ir paziņojuši, ka viņiem vairs nepatīk Tramps.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3