Incidentālā mūzika
Incidenciālā mūzika ir mūzika, kas sarakstīta lugas vajadzībām. Tā nav kā operā, kur parasti mūzika skan visu laiku. Incidentu mūzika tiek izmantota starp ainām vai īpaši svarīgos lugas brīžos, vai arī aktieru dziedātajās dziesmās. Tā tiek saukta par "gadījuma mūziku", jo mūzika nav tik svarīga kā izrāde.
Incidentālā mūzika tika izmantota jau Senajā Grieķijā. Tā tika izmantota 16. un 17.gadsimtā, īpaši Šekspīra lugās, kuru varoņi bieži dzied dziesmas. Šajā laikā gadījuma mūziku biežāk izmantoja komēdijās nekā traģēdijās. Traģēdijās stāstīja par svarīgiem cilvēkiem, kuri bija aizņemti ar savas valsts pārvaldīšanu un kariem. Lugās viņi runāja dzejā un bija pārāk cēli, lai dziedātu. Cilvēki uzskatīja, ka komēdijas ir piemērotākas mūzikas iekļaušanai. Dziesmas bieži dziedāja aktieri, kas atveidoja ganu, nimfu vai klaunu lomas.
Vēlākajos gadsimtos mūziku izmantoja visu veidu nopietnās drāmās. Dažkārt tika izmantoti lieli orķestri. Daudzi slaveni komponisti rakstīja mūziku, ko lugu laikā spēlēja orķestris. Slavens piemērs ir Šekspīra "Sapnis vasaras naktī", ko 1842. gadā komponēja Felikss Mendelszons. Citi komponisti sadarbojās ar dzīviem dzejniekiem, piemēram, Gēti un Šilleru. Bēthovens rakstīja mūziku Gētes lugai "Egmonts". Šī mūzika ir ļoti cieši saistīta ar stāstā notiekošo: uvertīra apraksta spāņu apspiestāsNīderlandes skarbumu, par ko arī ir lugas sižets. Šūberta slavenā Rosamunde uvertīra ir no lugas Die Zauberharfe ("Burvju arfa"). Šūmaņa mūzika Manfrēdam ir atšķirīga: tā nekad nebija paredzēta atskaņošanai kopā ar lugu, to vienkārši iedvesmoja Šūmaņa iztēle. Daudzi citi komponisti rakstīja papildmūziku, piemēram, Sibēliuss (Meterlinka lugai Pelléas et Mélisande) un Griegs (Ibsena lugai Peer Gynt).
Visos šajos piemēros mūzika tagad parasti tiek atskaņota koncertos, nevis kā daļa no oriģinālās lugas. Lielākajai daļai no tām ir uvertīras (mūzika, kas tiek atskaņota pirms lugas sākuma), un šīs uvertīras bieži tiek atskaņotas atsevišķi, ļoti bieži koncertu sākumā.
20. gadsimtā nejaušu mūziku tik daudz neizmantoja, lai gan Brehta lugām, kurās bieži vien ir politiska propaganda, bija nepieciešama jauna veida populārā mūzika. Brehts sadarbojās ar tādiem komponistiem kā Veils un Eislers, kuri saprata, kāda veida vēstījumu viņš gribēja iekļaut savās lugās. Viņu mūzika Brehta lugām ir līdzīga kabarē mūzikai.
Mūsdienās lugās bieži tiek izmantota elektroniskā mūzika.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gadījuma mūzika?
A: Incidental music ir mūzika, kas sarakstīta lugas vajadzībām. Tā tiek izmantota starp ainām vai īpaši svarīgos lugas brīžos, vai aktieru dziedātajām dziesmām, un tā nav tik svarīga kā pati luga.
J: Kad pirmo reizi tika izmantota gadījuma mūzika?
A: Pirmo reizi gadījuma mūziku sāka izmantot jau Senajā Grieķijā. Tā bija populāra arī 16. un 17. gadsimtā, īpaši Šekspīra lugās.
J: Kā papildmūziku izmantoja komēdijās un kā traģēdijās?
A.: Komēdijās gadījuma mūziku bieži izmantoja biežāk nekā traģēdijās. Traģēdijās stāstīja par svarīgiem cilvēkiem, kuri runāja dzejā un bija pārāk cēli, lai dziedātu, savukārt cilvēki uzskatīja, ka komēdijās ir piemērotāk iekļaut dziesmas, kuras parasti dzied aktieri, kas spēlēja ganus, nimfas vai klaunus.
J: Kas ir daži slaveni gadījuma mūzikas komponisti?
A: Daži slaveni papildmūzikas komponisti ir Felikss Mendelszons ("Sapnim vasaras naktī"), Bēthovens (Gētes "Egmontam"), Šūberts ("Die Zauberharfe"), Šūmanis (Manfrēdam), Sibēliuss (Meterlinka "Pelléas et Mélisande") un Griegs (Ibsena "Peer Gynt").
J: Vai arī mūsdienās vēl joprojām tiek komponēta papildmūzika?
A: Jā, lai gan 20. gadsimtā tā nebija tik izplatīta, jo politiskās propagandas lugām bija nepieciešama jauna veida populārā mūzika. Šāda veida kabarē stila muzikālo pavadījumu Brehta lugām rakstīja tādi komponisti kā Veils un Eislers. Mūsdienās lugās tradicionālo orķestra skaņdarbu vietā bieži tiek izmantota elektroniskā mūzika.
J: Vai šo kompozīciju uvertīras parasti tiek atskaņotas atsevišķi koncertos?
A: Jā, daudzas uvertīras no šīm kompozīcijām tagad koncertos tiek atskaņotas atsevišķi, nevis kopā ar to oriģinālo pavadījumu.
