Kreisās un labās puses satiksme
Ceļa braucamā puse ir tā puse, pa kuru jābrauc transportlīdzekļiem. Katra valsts nosaka, vai transportlīdzekļi brauc pa ceļa labo vai kreiso pusi. To dažkārt dēvē par ceļu satiksmes noteikumu. Šis pamatnoteikums atvieglo satiksmi. Tas arī samazina frontālu sadursmju risku. Šobrīd aptuveni 66,1 % pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kurās brauc pa labo pusi. Savukārt 33,9 % dzīvo valstīs, kurās brauc pa kreiso pusi. Nejauciet kreisās puses braukšanu (LHD) un braukšanu pa ceļa kreiso pusi, kas ir labās puses braukšana (RHD).
Lai gan lielākā daļa valstu, kurās brauc pa kreiso pusi, ir bijušās britu kolonijas, ir arī tādas, kas nav bijušas, bet joprojām izvēlas braukt pa kreiso ceļa pusi. Šādas valstis ir Japāna, Taizeme, Nepāla, Butāna, Mozambika, Gajāna, Surinama, Austrumtimora un Indonēzija. Mūsdienās tikai četras Eiropas valstis brauc pa kreiso pusi - Apvienotā Karaliste, Īrija, Malta un Kipra, kas visas ir salas. Ir vairākas valstis, kuru teritorijas, kas atrodas ārpus kontinentālās daļas, brauc pa citu pusi nekā kontinentālā daļa. Viens labi zināms piemērs ir tas, ka visa Ķīna brauc pa labo pusi, izņemot tās īpašos administratīvos reģionus Honkongu un Makao, kas brauc pa kreiso pusi.
Vēsturiski pirms automobiļu izveides cilvēki pārsvarā brauca pa kreiso pusi, jo vairums cilvēku bija labās rokas un zirgus bakstīja ar kreiso roku. Arī karotāji kaujās varēja izmantot labo roku, lai turētu un kontrolētu savu ieroci. Tomēr 1700. gados daudzi zemnieki sāka vilkt savus transportlīdzekļus, izmantojot nevis vienu, bet gan zirgu komandas. Tas tika darīts tādēļ, lai šoferis varētu viegli pātagot visus zirgus un lai varētu redzēt, cik tuvu riteņiem ir līdz sadursmei ar citu vagonu. Francijā 1794. gadā pieņēma pirmos likumus par braukšanu pa labi, un šis likums izplatījās līdz ar Napoleāna iekarojumiem. Bijušās Austroungārijas un Portugāles impērijas teritorijas un reģioni sākumā atteicās mainīt braukšanas virzienu, bet lielākā daļa ar laiku izvēlējās braukt pa labo pusi. Tikai Mozambika, Austrumtimora un Makao (visas bijušās Portugāles kolonijas) joprojām brauc pa kreiso pusi. Kanāda, Mjanma, Gibraltārs, Britu Indijas okeāna teritorija un dažas Rietumāfrikas valstis, piemēram, Gana, Nigērija, Sjerraleone un Gambija, pārgāja uz braukšanu pa labo ceļa pusi.
Zīme uz Austrālijas Lielā okeāna ceļa, kas ārvalstu autovadītājiem atgādina, ka jābrauc pa kreisi.
Labās puses satiksme Kreisās puses satiksme
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir ceļa puse?
A: Ceļa josla ir ceļa puse, pa kuru jābrauc transportlīdzekļiem.
J: Cik daudzās valstīs brauc pa ceļa labo pusi?
A: Aptuveni 66,1 % pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kurās brauc pa ceļa labo pusi; 33,9 % dzīvo valstīs, kurās brauc pa ceļa kreiso pusi.
J: Ko nozīmē RHD un LHD?
A: RHD nozīmē "labās puses piedziņa", kas nozīmē, ka transportlīdzekļi parasti brauc pa ceļa kreiso pusi, un LHD nozīmē "kreisās puses piedziņa", kas nozīmē, ka transportlīdzekļi brauc pa ceļa labo pusi.
J: Kāpēc dažās bijušajās britu kolonijās tika nolemts braukt pa kreiso pusi?
A: Lielākā daļa valstu, kurās brauc pa kreiso pusi, ir bijušās Lielbritānijas kolonijas, taču dažas citas valstis joprojām ir izvēlējušās braukt pa to pašu pusi.
J: Kas vēsturiski tika darīts, pirms tika radītas automašīnas?
A: Pirms automašīnu radīšanas cilvēki pārsvarā brauca ar zirgiem vai ratiem un vadīja tos ar kreiso roku, jo vairums cilvēku bija labā roka un ar kreiso roku bakstīja savus zirgus. Cīņas karotāji varēja izmantot arī labo roku, lai turētu un kontrolētu ieročus.
Jautājums.
A: 1794. gadā Francijā tika pieņemts pirmais ceļu likums, kas izplatījās līdz ar Napoleona iekarojumiem.
J: Kurš no reģioniem sākotnēji atteicās mainīt virzienu, bet galu galā mainīja?
A: Bijušās Austroungārijas un Portugāles impērijas teritorijas un reģioni sākotnēji atteicās mainīt braukšanas virzienus, taču lielākā daļa no tiem ar laiku pārgāja uz braukšanu pa labi, izņemot Mozambiku, Austrumtimoru un Makao (visas bijušās Portugāles kolonijas), kur joprojām brauc pa kreisi.
